Šis gads Latvijā aizrit Lībiešu mantojuma zīmē. Pirmie nozīmīgie pasākumi jau aizvadīti, līdzās Latvijas karogam plīvo arī lībiešu zaļi balti zilais. Pasākumus kuplina ne tikai tie, kuri Lībiešu krastam piederīgi vai to iemīlējuši, bet parādās arī citi interesenti. Tā šonedēļ četru dienu garumā bērnus lībiešiem pa pēdām aicināja doties Talsu Galvenās bibliotēkas Bērnu nodaļa.
“Vai zināt, kas ir lībieši?” tā nodarbības sākumā bērniem jautāja fotogrāfs un viens no grāmatas “Kūldaläpš/Zeltabērns” autoriem Jānis Mednis. Bērnuprāt, tie esot veci cilvēki. Šonedēļ nodarbību ciklā “Lībiešiem pa pēdām” viņi uzzina, ka tā gan gluži nav – tā ir otra Latvijas pamattauta. Vēlāk intervijā J. Mednis atzīst, ka šis jautājums ir kā bumba arī pašu lībiešu vidū. Viņaprāt, lībietis ir tas, kurš prot lībiešu valodu, kopj savu kultūru un tradīcijas ikdienā.
Kopā ar sievu Renāti Jānis Mednis radījis grāmatu ar nosaukumu “Zelta bērns”, kas no zīdaiņa vecuma bērniem kopā ar vecākiem ļauj mācīties lībiešu valodu. Un abi ir piemērs, ka to patiešām var izdarīt, jo
Medņu mazā meitiņa Kuldi ir vienīgais bērns Latvijā, kuras dzimtā valoda ir lībiešu valoda,
un, lai ar Kuldi sarunātos, pirms viņas piedzimšanas Renāte iemācījās lībiešu valodu. Jānim ir svarīgi, lai tā nekļūst par vēsturi. Šobrīd Kuldi pievienojusies arī jaunākā māsa. “Man paveicās, ka es satiku Renāti, jo es pat nezinu, kā tas būtu… citādākā gadījumā ko es darītu. Jo te ir vairāk runa nevis par asinīm tieši, bet par identitāti, jo cilvēks ir tas, kā viņš jūtas, nevis kādas viņam asinis. Ir ļoti daudz lībiešu, kas nerunā lībiski. Kas saka: “Es i’ līvs!”, īsts lībietis. Viss kārtībā, lai tā būtu, bet beigās izrādās tā, ka nevis tās asinis ir tas, kas nosaka, kas tu esi un kā tu runā un kādu kultūru tu izvēlies kā pirmo, bet vairāk tieši tā griba un tā identitāte,” saka J. Mednis.
Talsos bērniem lībiešu valoda pavisam sveša, un arī Jānis Mednis pats tik jaunu auditoriju ikdienā nemāca – viņš ir fotogrāfs somu valodas privātskolotājs.“Bērniem droši vien mācīt ir visgrūtāk, jo tu uzreiz redzi, ka kļūsti garlaicīgs,” saka J. Mednis. “Tas ir ļoti nežēlīgi, un ātri uz to jāreaģē. Es arī šodien cenšos, kad bērni sāk žāvāties, un tas strādā – kolīdz izdari kaut ko interesantu, interaktīvu, kaut ko paprasi un aiziet spēle, uzreiz galvas augšā, un miegs vairs nenāk.”
Nodarbību ciklā “Lībiešiem pa pēdām” piedalās dalībnieki vecumā no septiņiem līdz desmit gadiem. Divu stundu laikā bērni gan mācījās sasveicināties, gan apguva skaitļus un virknēja pirmos teikumus. Sava veida spēle talsiniekiem iepatikās, un, viens otru nevainīgi apceļot par slinku vardi vai zilu mežacūku, bērniem ātri vārdi aizķērās prātā. “Man ir sajūta, ka Talsos bērni ir ļoti sakarīgi un forši. Gribētos teikt, ka viņi nav sabojāti. Tas pedagogam ir ļoti patīkami, ka jūti, ka tas materiāls pretī ir labs,” atzīst Jānis. Viņš bērniem stāsta, ka, iemācoties lībiski, viņi bonusā sapratīs arī igauņu un somu valodas.
Medņu ģimene grib būt piemērs, lai citi tam sekotu. Viņi uzskata, ka nepārtraukti tiek runāts par lībiešu valodu, kultūru, revitalizāciju jeb iedzīvināšanu, bet ir jādara reāli darbi.
“Ir svarīgi to darīt, un pamatā ir ģimene, kā mēs zinām. Un tad ir sabiedrība, kas ir apkārt – vai tā motivē vai nemotivē. Un ļoti svarīgs ir arī valsts atbalsts, ka tomēr tam ir kāda attīstība, tam paredzēta vieta, tam paredzēta skola, bērnudārzs, universitāte un kāda programma. Un, ja tev ir tā vieta, kur izpausties, tad viss arī ļoti veiksmīgi strādā,” uzskatā Jānis.
Kad viņu lībiešu valodas skolotājs bērniem jautāja, kāpēc viņi piedalās šajā nodarbību ciklā, daudzi atklāj, ka viņiem ļoti paticis jau pērn, un arī šoreiz gribējuši uzzināt ko jaunu. Un tiešām esot interesantāk nekā viņi cerējuši. Arī Ance, kura piedalās otro gadu, stāsta, ka patiesībā jau daži lībiešu valodas vārdi esot līdzīgi latviešu valodai, tāpēc grūti neesot. Un viņa tagad varēs to kādreiz izmantot skolā un mazliet pamācīt arī māsai. Lai mācītos lībiešu valodu, Loreta speciāli Talsos ieradusies no Slampes. Valodu protot jau viņas mamma, un Loreta priecājas, ka abas tagad varēs sarunāties lībiski. Lai varētu izmantot jaunapgūtos vārdus, nākamajā dienā mazie talsinieki patiešām devās uz Lībiešu krastu, lai dotos lībiešiem pa pēdām Mazirbē, Pitragā un Kolkā.
Talsu Galvenā bibliotēka gan godīgi atzīst, ka baidījusies, kā bērni uztvers sev tik svešo tēmu, tomēr bailes nav attaisnojušās – viņi zinātkāri četru dienu laikā tver visu jauno. Šogad ir Lībiešu mantojuma gads, tāpēc bibliotēkai šī tēma šķitusi būtiska, un projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Ja bērniem būs interese, bibliotēkā viņi varēs mēģināt valodu izzināt mazliet vairāk. Bibliotēkai jau bija viens Medņu ģimenes grāmatas eksemplārs, bet nodarbības noslēgumā Bērnu nodaļa dāvanā saņēma vēl vienu, lai grāmata no rokas rokā varētu ceļot pie ieinteresētajiem bērniem.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
