Domes vadība un centrālā pārvalde vēl aizvien strādā pie budžeta sabalansēšanas un noturēšanas normas robežās. Šķiet, ka nu grūtākais aiz muguras, taču deputāti vēl aizvien pastiprināti «tur roku uz pulsa» un seko līdzi dažādiem riskiem, kas var ietekmēt budžetu.
Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētaja vietniece tautsaimniecības jautājumos Sandra Pētersone ar šī brīža finansiālo situāciju deputātus iepazīstināja 30. maija domes sēdē: «Šobrīd esam saņēmuši visus nepieciešamos kredītus, kas bija plānoti attiecībā uz budžeta risinājumiem (kredīts finanšu un grāmatvedības vadībai, kredīts pamatskolas projekta realizācijai un kredīts Valdemārpils vidusskolas sporta laukuma pabeigšanai). Esam risinājuši jautājumus par maksājumiem, kas bijuši uzkrāti līdz šim par dažādiem pakalpojumiem un materiāliem. Tāpat no trīs miljonu aizņēmuma esam veikuši valsts sociālo apdrošināšanu obligāto iemaksu maksājumus.»
Finanšu un grāmatvedības departamenta galvenā grāmatvede Aiga Grunte skaidroja, ka šī brīža situācija pašvaldībā ir gana cerīga: «Uz doto brīdi kreditoru parādu, kam atmaksas termiņš bija 30. maijs, mums nav. Visi maksājumi ir nomaksāti. Brīvā nauda, kas nav iezīmēta, ir apmēram 350 000, bet mums jārēķinās ar to, ka nākamajā mēnesī ir kredīta procentu maksājums 515 000 eiro apmērā. Taču nauda kontos ienāk, tāpēc, manuprāt, mēs esam tikuši atpakaļ uz pareizā ceļa. Uz šo dienu neapmaksāto rēķinu nav.»
Vēl aizvien uzmanīgi jāseko līdzi budžetam
Savukārt Sandra Pētersone uzskata, ka vārdi «esam tikuši atpakaļ uz pareizā ceļa» ir pārāk skaļi teikti, viņasprāt, pašvaldība ir tikai nostabilizējusi situāciju: «Tas nebūt nenozīmē, ka mums nepastāv riski. Runājot par ieņēmumu sadaļu, kopējie ieņēmumi uz 29. maiju ir 41,27% no izpildes, un, ja mēs rēķinām pilnu izpildi, kāda būtu ideālā situācija, ja viss būtu noticis proporcionāli, tad tie būtu 41,66%. No vienas puses izskatās labi, bet, ja mēs skatāmies uz to, kā šie maksājumi ir nākuši un kādiem mērķiem tie ir, tad mēs redzam situāciju, ka maksājumi veikti pedagogu mērķdotācijai, autoceļu uzturēšanas mērķdotācijai, mūsu pašu dabas resursu nodoklim un atsavināšanas naudai — tie ir līdzekļi, kas saņemti šiem konkrētajiem mērķiem un faktiski nodrošina lielāko procentu izpildi. Savukārt tā situācija, kas attiecas uz mūsu pašu brīvi pieejamajiem līdzekļiem uzturēšanai, nebūt nav tik rožaina.»
Tāpat Sandra Pētersone aicināja deputātus likt konfliktus pie malas un strādāt visiem kopā pie labākā risinājuma. «Ja mēs runājam par kopumu, un tas attieksies uz atlīdzību, tad tas, kas šobrīd iezīmējas — faktiski lielākā problēma bija lēmums par četru darba dienu nedēļu ieviešanu. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc prom aiziet speciālisti. Mēs šo procesu esam sadrumstalojuši, padarījuši gana sarežģītu procesuāli un gaidītais rezultāts, ko, paļaujoties uz visiem ieteikumiem pieņēmām, netika sagaidīts.»
