Otrdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu. Transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares “zaļināšanu”. Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.
“Šis regulējums dod spēcīgu signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos. Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares “zaļināšanu” – ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu. Attīstot vietējo degvielas ražošanu, ne vien spējam spēcināt mūsu enerģētisko pašpietiekamību, bet arī sekmēt degvielas tirgū ļoti nepieciešamo konkurenci. Papildus – videi draudzīgākas degvielas ļauj uzlabot gaisa kvalitāti un samazināt transporta emisijas. Jāatceras, ka par spīti gaisa kvalitātes uzlabojumiem pēdējos desmit gados, arī Latvijā gaisa piesārņojums joprojām ir galvenais vides faktors, kas atstāj negatīvu ietekmi uz mūsu veselību,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Zaļāka enerģijas izmantošana privātpersonu transportlīdzekļos
Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi. Piemēram, esošajā degvielas uzpildes staciju piedāvāt biometāna uzpildes punktus, uzstādīt elektroenerģijas uzlādes punktus vai piedāvāt fosilo degvielu ar lielāku biodegvielu piejaukumu vai piedāvāt tīru biodegvielu, kas ražota no atkritumiem/atlikumiem.
Degvielas piegādātāji savu transporta enerģijas portfeli varēs “zaļināt” pakāpeniski, lai to transportam realizētās enerģijas emisiju intensitāte 2030. gadā samazinātos par 16%. Sava portfeļa “zaļināšanu” degvielas piegādātāji uzsāk 2026. gadā – samazinot sava portfeļa emisiju intensitāti par 6%.
Ja degvielas piegādātājs, īstenojot savu stratēģiju, būs pārsniedzis noteikto mērķi, samazinot emisiju intensitāti straujāk nekā noteikts likumprojektā, kāds cits degvielas piegādātājs varēs iegādāties šī mērķa pārsniegumu, tādējādi izpildot emisiju apjomu savā enerģijas portfelī. Tāpat degvielas piegādātājam būs iespēja pirkt biometāna, ūdeņraža vai elektroenerģijas statistiku no komersantiem, kas nav degvielas piegādātāji, bet kas šo transporta enerģiju izmanto pašpatēriņam vai realizē transportam, skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve Baiba Jakobsone.
Tīrākas enerģijas izmantošana sabiedriskā transporta sektorā
Plānots īstenot arī sabiedriskā transporta sektora zaļināšanu, īpaši blīvi apdzīvotās vietās – lielākajās pilsētās (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Jēkabpils, Ogre un Valmiera). Pilsētas varēs turpināt izmantot tos pašus transportlīdzekļus, ko līdz šim, piemēram, izmantojot tajos biodegvielu lielākā apjomā vai biometānu, vai tos pārbūvējot biometāna vai elektroenerģijas izmantošanai, vai arī aizstājot nokalpojušos transportlīdzekļus ar jauniem videi draudzīgiem transportlīdzekļiem.
Pateicoties Eiropas Savienības fonda līdzekļiem, jau šobrīd vairāku pilsētu iedzīvotājiem ir iespēja pārvietoties ar videi draudzīgiem sabiedriskajiem autobusiem. Piemēram, Rīgā papildus tramvajiem un trolejbusiem 2023. gada decembrī kursēja jau 35 elektroautobusi. Arī Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī ir uzsākta elektroautobusu izmantošana. Jēkabpilī tiek izmantoti arī saspiestās dabasgāzes autobusi, kuros kā degvielu var izmantot saspiesto biometānu.
Infrastruktūras attīstība alternatīvās degvielas izmantošanai
Likumprojekts paredz, ka Eiropas transporta tīkla valsts autoceļos vai to tiešā tuvumā ir plānots uzstādīt jaunus lieljaudas uzlādes punktus, kā ari nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un sašķidrināta biometāna uzpildes punktus lielas noslodzes transportlīdzekļu – kravas mašīnu uzpildei. Eiropas transporta tīkls Latvijas teritorijā ir, piemēram, autoceļi Rīga-Liepāja, Rīga–Daugavpils u.c.
Savukārt, būvējot jaunu degvielas uzpildes staciju vai pārbūvējot vai renovējot esošo staciju, komersantam tajā būs jānodrošina vismaz viens elektrouzlādes punkts vai alternatīvās degvielas uzpildes punkts.
Atbalsta programmas transporta sektora “zaļināšanai”
Jau šobrīd pašvaldības var izmantot VARAM atbalsta programmu un iegādāties jaunus elektrotransporta līdzekļus (M2, M3 kategorija – vairāk nekā astoņas vietas) skolēnu pārvadājumiem un īstenot uzlādes punktu infrastruktūras izveidi, kā arī iegādāties bezemisiju transportlīdzekļus pašvaldību vajadzībām.
Straujiem soļiem virzoties uz transporta sektora “zaļināšanu”, ministrijas strādā arī pie citām jaunām atbalsta programmām. Piemēram, KEM strādā pie Modernizācijas fonda programmas, kas sniegs iespēju pašvaldībām, pašvaldību uzņēmumiem un privātajiem uzņēmumiem saņemt līdzfinansējumu elektroauto iegādei un to uzlādes infrastruktūras attīstībai. Programmu plānots apstiprināt šogad, atklāj Baiba Jakobsone.
KEM pašlaik strādā pie fondu programmas biometāna attīstībai, kas veicinās biometāna pieejamību Latvijā. Programmas ietvaros plānots atbalstīt gan biogāzes attīrīšanas iekārtu iegādi, gan iespiešanas punktu būvniecību, gan transporta līdzekļu iegādi biometāna transportēšanai un nepieciešamās infrastruktūras izveidi.
