Šķirot joprojām neprotam – atkritumu zvanu konteineros neatbilstošais sastāvs sastāda ap 60%

Šķirot joprojām neprotam – atkritumu zvanu konteineros neatbilstošais sastāvs sastāda ap 60%

Pērnajā gadā atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra” vienlaikus gan Talsu, gan Tukuma novadā uzsāka stikla un jauktā iepakojuma dalītās vākšanas sistēmu. Šobrīd iespēju brīvprātīgi Talsos šķirot stikla atkritumus izmanto vien četrpadsmit ar pusi, kamēr jauktos — 20% klientu. Ja netiks samazināts atkritumu apjoms, poligons “Janvāri” darbu var beigt jau 2025. gadā.

Sadzīves atkritumu novietnēs var ieraudzīt visu — sākot no dīvāniem, matračiem, būvniecības atkritumiem un riepām, līdz pat elektronikai. Tas ne vien sadārdzina atkritumu izvešanas maksu, bet arī bojā ainavu. Tomēr arī dalītās vākšanas zvanu konteineros neatbilstošais sastāvs sastāda ap 60%.

“Mēs dodam iespēju cilvēkam samazināt ietilpību tajos saucamajos nešķirotajos atkritumos. Viņš izšķiro tīrā veidā gan to stiklu, gan to iepakojumu. Tātad mēs mazāk tērējam resursu pāršķirošanai,” atklāj Ēriks Zaporožecs, “AAS “Piejūra”” valdes loceklis.

Poligonā atkritumus šķiro ar rokām, tāpēc jo īpaši svarīgi, lai materiāls no privātsektora būtu tīrs. Viens no risinājumiem, lai izvairītos no nepareiziem piejaukumiem un lielgabarīta atkritumiem, ir slēgta tipa konteineru novietņu ieviešana, ko daļa iedzīvotāju arī izmanto.

“Pēc kāda laika mēs no šiem cilvēkiem saņemam iesniegumus ar lūgumu, vai nu samazināt atkritumu izvešanas biežumu, vai arī samazināt konteinera ietilpību,” teic Inita Fedko, SIA “Talsu namsaimnieks” pārstāve. Slēgtās novietnes ne vien nodrošina glītu vizuālo izskatu, bet arī ļauj samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu.

Jāpārdomā savi paradumi

Atkritumu izvešanu kavē nepareizi novietotas automašīnas, kas aizšķērso piebrauktuves iespēju. “Katram mājas iedzīvotājam, jo šis atkritumu izvešanas grafiks ir zināms, vajadzētu tomēr vērīgāk pievērst uzmanību un vismaz tajā dienā neatstāt savu automašīnu tā, lai tas radītu papildu apgrūtinājumu atkritumu izvešanā,” turpina I. Fedko. Viņa uzsver, ka iedzīvotājiem būtu jāpārdomā savi atkritumu izmešanas paradumi, jo nereti, atverot pirmā konteinera vāku un konstatējot, ka tas ir pilns, maisu, nepārbaudot citus konteinerus, noliek blakus.

“Ja tiek noliekti bīstamie atkritumi vai elektronika, tas arī sabojā atkritumu sastāvu. Mēs nedrīkstam tādu materiālu tālāk sūtīt uz pārstrādi. Atdalot elektroniskās vai ķīmiskās preces no šī sastāva, tas aizies uz bīstamiem atkritumiem vai uz elektroniskajiem atkritumiem, un šī visa masa aizies uz noglabāšanu,” skaidro Ē. Zaporožecs.

Viņš arī norāda, ka ļoti svarīga ir katra iedzīvotāja godprātība, un uzsver, ka

“AAS “Piejūra”” nav pašvaldības policija, tāpēc viņu pienākumos neietilpst negodprātīgo māju iedzīvotāju ķeršana.

Viņš aicina iedzīvotājus, kuri izmanto svešas atkritumu novietnes vai konteineros izmet tādus atkritumus, kas nav atļauti, līdzcilvēkiem fiksēt vai uzrunāt, lai postažas radītāji nepaliktu bez aizrādījuma un, iespējams, savu nevēlamo ieradumu izbeigtu.

