Pirkuma līgums: sastādīt pašam vai uzticēt notāram?

Pirkuma līgums: sastādīt pašam vai uzticēt notāram?

Lai iegādātos nekustamo īpašumu, ir jānoslēdz pirkuma – pārdevuma līgums, kuru var sastādīt pats vai arī uzticēt to darīt notāram. Par to, kādi ir biežāk uzdotie iedzīvotāju jautājumi saistībā ar līguma slēgšanu un īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā, kā arī to, kādēļ pirkuma līguma sastādīšanu ieteicams deleģēt speciālistam, plašāk stāsta Latvijas zvērināti notāri.

Vai pirkuma līguma summai ir jāatbilst īpašuma vai priekšmeta vērtībai?

Zvērināta notāre Baiba Skreba norāda, ka pēc Civillikuma 2002. panta pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesības. Šāds līgums kalpo kā pierādījums, par kādu summu īpašums ir pārdots. Pārdošanas summa ir būtiska līguma sastāvdaļa. Tai ir obligāti jābūt norādītai līgumā, turklāt pārdošanas summai ir jābūt patiesai un atbilstošai. Vienlaikus Civillikuma 2015. pants nosaka, ka nav vajadzīgs, lai pirkuma maksa precīzi atbilstu pirkuma priekšmeta vērtībai. Līgums paliek spēkā, kaut arī priekšmets būtu pārdots zem tā īstās vērtības (draudzības pirkums) vai virs tās. Tomēr, ja pirkuma maksa ir noteikta ļoti zema, piemēram, 1 eiro, tad līgums nav uzskatāms par pirkumu, bet gan dāvinājumu, kas paredz citas saistības.

Vai pirkuma līgumu var apstrīdēt mantojuma kārtošanas laikā?

Zvērināta notāre Sandra Romāne uzsver, ka rīcībspējīgs nekustamā īpašuma īpašnieks ar savu īpašumu dzīves laikā ir tiesīgs rīkoties pēc saviem ieskatiem, tostarp arī pārdot to un ar iegūto naudu rīkoties pēc saviem ieskatiem. Noslēdzot notariālo aktu – pirkuma līgumu pie zvērināta notāra, zvērināts notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku rīcībspēju, gribu un darījuma noteikumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, turklāt notārs arī pārbauda, vai darījums ir patiess, vai ir norādīta darījuma patiesā vērtība. Ja pirkuma maksa ir atbilstoša nekustamajam īpašumam, visa pirkuma maksa tiek samaksāta pārdevējam un iesaistītās personas ir bijušas rīcībspējīgas, tad nav pamata pirkuma līguma apstrīdēšanai pēc pārdevēja nāves.

Vai ar pirkuma līgumu ir gana, lai nostiprinātu tiesības uz īpašumu?

Pirkuma līguma noslēgšana vien pati par sevi nerada īpašuma tiesības uz nopirkto nekustamo īpašumu, norāda zvērināta notāre Dzintra Zitmane. Atbilstoši Civillikuma 994. pantā noteiktajam par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā.  Nekustamā īpašuma ieguvēja pienākumu savlaicīgi nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā nosaka Civillikuma 1., 993., 994. un 1477. pants. Juridiski līdz jaunā īpašnieka statusa norādīšanai zemesgrāmatā dzīvokļa īpašnieks joprojām ir pārdevējs. Zvērināts notārs var atbalstīt līguma slēdzējus un veikt visas nepieciešamās darbības īpašuma tiesību nostiprināšanai. Turklāt, kā uzsver zvērināta notāre Kristīne Malta-Grigule, ja līgums ir noslēgts pie notāra notariālā akta formā, tas glabāsies arī zvērināta notāra lietās.

Ar kādām valsts nodevām jārēķinās, pērkot īpašumu?

Pērkot īpašumu ir jārēķinās, ka būs jāmaksā valsts un kancelejas nodeva. Ja īpašumu pērk fiziska persona, valsts nodeva būs 1,5 % no pirkuma maksas vai īpašuma kadastrālās vērtības, ja tā izrādītos augstāka nekā pirkuma maksa. Ja īpašumu pērk juridiska persona, tie būs 2 % no pirkuma maksas vai īpašuma kadastrālās vērtības, ja tā izrādītos augstāka nekā pirkuma maksa, bet abos gadījumos ne vairāk kā 50 000 EUR. Ja īpašuma iegādei tiek ņemts kredīts, papildus jārēķinās ar valsts nodevu arī par ķīlas nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas būs 0,1 % no galvenā prasījuma summas.

Kā norāda zvērināta notāre Linda Eglīte, katrā īpašuma iegādes darījumā ir savi apstākļi, kas var ietekmēt arī valsts nodevas apmēru, un aktuālo informāciju vislabāk ir precizēt pie notāra. Normatīvajos aktos ir noteikts arī kancelejas nodevas apmērs par katru ierakstu zemesgrāmatā, tostarp par jaunas tiesības (arī par ķīlas tiesības) nostiprināšanu būs jāmaksā kancelejas nodeva 15,00 EUR apmērā, bet, ja jauno īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu – Zemesgrāmatu apliecību – īpašnieks vēlas saņemt papīra formā, vēl papildus būs jāpiemaksā 8,00 EUR. Pērkot īpašumu, bez jau minētajām nodevām jārēķinās ar izdevumiem par darījuma noslēgšanu un notariālu apliecināšanu, kas tiek aprēķināti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”.

(Informāciju sagatavojusi Latvijas Zvērinātu notāru padome)