Nedēļas nogalē Talsu paugurainē aizvadīts pirmais minifestivāls “Dabas dejas” – klusāks, rimtāks un ar akcentu uz apzinātību. Pagaidām tas gan neizpelnījās ļoti plašu apmeklētāju interesi, taču organizatori ir gandarīti, un plāno ideju turpināt.
Šis ir skaņu mākslinieces Ievas Matvejas darbs, kas tapis no skaņām, kas pirms dažām dienām ierakstīta Talsu pauguraines “Ceileros”. Tās ir mūziķa Ginta Saulīša mājas, kas uz vienu dienu kļuva par skatuvi pirmajam svētdienas minifestivālam. “Es apstaigāju teritoriju. Tad es daru tā, ka pieeju pie egles, kaut ko pasitu un ierakstu. Tad tur bija sēnes, piemēram – es pa tām pasitu, un tad tur bija… tāda bungu skaņa,” dalās skaņu māksliniece Ieva Matveja. “Jo šeit nav pārāk daudz… koki, zāle… un tad ir jāpielieto vēl viena radošā puse, lai tajā atrastu kaut ko vairāk.”
Laikapstākļi festivāla dalībniekus nelutināja – lietus savā ziņā papildināja skaņdarbus, bet, iespējams, nobiedēja arī kādu potenciālo festivāla apmeklētāju. Šis ir organizatoru pirmais mēģinājums Talsu pusē iepazīstināt ar ne tik ierastām lietām, kas, viņuprāt, var paplašināt dzīves pieredzi, dot pozitīvas emocijas un vienkārši ieklausīties sevī. “Mēs kā tādi algoritmiņi dzīvojam savas dzīves. Tev nav bijis laika apstāties, padomāt, uz kurieni tu skrien, kāpēc tu skrien, kas tev ir vajadzīgs…,” skaidro viens no festivāla organizatoriem DJ Shankara. “Kas īsti tevi dara laimīgu? Vai tas ir kaut kas materiāls vai tam ir kas īpašs vajadzīgs? Vai tas, ko meklējam un pēc kā skrienam, patiesībā jau atrodas mūsu sirdīs? Esot tādā relaksētākā stāvoklī, pie dabas, ar mūziku, ar rituāliem, ar jogu, elpošanu, meditācijām un dejām, mēs varam piekļūt avotam, kas mūsos jau ir.”
“Mani nebaidīja tas, vai vispār kāds atnāks, jo šis bez maz vai tāds draugu pasākums. Viegli, ātri uzorganizēts, bez daudz ieguldījumiem. Sviedri gan lija, un strādājām te nedēļas pāris,” stāsta viens no festivāla organizatoriem Armands Svinsters.
Minifestivāls “Dabas dejas” vienoja gan improvizētā mūziķu saspēlē, gan nodarbībās. Tā, piemēram, interesenti ieguva pirmo āķi lūpā Indijas dejās. “Sapratām arī to, ka Indijas tempļu dejas nebūt nav tās, ko mēs varam redzēt Bolivudas filmās, bet tas ir kas dziļāks, sakrālāks, fizisku sagatavotību prasoša nodarbe,” tā Indijas deju pasniedzēja Madara Vīķe.
Ķermenim, prātam un garam pacilājošs process, kurā katrs atrod ko savu, lai atjaunotos, iedvesmotos un savienotos ar skaisto dabu un cilvēkiem. “Man patīk! Man patīk arī (vismaz, kā es uztveru šo festivālu) mūzikas ziņā, jo nav nekas tāds pārāk dejojams vai visu laiku kaut kas skaļš, bet tāds vairāk uz klausīšanos,” dalās Ieva Matveja. “Es ceru, ka festivāls attīstīsies, būs biežāk, varbūt biežāk nekā reizi gadā,” teic Armands Svinsters. “Kaut kas savādāks, jo festivālu vispār ir ļoti daudz riņķī un apkārt un visur ir skaļi, daudz alus un daudz viss kaut kas, kas jau festivālos ir, bet šeit var tieši mīlīgā veidā mazliet mierīgāk un padomāt, pameditēt, pasportot un tā.”
Vakaru noslēdza meditatīvs guļus koncerts – īpaša ambientās mūzikas performance. Un tieši šo vācu mūziķu vēlme ierasties Talsos patiesībā arī ķēdītē aizsāka ideju, kas aizveda līdz pirmajam minifestivālam Talsu paugurainē.
Foto autors Artūrs Reinholds.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.