Aizvadītajā nedēļas nogalē Pastendes kultūras namā tikās deviņi novada tautisko deju kolektīvi, lai sadancotos un viens otram atrādītu, ko gada laikā apguvuši.
Talsu deju apriņķa virsvadītājs Reinis Rešetins skaidro, ka šī ir kā atskaite: “Mēs parādām, ko mēs pa sezonu esam iemācījušies, redzam viens otru kopumā — kāds mēs novads esam, cik mēs esam bagātīgi. Un savā ziņā tā mums ir kā mazā novada skate — tas ir viens punkts tālākam ceļam, kur mēs dosimies.”
Sadancī pārstāvētas bija trīs paaudzes — seniori, vidējā paaudze un jaunieši. Katrīna Jaunskalže-Guda, JDK “Austris” dejotāja, atklāj, ka ir lepnums dejot Pastendes kolektīvā, kas pastāv jau teju 80 gadus. “Ir gandarījums, ka spējam joprojām dejot un turpināt šo tradīciju. Ir forši, ka vispār varam dejot mūsdienās, ka mums ir jauniešu deju kolektīvs, un mēs esam tādi vienīgie novadā.”
Dejotāji teic, ka tautisko deju kopiena ir spēcīga un atbalstoša, tāpēc šāda veida sadanči, kuros ir iespēja sadejoties ar citiem novada kolektīviem, ir kā mazie deju svētki.
VPDK “Krepliņi” dejotāja Ina Lībeka saka, ka koncertus vienmēr izbauda ar vieglu sajūtu. “Protams, ir arī neliels uztraukums iekšā, bet, ja viss ir izdevies un nekas nav sajaukts, un, ja arī kādreiz misējas, tad pasmaidu, dejoju tālāk un izbaudu to mirkli.”
Arī deju virsvadītājs baudīja ikkatru uznācienu un ir pārliecināts, ka Talsu novadu pārstāv spēcīgi tautisko deju kolektīvi. “Manuprāt, viņi bija izcili. Protams, katram kolektīvam ir vēl kaut kādas mazās nianses, ko vajadzētu ar nākamajiem mēģinājumiem pielabot, bet mūsu mērķis ir 2028. gada Dziesmu un deju svētki. Mēs ejam pakāpeniski to ceļu, un es domāju, ka mēs būsim atkal spēcīgs akmens dejas kopienai Daugavas stadionā,” pārliecināti saka R. Rešetins.
2023. gada Dziesmu un deju svētkos Talsu novadu kopumā pārstāvēja 12 deju kolektīvi — starp tiem ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu kolektīvi, kas pierāda, ka dejai mūsu novadā ir īpaša nozīme.
