Lai gan pēdējā nedēļas nogale bija salīdzinoši vēsāka un pāris lietus mākoņus un piles atnesa, sausums joprojām nav īsti atkāpies. Kurzemē lauksaimnieki šogad cieš no spēcīgākajiem sausuma postījumiem – izdegušas ganības, nīkuļojoši labības lauki un zeme joprojām ar vairākus centimetrus platām plaisām, Talsu novadā tāds īsts lietus nav bijis jau gandrīz divus mēnešus.
Vasara sākusies patīkami tikai tiem, kam prātā saule un atvaļinājums pie jūras, tomēr zemniekiem un lopkopjiem šī sezona nesusi bažas par to, kāda gaidāma raža. Postījumus radījis ne tikai ilgstošais sausums, bet arī maija vidus un jūnija laika apstākļi kopumā. “Jūnijs raksturojās ar aukstumu, ar salnām – pa nakti auksts, pa dienu silts, protams, nekāda veģetācija arī nenotiek īpaši,” stāsta LLKC Talsu biroja vadītājs Alfons Spēks.
Arī vietnē Facebook.com Lopkopības grupā cilvēki pauž sašutumu gan par sausumu, gan kopīgi meklē risinājumus, domājot, kad pļaut sienu – nogaidīt vai pļaut tagad un cerēt uz atālu. Lopkopjiem situācija ir smaga – vasaras ganības jau noēstas un nākas vai nu iztikt ar pagājušā gada pārpalikušo sienu vai jau izmantot šogad sagatavoto barību, kas normāli būtu paredzēta ziemas sezonai. “Tas jau arī ietekmē teļu augšanu – atpaliek dzīvsvars, nepieņemas tik ātri dzīvsvars. No siena jau īsti nav tas, kas ir no zaļas zāles, protams. Jādomā, kā to visu kompensēt tagad. Mēģinām piebarot ar graudiem,” stāsta Z/S “Sniķeri” saimnieks Mārtiņš Pētersons.
Lai arī braucot gar labības laukiem redzams, ka tie ir it kā zaļi un veselīgi, zinātājiem uz šī gada sējumiem paveras pavisam cits skats. “Tomēr, ja aizejam uz lauka un paskatāmies dziļāk – apakša sāk palikt brūna. Tas nozīmē, ka ziemājiem jau ir izdzītas vārpas, un graudi būs, var teikt, kā rīsi – maziņi. Viņi nīkuļo, viņiem mitrums, lai uzbriestu, ir nepieciešams,” teic Mārtiņš Pētersons. “Spēcīgāk ietekmē tur, kur ir smilšainās augsnes, mālainās vēl kaut cik turas, bet ražas zaudējumi būs lieli,” atzīst Z/S “Brīvzemnieki” saimnieks Ervīns Pētersons.
Ja ziemājiem vēl esot cerības izķepuroties, tad situācija ar vasarājiem esot pavisam bēdīga. Neizpratne valda arī par to, kāpēc valdība joprojām neizsludina ārkārtas situāciju, un atbalsta iespējas bez apdrošināšanas nav praktiski nekādas. Šādas platības aplaistīt nav iespējams, un arī dažādu palīglīdzekļu lietošana ir iespējama tikai dažiem. “Skaidrs ir viens, ka šī graudu kvalitāte būs noteikti slikta. Ja būs jāpārdod kā lopbarība, tad saprotiet paši, kāda būs cena. Un viss tas, kas ir paņemts kredītā būs jāatdod. Un vienīgā atbalsta iespēja bija apdrošināšana – tātad bija jāapdrošina arī pret sausumu un tā tālāk, bet tas jau bija jāizdara aprīļa mēnesī un, loģiski, ja tas nav izdarīts, tātad – nekas,” stāsta Alfons Spēks. “Noteikti būs problēmas ar kredīta maksājumiem – dārgie minerālmēsli, kas ir šajā sezonā uzlikti,” ar bažām teic Ervīns Pētersons.
Zemnieki atzīst, ka apjukumu radījusi lauksaimniecības politika, izmaiņas un noteikumi. Lai arī šobrīd uzmanība tiek vērsta uz bioloģisko saimniecību attīstību, šogad tām nepavisam neiet viegli. Viscerīgākie esot ilggadīgie zālāji, jo tiem netiek skarta augsne un varot cerēt uz rudens atālu. “Šiem bioloģiskiem, biodaudzveidīgajiem zālājiem vispār ir nosacījums, ka drīkstam pļaut tos tikai vienreiz gadā. Tas nozīmē, ka tur atkal teorētiski zemēm ir ierobežojums. Un vēlams to pļaušanu veikt krietni vēlāk, lai sēklas izsējas, bet lopbarībai jau tas ir par vēlu – tai jau vairs nav kvalitāte, viņi ēd salmus,” izklāsta Mārtiņš Pētersons.
Lauksaimnieki, protams, saprot, ka daba ir un paliek daba, un īsti nekas nav nedz paredzams, nedz ietekmējams. Tomēr cer, ka nākotnē arī šādas situācijās, kad sausuma dēļ sienu pļauj pat pilsētu parkos, tiks rastas atbalsta iespējas arī no valsts.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.