Izskanot ziņai, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) darbinieku trūkuma dēļ plāno uz laiku apturēt 18 mazāk noslogoto posteņu darbību, tai skaitā Rojā un Sabilē, neapmierinātību pauduši Talsu novada iedzīvotāji, amatpersonas un uzņēmēji. Uzsverot, ka šis jautājums bija aktuāls jau pirms vairākiem gadiem, viņi cer, ka tiks rasts risinājums un posteņu darbības apturēšana netiks apsvērts kā viens no variantiem.
Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs šo lēmumu sauc par neprātu.
«Tas nozīmē, ka visu laiku ir jānotiek nelaimēm, lai uzskatītu, ka šis postenis strādā. Par to, ka darbinieki ir veikuši preventīvo darbu un tuvākajā apkārtnē ir mazāk nelaimes gadījumu, būtu jāpriecājas.
Mēs esam novada paša mala — no Sabiles līdz Talsiem ir 27 kilometri. Svarīgas šajos glābšanas darbos vienmēr ir pirmās minūtes. No Talsiem uz Sabili nevar atlidot piecās minūtēs! Kādu dienu padežurēs tur, kādu dienu te… Varbūt aiziet pie zīlnieces pazīlēt, kurā brīdī mūsu apkārtnē kaut kas notiks? Loģikas nav pilnīgi nekādas. Tā tāda plāksteru likšana, kas manā skatījumā neko nedos.»
Par sasāpējušu viņš sauc zemā atalgojuma jautājumu, kas bija jārisina jau pirms vairākiem gadiem. «Es šos cilvēkus saprotu — speciālās izglītības, fiziskās prasības, bet attieksme pret darbiniekiem attiecībā uz atalgojumu nav nopietna. Cilvēks iet strādāt tur, kur viņš var vairāk nopelnīt. Kāds varbūt to dara idejas vārdā, bet, grozies kā gribi, rēķini ir jāmaksā visiem. Esam nonākuši pie loģiska rezultāta.
Manā skatījumā šim lēmumam būs tālejošas sekas — nekas nav tik pastāvīgs kā «pagaidām». Normāla šī situācija nav. Ļoti ceru, ka nāks apskaidrība un tiks rasts risinājums, lai iedzīvotāji varētu justies droši.»
Lēmumu apturēt Sabiles posteņa darbību negatīvi vērtē arī AS «Talsu mežrūpniecība» valdes priekšsēdētājs Gatis Štāks: «Jo mazāk posteņu, jo sliktāk. Tas viss atsaucas uz reaģēšanas ātrumu un mobilitāti.» Viņaprāt, darbinieku trūkums ir tikai viens no faktoriem, kas novedis pie šāda rezultāta,— visus šos gadus nepietiekama uzmanība pievērsta arī materiāli tehniskajai bāzei.
Līdzīgās domās ir Rojas pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Grīnbergs. Lai gan Rojā ir brīvprātīgā ugunsdzēsēju vienība, tehnika ir ļoti veca. «Prāta darbs tas noteikti nav. Kamēr no Talsiem atbrauks ugunsdzēsēju mašīna, nekas daudz nebūs palicis pāri. Visiem tiem, kas paliks bez ugunsdzēsēju formējuma, būs grūti. Jāņem vērā arī tas, ka sākas apkures sezona.»
Rojas pagasta pārvaldes ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis Uldis Fīrmanis atklāj, ka iedzīvotāji jau tagad pauž bažas par nākotni. «Iedzīvotāji ir nevis neapmierināti, bet sašutuši. Satraukums ir diezgan nopietns — iespēju robežās cenšamies sagādāt vietējiem ugunsdzēsējiem, puišiem, kas ir amatieri, elementāras lietas, lai viņi būtu kaujas gatavībā, bet tehnika ir tāda, kāda tā ir. Arī tie, kuri kaut ko saprot no uguns dzēšanas, ir satraukušies.
Aplamāks lēmums nevar būt. Pašvaldības policijas mums nav, tagad paņem nost arī ugunsdzēsējus, atliek noraut kloķi un iet mājās. Drošības nekādas. Ugunsdzēsēji jau nedzēš tikai uguni, viņi ir arī glābēji, mums tomēr ir jūra, un piekrastes zvejnieki iet jūrā ar laivām. Viņi ir tie, kas sniedz palīdzību arī šādos brīžos. Ne jau vakar sāka trūkt cilvēki, trūka jau pirms vairākiem gadiem… Šo problēmu vajadzēja risināt sen.
Rojā ir osta, kuģi, šķelda, koki, ražošanas cehs, zivju pārstrādes cehs, gāzes tvertne… Ja kaut kas notiek, pie Valdemārpils ugunsdzēsēji varēs griezties atpakaļ, jo te nekā vairs nebūs, problēmu ieskicē U. Fīrmanis.
Sašutumu pauž arī Rojas pagasta iedzīvotāja Kristīne Maslovska. Viņa uzskata, ka šis lēmums uzskatāms par pretvalstisku — ugunsdrošība nav pakalpojums, kas mērāms pēc pieprasījuma, bet gan valsts gatavība VUGD izpildījumā īstenot Satversmē noteiktās pamattiesības. «Man kā iedzīvotājam nav saprotams šis lēmums un nav saprotami paredzētie risinājumi.
Pēc publiskā paziņojuma biju iegājusi Rojas iecirknī. Vakanču nav. VUGD mājaslapā rakstīts: «katra posteņa darbības apturēšanas biežums un ilgums būs atkarīgs no situācijas ar personāla nodrošinājumu». Kā šo saprast? Ka slēgs? Neslēgs? Slēgs uz dažām dienām, kad maiņu darba dēļ sanāks virsstundas?
Nāk ziema, par kuru mūs jau laikus brīdina, ka apkure būs dārga, mazāk jaudīga… Cilvēki meklēs lētākos risinājumus, kas ne vienmēr ir droši. Viena cilvēka pārgalvība vai neapdomība apdraud arī līdzcilvēkus. Līdz šim Rojā varējām rēķināties, ka palīdzība ir maksimāli astoņu minūšu attālumā (VUGD iekšējie noteikumi), bet kas notiek, ja tuvākais iecirknis ir Talsos (40 km)? Kas notiek, ja ekipāža jau devusies uz Sabili? Pārsteidz arī plānojums piekrastē saglabāt tikai Jūrmalas, Ventspils un Liepājas iecirkņus. Jūra diemžēl nav ugunsdzēšamais rīks. Gluži otrādi, siltākam laikam iestājoties, tā ir potenciāls VUGD darba lauks glābšanas darbiem. Varbūt pašvaldība (līdzīgi kā citu profesiju dotēšanā) var iesaistīties, lai drošību tomēr liktu pirmajā vietā? Kāda jēga no skaistiem nākotnes plāniem, ja tādas pamatlietas kā drošība nav sakārtotas?»
Rojas ostas valdes priekšsēdētājs Māris Rozenbergs atzīst, ka posteņu apturēšana ietekmēs ne tikai Roju, bet arī citus reģionus. Ja šis jautājums netiks risināts valstiskā līmenī, būs jādomā, kā piesaistīt brīvprātīgos. Darbinieku trūkums skar ne tikai VUGD, bet arī Valsts policiju un citas valsts institūcijas — lai no šādām situācijām izvairītos, svarīgi pēc iespējas ātrāk sasāpējušos jautājumus risināt.
