15. novembrī, valsts svētku un Tieslietu ministrijas 105. gadadienas priekšvakarā, svinīgā ceremonijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs tieslietu nozares 121 darbiniekam pasniedza Tieslietu ministrijas apbalvojumus par būtisku ieguldījumu Latvijas tiesiskās sistēmas attīstībā. Goda diplomu saņēma arī zvērināta advokāte Ieva Ratniece no Talsiem.
I. Ratniece apbalvojumu saņēma par ilggadēju un godprātīgu darbu, veicinot juridiskās palīdzības sistēmas attīstību un pieejamību. Jāpiebilst, ka I. Ratniece bija vienīgā zvērinātā advokāte no visas valsts, kas saņēma apbalvojumu.
«Protams, man bija milzīgs pārsteigums, kad sapratu, ka esmu vienīgā advokāte, kura tiek apbalvota. Zinot, cik daudz laika un sirdi savā darbā iegulda mani kolēģi, advokāti, bija žēl, ka viņi nebija novērtēti. Protams, esmu pateicīga, ka mans darbs ir novērtēts, bet sajūtas ir divējādas, domājot par maniem kolēģiem,» sacīja apbalvojuma saņēmēja.
«Jebkurš no mums kādreiz var kļūdīties»
Advokātu padomē I. Ratniece ir kopš 2004. gada, kad sāka strādāt kā advokāta palīgs. Viņas patrons bija advokāts Uģis Ūsiņš. «Advokātiem, līdzīgi kā ārstiem, jāmācās un jāiziet cauri dažādiem posmiem. Tas ir ļoti ilg-stošs mācību, darba process, kas prasa nemitīgu ieguldījumu savā attīstībā. Visu laiku ir jāapmeklē papildu mācības, pretējā gadījumā mūsu darbību var apturēt,» skaidro advokāte.
I. Ratniece ikdienā strādā ar ģimenes lietām (laulību šķiršanas, uzturlīdzekļi, paternitāte, jautājumi, kas saistīti ar bērniem), mantojumu lietām un krimināllietām. «Jā, risināmās lietas ir emocionāli ļoti smagas. Citi mēdz prasīt, kā es varu aizstāvēt bandītus? Bet es vienmēr atbildu, ka neaizstāvu bandītus, es aizstāvu cilvēkus. Mūsu, advokātu, lielākais mērķis ir nevis nepamatoti attaisnot, bet panākt, lai tiktu noteikts taisnīgs sods. Lai nebūtu tā, ka cilvēku notiesā, bet īstenībā pierādījumu nav vai tie ir ļoti apšaubāmi. Mēs visi gribam dzīvot mierīgā sabiedrībā, kur nav ekscesu, noziedzības… Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka jebkurš no mums kādreiz var kļūdīties. Nav cilvēku, kuriem dzīves laikā nevarētu piemērot kādu pantu. Jautājums tikai, kādu, un vai cilvēks tiek pieķerts. Pat ja mēs lamājamies vai nospļaujamies sabiedriskā vietā, tas, piemēram, ir administratīvs pārkāpums,» minot piemēru, liek aizdomāties advokāte.
Darbs ar saviem plusiem un mīnusiem
Vaicāta, kas viņai visvairāk patīk savā darbā, I. Ratniece teic, ka tā ir dažādība, jo lietas nav vienādas: «Es laikam nekad nevarētu strādāt pie konveijera, kur jāveic ilgstošs, monotons darbs. Protams, ka ir cilvēki, kuriem tas patīk, un tas ir tikai normāli, bet man laikam nav spēju ilgstoši noturēt uzmanību uz vienveidīgu darbu.»
Tajā pašā laikā darbam ir arī sava garoza. «Ģimenes lietas ir pat emocionāli vēl smagākas nekā krimināllietas, jo tajās ir iesaistīti divi cilvēki, kuri kādreiz viens otru ļoti mīlējuši, un nereti viņiem ir bērni. Kad notiek konflikts, bieži vien šie cilvēki viens otru ļoti sāpina. Neviens tā nevar sāpināt otru, kā tas, kurš kādreiz patiesi viņu mīlējis. Viņš zina visu par otru cilvēku, zina, kā viņu sāpināt,» ar nopūtu par to, ko ikdienas darbā nākas pieredzēt, teic I. Ratniece.
Savukārt gandarījumu šajā darbā viņai radot situācijas, kad var palīdzēt atrisināt problēmas, jautājumus mierīgā ceļā. «Pat ja cilvēks kādreiz ir izdarījis kaut ko sliktu, man patīk, ja sods ir samērīgs un tas viņu nesalauž. Ka sods dod pamatu, lai viņš labotos un tiešām izdarītu kādus secinājumus, nevis iedzītu izmisumā un depresijā. Es gribētu, lai cilvēks no katras dzīves situācijas iziet labāks, gudrāks un sevī pārliecinātāks. Lai cilvēks ir guvis mācību un kaut ko sapratis turpmākajā dzīvē,» pauž advokāte.
Lai ilgstoši strādātu šajā jomā, tā vien šķiet, ka bez augstāka mērķa to paveikt nemaz nav iespējams. «Man šķiet, ka visiem advokātiem ir misijas apziņa, jo ļoti pārdzīvojam par katru klientu, un mums ir svarīgs cilvēks, kurš pie mums ir atnācis. Protams, ne vienmēr izdodas sa-sniegt klienta vēlamo rezultātu. Likums vienmēr ir tiesisks, bet ne vienmēr taisnīgs. Ir sāpīgi, kad dažreiz redzi, ka spriedums ir pieņemts tiesisks, bet vai tas ir taisnīgs? Jautājums paliek atvērts,» pārdomās dalās advokāte Ieva Ratniece.
#SIF_MAF2023