Šobrīd realizācijas procesā ir no Lietuvas aizgūta ideja par speciāla angāra — maiņas punkta — izveidi, tā stāsta “AAS “Piejūra”” valdes loceklis Ēriks Zaporožecs. /Foto: Terēze Matisone/

Atkritumu poligons “Janvāri” izveidots 2009. gadā un tas paredzēts 20 gadiem ar gala piepildījumu 480 000 kubikmetru par visu periodu. Ja netiks veikti preventīvie darbi apjoma samazināšanā, poligons izbeigs darbību jau 2025. gadā, un “AAS “Piejūras”” valdes locekli šis fakts uztrauc: “Tātad mums jāgatavojas tam, ka tad, kad šī šūna būs piepildīta, mēs varētu rast alternatīvu tālākai darbībai. 2019. gada martā veicu analīzi, lai izpētītu, kas daudzuma ziņā notiek poligonā. Parādījās, ka uz 2020. gada sākumu paliekam tikai ar 37% atlikto piepildījumu, tas ir, poligona šūnās varam ieguldīt vēl tikai 180 000 kubikmetru,” turpina valdes loceklis. Viņš atzīst, ka šie problēmjautājumi ir ļoti būtiski gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām.

“Man radās jautājums — cik maksās atkritumi iedzīvotājiem, ja tos nevarēs noglabāt poligonā un tie būs jāved 200 līdz 300 kilometru attālumā?

Un jautājums pašvaldībām — kādas būs sankcijas par atkritumu valsts plāna neizpildi līdz 2028. gadam un to normatīvu, ko paredz arī normatīvi un Eiropas direktīvas — līdz 2035. gadam samazināt noglabāto daļu līdz 10%?

Tādi retoriski jautājumi, kas vedina domāt, kam tad mums vajadzīga tā šķirošana. Bet šķirošana mums vajadzīga, pirmkārt, lai samazinātu savu izdevumu daļu. Otrkārt, tas nepieciešams, lai paildzinātu atkritumu apsaimniekošanu reģionos un paildzinātu poligona darbību, samazinot atkritumu apjomu noglabājamai daļai, ko ieved poligonā. Līdz ar to ietaupīto dabas resursu nodokli varētu novirzīt attīstībai: šķirošanai, tehnoloģijas pārstrādēm, jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Tāpēc, vērtējot visus finanšu slogus, pašvaldībām piedāvāju tādas ilgtermiņa programmas uz izvērtēšanu, kas ļautu paildzināt ne vien “AAS “Piejūra”” darbību, bet vispār atkritumu apsaimniekošanu reģionā.

Dalītās vākšanas zvanu konteineros neatbilstošais sastāvs sastāda ap 60%. /Foto: Terēze Matisone/

No 2023. gada 1. janvāra būs jāuzsāk tekstila un bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana. Mēs — “AAS “Piejūra”” tam gatavojamies — iepērkam gan konteinerus, gan specializēto tehniku, bet te jābūt arī iedzīvotāju izpratnei un atbildībai par to, kādi un kur šie atkritumi nonāks: gan tekstila, gan bioloģiskie. Kas ar tiem notiks tālāk, kā tas ietekmēs dzīves kvalitāti un atsauksies uz mūsu finansēm? Atkritumu apsaimniekošanas plānā, kaut arī paredzēts, ka no 1. janvāra ir jāmaksā ne vairāk kā 2/3 no nešķiroto atkritumu tarifa, katru gadu celsies dabas resursu nodokļa izmaksas — ja tās 2021. gadā bija 65 eiro par tonnu, tad šogad valsts noteica, ka tie ir 80 eiro par tonnu, 2023. gadā tie būs jau 90 eiro, bet aiznākamajā gadā — 110. Tātad drastiski celsies cena. Un šeit ir iedzīvotājiem jādomā, kā viņi samazinās savas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu. Un te bez dalītās vākšanas, iepakojuma, stikla šķirošanas — nu nekādi. Jo ne viss būs depozīta sistēmā.

Maiņas punkta izveide

Šobrīd realizācijas procesā ir no Lietuvas aizgūta ideja par speciāla angāra — maiņas punkta — izveidi atkārtoti izmantojamām lietām, lai cilvēki varētu nodot, nevis izmest atkritumos.

“Lietas, kuras viņiem nav vajadzīgas, bet ir derīgas tālākai izmantošanai. Tas ir rotaļlietas, trauki, drēbes un tā tālāk. Jāatrod tikai īstā vieta, lai tā būtu pieejama iedzīvotājiem,” teic Ēriks Žaporožecs.

Izvēloties atkritumus nešķirot, finansiāli zaudē paši iedzīvotāji, jo nepieciešams gan lielāka konteinera ietilpība, kas maksā vairāk, gan arī biežāks izvešanas reižu skaits. Tuvāko šķirošanas laukumu atrašanās vietu var meklēt mājaslapā www.piejuraatkritumi.lv, kur var pieteikties arī dalītās vākšanas līgumam.

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.