«Mīļāks top tas, kur pats esi palīdzējis un roku pielicis. Un es gribu, lai cilvēki patiešām iemīļo Sabiles Vīna kalnu, jo tas ir retums,» atzīst Vīna kalna dārzniece, kura sestdien, 29. oktobrī, pirmo reizi kopā ar Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centru īstenoja ideju sapulcināt interesentus, lai kopīgiem spēkiem palīdzētu dārzu ieziemot. Savukārt vēlāk vīn-stīgas pārtapa par laikmetīgās mākslas darbiem.
Vīnstīgu talkas ideja radās Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra tūrisma organizatorei Dacei Lejai, kura pati vienu sezonu strādājusi vīna dārzos Alpu kalnu ielejā, tāpēc viņa izbaudījusi, cik patiesībā fiziski smags darbs tas ir. Vīna kalns ir Sabiles simbols un retums, tāpēc radās iecere aktīvo tūrisma sezonu noslēgt ar talku. «Es gribu pateikt paldies gan esošajai, gan arī bijušajām dārzniecēm, kuras Vīna kalnā ieguldījušas savu darbu, spēku, pieredzi un zināšanas, lai tas nestu bagātīgu ražu,» saka D. Leja. «Esmu pateicīga tiem, kuri atnāca un nenobijās ne no laika apstākļiem, ne fiziska darba. Un man īpašs prieks, ka tie bija tieši sabilnieki.»
Lielāka cieņa pret dārznieka darbu
Darbs noritēja divu stundu garumā. Šogad rudens ir ļoti ilgs, un darbi, kas citkārt jau labu laiku pabeigti, šobrīd vēl nav veicami — vīnstīgas drīkst griezt tikai divas nedēļas pēc tam, kad tām nokritušas lapas, taču Vīna kalnā redzams, ka lapu vēl gana daudz. «Ja vīnstīgām ir lapas, tās joprojām sulojas un neguļ, bet griežot tām ir atvērtās rētas,» skaidro dārzniece Maija Dauģele. «Lai vīnoga neizaugtu mežonīga, mēs to ierobežojam un ļoti daudz apgriežam. Bet divas nedēļas pēc lapu nokrišanas vīnogām vairs nenotiek cirkulācija — ūdens tik daudz vairs nestaigā pa dzinumiem.» Tāpēc šobrīd talcinieki varēja palīdzēt tikai ar nelielu teritorijas daļu, bet arī tas ir liels atspaids.
Nav viegli visu laiku stāvēt slīpumā
«Talcinieki palīdzēja atbrīvot vīnstīgas, lai vēlāk varētu veikt griešanu. Apgriezām tās, kurām bija lapas nokritušas, un no viena sektora visas vīnstīgas iznesām ārā. Talcinieki izmēģināja, kā ir kāpt visu laiku kalnā, kā ir turēties uz terasēm, kas ir slidīgas, un kā ir visu laiku stāvēt slīpumā,» saka dārzniece. Sanākušie palīgi kaut uz brīdi izbaudīja smago darbu, kas ar lielāku respektu tagad ļauj paskatīties uz dārznieces ikdienu. Turklāt Maija Dauģele arī atbildēja uz interesentu jautājumiem par vīnogulāju kopšanu savos dārzos. Viņa gan atzīst, ka ir vairāki simti dažādu veidu gan apgriešanai, gan kopšanai un Vīna kalnā redzētais ir tikai neliels ieskats.
Aicina ciemos vīnogu ziedēšanas laikā
Tā kā šis nedēļas sākums atnāca ar salnu, tad šobrīd Vīna kalnā lapas sāks krist intensīvāk, un pēc divām nedēļām dārzniece varēs ķerties pie vīnstīgu griešanas. Ap Mārtiņiem dārzs varēs doties ziemas miegā, bet pirmā rosība atsāksies martā un aprīlī.
Iedzīvotāji aicināti ciemos ne tikai Sabiles Vīna svētkos, kas ir vienīgā reize gadā, kad Vīna kalna vīns nobaudāms (turklāt tagad, kad sava palīdzīgā roka pielikta, tas garšos vēl labāk), bet dārzniece aicina atbraukt jau jūnija vidū, kad vīnogas zied: «Es domāju, ka tikai retais zina, kā vīnogu ziedi smaržo. Tas ir tik skaisti! Un katra šķirne smaržo citādāk. Un katra arī citā laikā zied.»
Cer uz kopīgām talkām arī nākotnē
Pēc vīnstīgu talkas ikviens tika aicināts uz radošiem darbiem — kopā ar Inu Valteri pārvērst vīn-stīgas mākslā. Bet vakars noslēdzās ar franču mākslas filmu «Vīns un vējš». «Tā ir ļoti skaista filma ar ieskatu franču kultūrā, kā tiek apsaimniekoti vīnogulāji Burgundijas reģionā, un parāda ģimenes kopējo kaislību vīna radīšanas procesā,» stāsta Dace Leja. Viņa aicina ciemos uz pilsētu ar odziņu ne tikai aktīvajā tūrisma sezonā, bet izbaudīt arī citos gadalaikos. Un abas ar dārznieci priecātos, ja vīnstīgu talka kļūtu par ik rudens tradīciju.