Vai var pārstādīt eglīti, kas pirkta podiņā?

Vai var pārstādīt eglīti, kas pirkta podiņā?

Ziemassvētku galvenais simbols ir eglīte. Atceros, kad es augu, viena no Ziemassvētku gaidīšanas laika tradīcijām bija brist pa baltu, piesniegušu mežu, lai atrastu visskaistāko. Tad neviens pat neiedomājās pirkt eglīti podiņā, taču mūsdienās tas ir kā jaunākais modes kliedziens. Bet cik viegli eglīti pēc tam ir iestādīt savā zemē?

Arī es divus gadus centos iestādīt eglīti no podiņa, taču neveiksmīgi. Apkārt dzirdami divi viedokļi: viens, ka tā ir neiespējamā misija, jo eglītes saknes ir apgrieztas; otrs — pārstādīt var itin viegli.

«Ir divu veidu Ziemassvētku egles,» stāsta AS «Latvijas valsts meži» struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» direktora vietniece ražošanas jautājumos Laima Zvejniece. «Ir tādas, kurām patiešām apgriež saknes, lai tās varētu ielikt podiņos. Tādos gadījumos būtu jānorāda, ka tā nav pārstādāma, taču ne vienmēr tas tiek darīts. Tādu eglīti nav iespējams izaudzēt. Protams, ir kāda sakritība, kad tas izdodas, taču vairumā gadījumu — nē. Taču ir eglītes, kuras tirgo kokaudzētavas — Ziemassvētkiem piemērotas egles, audzētas podos, ar jau izveidotu sakņu sistēmu, lai tās pēc tam varētu pārstādīt.»

Šādas eglītes podiņos istabā turēt ilgāk par nedēļu nav ieteicams. «Ja ir vēsa istaba vai verandiņa, tad tā eglīte tur var stāvēt, bet karstā istabā ar sausu gaisu to nav ieteicams turēt ilgu laiku,» skaidro L. Zvejniece. «Eglīti ārā nest var jebkurā laikā. Ieteicams būtu to darīt pakāpeniski, bet, ja nav tādas iespējas, tad var kociņu uzreiz nest laukā. Parasti janvārī eglīti ierakt zemē nav iespējams, jo zeme ir sasalusi, taču tādā gadījumā pods ir jāapmet ar sniegu un jāuzmana, lai saknes nestāvētu kailsalā. Nekad nevar zināt, kad uznāks atkusnis un pēc tā — kailsals, tāpēc saknes ir ļoti jāsargā.»

Kad vislabāk stādīt eglīti?

No podiņa zemē eglīti var stādīt, līdzko atkūst zeme. «Sasalušu podiņu gan stādīt nevajadzētu, jo tas nav labi sakņu sistēmai,» teic L. Zvejniece. «Dzīvē gadās visādi. Ja, piemēram, cilvēki zina, ka pārcelsies un eglīti grib pēc laika, piemēram, rudenī ņemt līdzi uz jauno dzīvesvietu, tad koku var ar visu podiņu ierakt zemē, lai pēc tam pārstādītu eglīti citā vietā. Tā būs vieglāk rūpēties par eglīti, jo tā tik ātri neizkaltīs. Ar kociņu nekas nenotiks, ja tas vienu sezonu atradīsies podā, ierakts zemē pagaidu variantā. Taču ilgāku laiku gan eglīti podā turēt nav ieteicams.» Laima Zvejniece piebilst, ka eglītes ierakšanu ar podu zemē gan nevajadzētu piekopt, taču, ja ir tāda vajadzība, tad to, protams, var izdarīt.

Lielākā kļūda, ko cilvēki parasti pieļauj — eglīti iestāda pārāk sekli. «Tai jābūt divus centimetrus dziļāk, nekā tā augusi. Ja eglīti iestādīs pārāk sekli, tad izžūs augšējās saknes. Arī pārāk dziļu bedri nevar rakt, jo tad eglītei būs grūti elpot. Tāpat, ja ir sauss laiks, cilvēkiem piemirstas aplaistīšana, īpaši stādīšanas sākumā. Gan iestādot eglīti, gan turot to podā, ir jāparūpējas par to, lai tai vienmēr būtu pietiekams mitrums, kamēr izveidojas sakņu sistēma,» tā L. Zvejniece.