Arī šodienas «Talsu Vēstīs» varam pārliecināties, ka radošu, izdomas bagātu un darbīgu cilvēku mūsu plašajā novadā netrūkst. Kamēr deputāti novada un valsts mērogā apmētā cits citu ar iepriekš nepārdomātiem vārdiem, ar aizrādījumiem par kādu nepaveiktiem vai slikti padarītiem darbiem un, viņuprāt, nepareizā virzienā stūrētiem nākotnes plāniem, novada ļaudis klusām turpina veikt savu ikdienas darbu, radot sev, citiem un savam novadam paliekošas vērtības. Šajā laikraksta numurā lepojas Kolkas un Dundagas pagasti ar saviem rosīgajiem ļaudīm, ar sakārtotu vidi, un, to redzot, nevar noliegt, ka Talsu novads, pievienojoties piekrastes pagastiem, tapis krietni bagātāks. Kādi ieguvumi pēc teritoriālās reformas būs pašiem pievienotajiem pagastiem — to rādīs laiks.
Par spīti lietum un septiņiem gulētājiem — zem šāda moto varētu likt aizvadītajā nedēļā mūspusē notikušo pasākumu virkni. Kāpēc lietū avenes kļūst kā spogulis, uzzināsiet, izlasot rakstu par Ogu festivālu Vandzenē, kas, iespējams, dzīs asnus jaunai tradīcijai. Savukārt kāda loma spoguļiem un pulksteņiem ierādīta Valdemārpilī, atspoguļo publikācija par Valdemārpils pilsētas svētkiem, kurus nelūgtais viesis lietus centās, bet nespēja sabojāt. Tāpat kā tas nespēja sabojāt Olgas Rajeckas jubilejas koncertu Rojā — ne tiem, kas laikus pirms dāsnā lietus gāziena bija ieņēmuši savas vietas zem brīvdabas estrādes jumta, ne arī tiem, kas, lai arī salijuši, tomēr drīz vien to aizmirsa, vērojot ugunīgo viesmākslinieku uzstāšanos. Bet tiem, kuri, nenobijušies no lietus, klausījās koncertu aiz estrādes vārtiem, dziedošā jubilāre smaidot sūtīja īpašu sveicienu.
Savukārt, publicējot avīzē rakstu par Virbu vecās skoliņas piemērošanu ukraiņu bēgļu uzņemšanai, lai tas vēlreiz ir kā atgādinājums, ka nieka tūkstoš un dažu simtu kilometru attālumā no mums joprojām turpinās karadarbība, un nav zināms, cik ilgi vēl cilvēkiem nāksies dzīvot svešumā, un vai vispār vēl viņiem būs savu māju, kur kādreiz atgriezties. Bet tikmēr jāsadzīvo ar apstākļiem, ka «trūkst aizkaru, naktsskapīšu vietā — krēsli, tomēr droša un mierīga vide». Un uz Ukrainas notikumu fona pavisam mazsvarīgi ir tas, ka nedēļām ilgi līst lietus, un arī cenu pieaugums, kas brīžam dzen izmisumā, patiesībā ir tikai nieks, salīdzinot ar postu, ko izraisa karš.