Tie, kas visskaļāk kliedza, šobrīd aiziet
Talsu novada domes priekšsēdētājs Andis Āboliņš deputātiem atgādina, ka lēmumi tika pieņemti, uzklausot iesaistītās puses, kā arī pašus deputātus. «Tad, kad mēs februārī runājām par rīcības plānu, sākotnējā iecere bija pilnīgi cita — visiem pašvaldības darbiniekiem samazināt atalgojumu par 10%. Pie manis vērsās Talsu Komersantu Klubs, pie manis kabinetā ieradās arī deputāti Aldis Pinkens un Lauris Pīlēģis. Visi šie cilvēki minēja, ka rīcības plānā obligāti ir jānosaka četru darba dienu nedēļa, nevis 10% algu samazinājums. Pēc tam mums bija tikšanās ar kultūras darbiniekiem, kuri arī kliedza pēc četru darba dienu nedēļas, tikai lai nesamazina atalgojumu. Taču beigās sanāca tā, ka tie cilvēki, kas visvairāk bļāva par šo visu, šobrīd atstāj darbu pašvaldībā. Un tanī pašā laikā Aldis Pinkens pārmet to, ka darbinieki iet prom, aizmirstot, ka tā bija arī viņa iniciatīva, to nevar noliegt,» bilst Andis Āboliņš.
«Es joprojām gribu atgādināt to, ka tik netalantīgi veiktu reorganizāciju ir jāprot izdarīt. Kolēģi, kurš atnesa uz šejieni sarakstu ar obligāti atlaižamajiem 50 darbiniekiem? Es, Aldis, atnesu? Kultūras iestāžu darbinieki atnesa to sarakstu, kuriem Centrālajā pārvaldē ir jāpazūd? Tai skaitā Juridiskā nodaļa un visi pārējie. Es īsti neatceros, ka es būtu jums šādā veidā ietekmējis to procesu, kādā jūs to darījāt. Jebkuru reorganizāciju var veikt arī tā, ka tā nerada šādas sekas,» atbildi sniedz Aldis Pinkens.
Iespējams, būs nepieciešami citi lēmumi
Atriežoties pie budžeta apspriedes, Sandra Pētersone izklāstīja, ka jūlijā skaidrāk varēs izprast, vai vēl ir nepieciešami citi lēmumi budžeta sabalansēšanā, kā arī vērsa uzmanību uz izdevumu daļu, kur kopējie izdevumi ir 37,25% apmērā: «Tas, uz ko es vēlos īpaši vērst uzmanību ir, atlīdzība. Ja kopējie atlīdzības izdevumi ir 40,72% apmērā, tad sadaļa, kas attiecas tieši uz darbiniekiem, izņemot pedagogus un mērķdotācijas, darbinieku darba alga šobrīd ir 45,36% apmērā. Un tas ir ievērojams cipars, jo tie ir 3,7% vairāk, nekā tam vajadzētu būt šobrīd. Jūnija izmaksas mums faktiski parādīs pirmo nelielo tendenci uz samazinājumu, taču jūlijs būs tas mēnesis, kurā mēs redzēsim precīzāk, vai mēs iekļaujamies budžetā attiecībā uz atlīdzības pozīciju, vai nē. Plānojot budžetu šie trīs miljoni jau sākotnēji tika ielikti kā samazinājums atlīdzības izdevumos. Tas nozīmē, ka šobrīd ideālā situācija būtu, ja mēs atlīdzības pozīcijas noturētu šobrīd plānotā budžeta ietvarā.»
Tāpat pozīcija, kas rada satraukumu, ir sociālie pabalsti, jo šobrīd sociālo pabalstu izpilde ir 45,38% ietvarā. Atsevišķiem pabalstiem ir pat 70% izpilde. Arī tas ir risks, ar kuru deputātiem jārēķinās. «Šobrīd plānotie ieņēmumi un naudas plūsma mums rāda, ka mēs ar iegūto trīs miljonu aizņēmumu spējam šo gadu sabalansēt, bet mums ir nopietni jādomā par to, kādu atlikumu mēs atstāsim uz nākošā gada sākumu, jo tas, ko mēs redzam — mums nevar būt mazāk kā pieci miljoni naudas līdzekļu atlikums uz gada beigām, lai mēs varētu nodrošināt janvāra mēneša izmaksas,» tā Sandra Pētersone.
#SIF_MAF2024
