Sabile vairs nav iedomājama bez Vīna svētku jandāliņa, kurā vērojamas dažādas dullas izdarības. Šogad norit 25. Vīna svētki, kuri jaunajam Sabiles kultūras nama vadītājam Edgaram Vesmanim ir pirmie svētki kā organizatoram.
Iepriekšējai Sabiles kultūras nama vadītājai Gerdai Zeberiņai bija vēlme, lai vietā nāk kāds jauns cilvēks, taču noteikti sabilnieks, lai nepazustu trakās izdarības, kas rit sabilnieku asinīs. Un tieši tā arī notika — Edgars ir sabilnieks, kurš sekojis līdzi svētkiem, ne tikai vērojot tos no malas, bet arī iesaistoties to tapšanā jau pirms kļuva par kultūras nama vadītāju. «Protams, ir zināma atšķirība starp to, kā es iedomājos Vīna svētku organizēšanas procesu un to, kā tas patiesībā ir. Ir daudz vairāk detaļu un sīku darbu, kas jāņem vērā, nekā es sākotnēji biju iedomājies. Tomēr tas ir ļoti vērtīgs un interesants pieredzes iegūšanas process,» dalās Edgars Vesmanis.
Parasti, kad vietā nāk jauns vadītājs, cilvēki gaida kardinālas pārmaiņas, taču 25. svētki tiks rīkoti, saglabājot iepriekš liktos pamatus. «Es cienu un augsti vērtēju esošās tradīcijas, tāpēc plānoju saglabāt daudzas no tām. Tomēr es arī uzskatu, ka nelielas pārmaiņas un jauninājumi var svētkus padarīt vēl interesantākus un pievilcīgākus. Mēs esam ieplānojuši dažus jauninājumus, lai svētki būtu svaigi un aizraujoši. Radikālas pārmaiņas rada stresu, tāpēc tās būs pamanāmas ar laiku,» stāsta Sabiles kultūras nama vadītājs.
Līdz šim Vīna svētku baudītāji bija iepazinuši svētkus četru dienu garumā, taču šogad tie noritēja vien divas dienas. Tie iesākās nevis trešdienā, bet piektdienā ar sportiskām aktivitātēm sporta laukumā un disku golfa trasē «Graviņa». Jaunais kultūras nama vadītājs Edgars Vesmanis atdzīvināja dažādas svētku izdarības, kuras, šķiet, bija nedaudz piemirstas. Viena no tām — svētku koncerti Sabiles pilskalnā. Šoreiz skatuve bija novietota tieši tā, lai Elzas Rozentāles un Kaspara Zemīša koncerta klausītāji baudītu ne tikai viņu dziesmu burvīgo skanējumu, bet arī Sabiles unikālo, kalnaino ainavu, kas bija kā fons māksliniekiem. Šķita, ka vakars noslēgsies ar muzikālo pikniku kopā ar gruzīnu ansambli un visi pārsteigumi jau atklāti, taču tā nebūt nebija — tikai svētku priekšvakarā atklājās vēl viens pārsteigums un visi tika aicināti uz vakara disko ar DJ Horenu Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centra pagalmā.
Svētkus rada paši sabilnieki
Galvenā diena, kā ierasts, sākās jau 7.00 ar Sabiles ieskandināšanu. Nevienam nav noslēpums, ka sabilnieki svētkus rada paši, tāpēc gan mazpilsētas ieskandināšanā, gan citos pasākumos un svētku tapšanā lielu lomu spēlēja tieši vietējie iedzīvotāji, kuri brīvprātīgi palīdzēja radīt svētkus. «Man ļoti patika iesaistīties, jo tā es papildināju savu pieredzi,» pastāsta brīvprātīgā svētku organizatore Annika Naneta Millere. «Tāpat varēju vairāk laika pavadīt kopā ar draugiem. Vislielākais gandarījums man bija tad, kad redzēju, ka varu radīt citiem prieku, it īpaši Edgara un Sabiles kultūras nama kultūras pasākumu organizatores Ivetas Sērumas sejā. Lai arī bija visai grūti un nogurdinoši iesaistīties svētku tapšanā, es pavisam noteikti vēlētos būt brīvprātīgo komandā arī nākamgad!».
Nu cits skatījums uz svētkiem
Sabiles Vīna svētki ir diena, kad iedzīvotāji parāda savu dullo dabu, un pats interesantākais ir tas, ka vietējiem iedzīvotājiem līdzi lec arī kaimiņi no blakus pilsētām un pagastiem, kā arī viesi. Svētku rosībā varēja sastapt Pēteri Lundi un Marku Rivu «Sabilnieku popūrijā», izdejoties romu dziesmu un deju koncertā, atveldzēties nošļūcienā pa vīna putām, baudīt vīnu, prieku un mazās vīna pilsētas burvību. «Man laikam visvairāk paliks atmiņā tas, ka vasarā bija jāceļas jau 6.00 no rīta, lai sagatavotu pilsētu svētkiem,» stāsta Annika Naneta Millere. «Es pat bridu Abavā pēc akmeņiem. Man samirka bikses, un es sapratu, ka vairs nav nozīmes, tāpēc bridu ar visām drēbēm Abavā, lai tiktu pēc tiem akmeņiem un palīdzētu līdz pēdējai detaļai īstenot organizatoru ieceri par svētkiem. Šogad pēc tam, kad biju brīvprātīgā, es uz svētkiem skatos citādāk, jo saprotu, cik milzīgs darbs ir ieguldīts pilnīgi visos pasākumos. Šogad arī bija maza brīvprātīgo komanda, un varēja redzēt, cik ļoti Edgars Vesmanis novērtēja katru, kurš iesaistījās un nāca palīgā.»
Viena no svētku odziņām ir vakara teatralizētais gājiens, kur var novērot visneprātīgākās idejas. Šogad gājiena tēma bija «Vakars uz Abav’s», kur tika apspēlētas ne tikai reālas darbības Abavas apkārtnē, bet arī pēdējo gadu Talsu novada iedzīvotāju galvassāpes — Spānijas kailgliemeži. Tālāk sekoja ilgi gaidītā ugunsskulpūra, ko iedzīvotāji bija iemīļojuši. 2018. gadā bija pēdējā reize, kad degošais mākslas darbs tika iekļauts svētku programmā, bet jaunais Sabiles kultūras nama direktors parūpējās, lai savulaik iemīļotā tradīcija atkal priecētu svētku baudītājus.
#sif_maf2024
