Sākoties Talsu tirgus ēkas atjaunošanas darbiem, kopš 15. jūlija būvdarbu dēļ mainījušās tirdzniecības zonas — daļa no tām atrodas tirgus ēkas priekšpusē, bet daļa izvietota pie tirgus esošajā stāvlaukuma zonā. Tirgotāji izmaiņām pielāgojušies dažādi — daļa par atrašanās vietas izmaiņām priecājas, bet citiem bažas rada nelabvēlīgie laikapstākļi.
Pirmo sestdienas rītā satiekam Vitautu, kurš tirgotāju vidū sastopams regulāri. Uz tirgu viņš ieradies no Laucienes pagasta Garlenes un pircējiem piedāvā dažādus lauku labumus. Viņš atzīst, ka, spīdot saulītei, apstākļi ir apmierinoši un neērtības var pieciest, bet svarīgi ir domāt arī par nākotni. Parādoties lietum un sniegam, nepieciešama vieta, kur patverties. Tā kā nav zināms, cik ilgi remonts ievilksies, viņš lūdz pašvaldību nākt pretī tirgotājiem un iznomāt armijas telti. «Vēju pārdzīvosim, bet, ja sniegs nāks uz galvas, kur mēs liksimies?» aizdomāties aicina Vitauts. Attiecībā uz vietas plašumu, viņš atklāj, ka vietas ir pietiekami, — pāri palikuši galdi, kas netiek izmantoti, līdz ar to arī pircēju ir mazāk.
Annija Rudzīte, kura iepriekš tirgojusies pie tirgus ēkas, īpašas izmaiņas nejūt. «Cilvēki meklē jaunās tirgotāju atrašanās vietas, bet citādā ziņā izmaiņu nav. Savējie nāk, pie reizes atnāk vēl kāds, kas iepriekš ārpusē mani nav redzējis… Zinu, kā tas ir, — stāvēt tirgū lietus apstākļos, tāpēc mani tas īpaši nesatrauc. Tirgū ar lietu ir jārēķinās. Droši vien vajadzētu padomāt par jumtiņu — būtu forši, ja kaut kas būtu virs galvas… Varētu cīnīties par vietu iekšā, bet pie esošajiem apstākļiem esmu pieradusi.»
Pašdarinātus rokdarbus iespējams iegādāties pie Ivetas. Viņa atzīst, ka nelielas neērtības rada elektrības trūkums. Cilvēku plūsma, viņasprāt, ir lielāka — iepriekš cilvēki paviljonā reizēm neiegriezās. Tirgojoties zem klajas debess, ir gan savi plusi, gan savi mīnusi. Viens no mīnusiem ir jumtiņa trūkums — rudenī un ziemā patīkamāk ir strādāt aizvējā.
Par ieguvumiem, nomainot atrašanās vietu, priecājas Malda, kura tirgū ir sastopama līdz vēlam rudenim. «Te ir ļoti skaisti. Viss ir pārredzams — agrāk cilvēki iegāja pa vārtiņiem, apskatījās un tālāk negāja, bet tagad visu smuki apstaigā.»
