Kopš atgriešanās no Jordānijas talsenieces Elīza Ozola un Kristīne Cīrule uz pasauli skatās citādi. «Erasmus +» projekta ietvaros iepazīstot citu valstu kultūru, viņas guvušas ne vien vērtīgu pieredzi, bet arī lauzušas stereotipus un vēlreiz apjautušas, cik liela nozīme ikdienā ir veselīgam dzīvesveidam.
«Par «Erasmus+» projektiem biju dzirdējusi, bet nekad nebija sanācis tajos piedalīties, līdz draudzene divas nedēļas pirms projekta sākuma mani uzrunāja un piedāvāja piedalīties, jo no Latvijas komandas trūka viens dalībnieks. Tā kā Jordānija ir eksotisks galamērķis un vienmēr esmu gribējusi to apskatīt, izlēmu izmantot izdevību un piedalīties,» ceļu līdz galamērķim ieskicē Elīza.
Kristīnes stāsts ir nedaudz atšķirīgs — viņa uz Jordāniju jauniešu apmaiņas projekta «Move On» ietvaros nolēma doties, vēl esot iepriekšējā «Erasmus+» projektā Horvātijā. Projekta mērķis bija aktualizēt aktivitātes brīvā dabā un dalīties pieredzē par veselīgu un aktīvu dzīvesveidu — tā kā Kristīnes ikdiena ir saistīta ar aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, viņa šo iespēju nevilcinoties pieņēma. Viņasprāt, tas ir lielisks veids, kā ar neformālās izglītības palīdzību apgūt dažādus aizraujošus tematus.
Jauni kontakti un neaizmirstamas atmiņas
Projektā piedalījās ap 40 dalībnieku vecuma posmā no 18 līdz 30 gadiem. Grupas vadītāji bija no četrām dažādām valstīm — Latvijas, Moldovas, Rumānijas un Jordānijas. Projekta laikā tika izmantotas interaktīvas neformālās izglītības metodes, kā arī veikti dažādi praktiski uzdevumi. Pirmās divas dienas lielākoties tika veltītas tam, lai dalībnieki saliedētos, bet vēlāk uzmanība tika pievērsta tādām tēmām kā sabalansēts uzturs un fiziskās aktivitātes.
«Filmējām un montējām video par aktīvu dzīvesveidu, iepazinām Jordānijas kultūru, snorkelējām, kāpām kalnos un devāmies pārgājienos. Kultūras vakaros katras valsts pārstāvji iepazīstināja ar valsts tradicionālajiem ēdieniem, dzērieniem, dejām un dalījās interesantos faktos,»
atklāj jaunietes.
Elīza par lielāko ieguvumu sauc iespēju apmainīties ar pieredzi un iepazīties ar brīnišķīgiem cilvēkiem.
«Tā kā esmu vienpate, man tas bija liels izaicinājums — pavadīt 11 dienas kopā ar tik daudziem dažādiem cilvēkiem. Pateicoties projektam, lauzu stereotipus par citu valstu iedzīvotājiem un kultūru.»
Kristīne uzsver, ka šajā laikā guvusi ne vien jaunus draugus un neaizmirstamas atmiņas, bet arī atsvaidzinājusi atmiņu par sabalansētu uzturu un iemācījusies vairākus vārdus arābu valodā.
Vakariņas, kas gatavotas zem smiltīm
«Izbraukuma dienās devāmies uz dažādām apskates vietām un gandrīz katru vakaru varējām braukt uz tuvējo pilsētu Akabu. Mums bija iespēja apskatīt Nāves jūru un vienu no pasaules brīnumiem — Petru (vēsturiska un arheoloģiska pilsēta Jordānijā — A. B.). Devāmies arī uz Wadi Rum tuksnesi. Izbraucām cauri tuksnesim ar džipiem, apskatījām vietas, kur ir filmētas slavenas filmas, uzkāpām klintī, vērojām saulrietu, ēdām vakariņas, kas astoņas stundas bija gatavotas zem smiltīm, pavadījām nakti teltī un tuksneša vidū skatījāmies krītošas zvaigznes. Projekta beigās, jau dodoties uz māju pusi, bijām Ammanā un uzkāpām citadelē, kur līdz horizontam varēja redzēt daudz mazu, gaišu mājiņu. Šķita, ka tās nekad nebeidzas. Skats bija maģisks, jo paspējām tieši saulrieta laikā!» ieskatu piedzīvotajā sniedz jaunietes.
Tā kā projekta laikā temperatūra svārstījās no 35 līdz 48 grādiem, ar klimatu izdevās aprast tikai pēc divām dienām. Nakts laikā temperatūra nokritās mazliet virs 30 grādiem, un tad bija iespēja uzelpot. Dienas vidū bija grūti uzturēties ārpus telpām ilgāk par piecām līdz desmit minūtēm. Šajā laikā mums visbiežāk notika nodarbības vai arī devāmies atveldzēties jūrā. Jūra no mūsu projekta norises vietas bija desmit minūšu gājiena attālumā. Visapkārt bija smiltis, palmas un nepabeigtas būves. Braucot augstāk uz pilsētām ziemeļu pusē, ir mazliet zaļāks, bet principā visur ir tuksnesis,» skaidro Elīza.
«Gaiss ir ļoti sauss — bez jebkāda aromāta. Pa ceļam uz Latviju, nolaižoties Polijas lidostā, beidzot sajutu smaržas,»
smejoties noteic Kristīne.
Uz katra stūra — pa garšvielu veikalam
Dzīves līmeni jaunietes Jordānijā raksturo kā zemu, bet cilvēkus — kā ļoti laipnus un viesmīlīgus. «Projekta laikā mums bija kulturālie vakari, kur jordāņi mūs iepazīstināja ar savām tradīcijām, nacionālajām dejām, tērpiem un ēdieniem. Bija ļoti interesanti redzēt, cik ļoti tas viss atšķiras no mūsu tradīcijām. Ēdienu ziņā jordāņiem populāra ir svaigi cepta Pitas maize, rīsi ar kariju un kebabi, bet ne tādi, kādus esam pieraduši ēst Latvijā. Vēl ļoti iecienīts ir falafels, humuss un dārzeņu ēdieni. Gatavojot viņi izmanto dažādas interesantas garšvielas — uz katra stūra ir pa garšvielu veikalam. Tā kā cenas nekur nav norādītas, vienu un to pašu preci katru reizi iespējams iegādāties par citu cenu,» atklāj jaunietes. Lai gan vietējie iedzīvotāji uz viņām skatījušies ar interesi, par drošību Jordānijā nav jāsatraucas. «Pēc projekta beigām paliku pāris dienas ilgāk un man kā sievietei, staigājot pa nepazīstamām vietām, nevienu brīdi nebija bail,» prieku par veiksmīgo ceļojumu pauž Elīza.