Nedēļas nogalē, dodoties baudīt dabu pie ikdienā mierpilnā Vēžezera Ģibuļu pagastā, iedzīvotājiem bija iespēja darbībā redzēt Zemessardzes mācības. Brīžiem gan bija jābūt ļoti acīgiem, jo zemessargi maskējās tik profesionāli, ka viņus ieraudzīt varēja vien zinātājs.
Ģibuļu pagastu savām mācībām izvēlējās Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 45. kaujas nodrošinājuma bataljons, kura atbildības teritorija ir Kuldīgas un Saldus novadā. Vēžezera apkārtne šādām mācībām ir ļoti pateicīga. «Jo mums ir iespēja manevrēt — varam virzīties gar vietām, kur ir lauki, gar vietām, kur ir vizuālie aizsegi, kā arī reāli aizsegi,» saka leitnants Jānis Edvards Matrozis, Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona Kaujas atbalsta rotas karavīrs. «Ja virzāmies gar vietām, kur bieži ir krūmi, tad mēs varam virzīties nepamanāmi. Mēs izmantojam kalnainus apvidus, jo, pirmkārt, tad tās ir fiziski grūtākas mācības, un, otrkārt, ir daudz labākas pozīcijas un pārredzamība no aizsardzības pozīcijām uz kopējo apvidu.»
Mežā imitē kaujas lauku
Šajās mācībās piedalījās pieci profesionālā dienesta karavīri un 60 zemessargi, turklāt nevis jaunie, bet zemessargi, kuri dien jau ilgstoši. Šoreiz mācību uzdevums ir trenēties aizsardzības pozīcijām, izveidot novērošanas posteņus un integrēt uguns atbalsta ieročus. Zemessargi strādāja trīs apmācību vietās. «Izlūki darbojas atsevišķi, prettanku vads kopā ar parastajiem kājniekiem un mīnmetēji. Mēs imitējam kaujas lauku. Izlūki darbojas priekšā, un viņu uzdevums ir izveidot novērošanas posteni. No tā viņi dod informāciju pārējām vienībām par pretinieka tuvošanos, pretinieka darbībām un izmēriem.
«Vērot no malas to bija patiešām interesanti, jo izlūki ierakumos zem zemes, sūnām un mētrām bija maskējušies tā, ka parasts garāmgājējs viņus noteikti nemanītu.
Bet pieci viņu kolēģi starp priedēm nekustīgi ieņēmuši pozīcijas apbrīnojamā stoiciskā mierā. Un reizēm nevis uz dažām stundām, bet pat vairākām diennaktīm. «Pēc tam viņi pieslēdzas klāt, sedz flangus un kauju pārņem kājnieki un prettanku vads. Un netiešo uguni sniedz mīnmetēju vads,» stāsta J. E. Matrozis.
/Foto: Laura Pētersone/
Atsevišķi, bet tomēr kopā
Katrs mācījās savu uzdevumu, taču beigās visi darbojās kopā — tāpat kā nepieciešamības gadījumā dzīvē. Lai arī zemessargi strādāja mazās grupās, viens no mācību mērķiem bija iemācīt viņiem saskatīt lielo bildi kopā. «Lai viņi saprot, ka nav vieni paši, ka viņiem priekšā ir izlūki, aiz viņiem atrodas netiešā uguns atbalsts. Un ka viņi visi kopā strādā vienam mērķim ar vienu uzdevumu — aizsargāt Latvijas valsti,» teic Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona Kaujas atbalsta rotas karavīrs.
Lai pilnveidotu kaujas prasmes, mācības notika divu dienu garumā gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā. «Un es gribētu uzsvērt, ka ir arī trešais elements — ierobežotas redzamības apstākļi — migla un lietus. Tie ir trīs faktori, kuros karavīram jāspēj operēt un pildīt savu uzdevumu,» bilst Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris pulkvežleitnants Rinats Ažēns.
Pieteikumu skaits nesarūk
Ģeopolitiskā situācija arī 45. kaujas nodrošinājuma bataljonam palielinājusi jauno dalībnieku interesi. Ja iepriekš vidēji gadā iestājās no 20 līdz 30 jauniem zemessargiem, tad šobrīd interese dubultojusies — saņemtas 112 anketas un uzņemti 50 jauni zemessargi. «30. jūnijā būs Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 30. gadadiena, kad arī plānots zemessargu zvērests. Un plānots, ka varētu uzņemt vēl 30 zemessargu,» atklāj pulkvežleitnants R. Ažēns. Uzņemot jaunos dalībniekus, 45. bataljonā būs jau ap 450 zemessargu.
Karadarbība Ukrainā ir ieilgusi, un, lai gan sabiedrībā vērojama mazāka interese par notiekošo, Zemessardzē to nevar just — pieteikumu skaits turpina augt.
«Katrs komandieris ir priecīgs, ka papildinās rindas. Tie, protams, ir jauni izaicinājumi, ja pieaug skaitliskais sastāvs, tad jādomā par apmācību, ekipējumu un materiāli tehniskajiem līdzekļiem. Cilvēki stājas dažādu motīvu vadīti. Ja mēs runājam par šo gadu, kad ir Ukrainas un Krievijas konflikta sākums, tad galvenā motivācija bija būt tajā aizsardzības sistēmā un piedalīties kopējā valsts aizsardzības stiprināšanā.»
Esi savas zemes sargs
«Būt gatavam rītdienai nozīmē visu uzsākt šodien. Esi savas zemes sargs — stājies Zemessardzē!» — tā iedzīvotāji tiek uzrunāti pievienoties. Dienests Zemessardzē sniedz iespēju regulāri paplašināt redzesloku, iegūt dažādas civilās specialitātes, stiprināt stresa noturību un uzlabot fizisko sagatavotību, tādēļ mācībās apgūtās plašās zināšanas un prasmes var būt noderīgas arī ārpus dienesta.
Zemessardzē nešķiro pēc tautības, izglītības, specialitātes vai iepriekšējās pieredzes. Kandidātam ir jābūt Latvijas pilsonim vecumā no 18 līdz 55 gadiem, ar valsts valodas zināšanām vismaz vidējā (B1) līmenī, ar atbilstošu veselības stāvokli un sākotnējo fizisko sagatavotību. Lai iestātos Zemessardzē kandidātam jāsazinās ar dzīves vai studiju vietai tuvāko Zemessardzes vienību, zvanot uz tālruņa numuru 1811, rakstot uz e-pasta adresi esizemessargs@mil.lv vai personīgi ierodoties vienībā. Uzziniet vairāk tīmekļvietnē www.esizemessargs.lv.
#SIF_MAF2022