Zemkopības ministrija informē lauksaimniekus par aktualitātēm nozarē

Zemkopības ministrija informē lauksaimniekus par aktualitātēm nozarē

Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru 17. oktobrī Kuldīgas kultūras centrā rīkoja informatīvu semināru. Tajā lauksaimniekiem tika skaidrotas gaidāmās aktualitātes nozarē un stāstīts par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna ieviešanu 2025. un tuvākajos gados.

Konferencē piedalījās arī zemkopības ministrs Armands Krauze, Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, Valsts augu aizsardzības dienesta un citi par lauksaimniecību atbildīgo iestāžu eksperti. Zemkopības ministrs uzsvēra pagājušā gada problēmas, kas pārauga lauksaimnieku protestos ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.

«Daudzi zemnieki teica, ka Latvijā viss ir ļoti sarežģīti un liela birokrātija. Tad es teiktu, ka mēs šī gada laikā esam centušies daudz ko mazināt, bet tomēr ir aicinājums — ja jūs redzat, saskaraties ar, jūsuprāt, lieku vai papildu informāciju, ko prasa, ziņojiet, jo, iespējams, mēs varam to mazināt. Daudz lietu, kas pagājušajā gadā bija sarežģītas, šogad ir atvieglotas, ko noteikti mēs tikai ar jums kopā varam uzlabot un mainīt,» sacīja ministrs.

Pie aktualitātēm pieskaitāma ieviestā «Altum» programma lauksaimniekiem ar pazeminātiem kredītprocentiem apgrozāmiem līdzekļiem, kuru daudzi jau izmantojuši. «Mēs skatāmies, kā nākamajā gadā varētu piesaistīt līdzekļus «Altum», lai šī programma turpinās. Situācija Latvijā ir ļoti dažāda. Lielākajā daļā Latvijas tā nav tik slikta, kāda bija pagājušajā gadā, tāpēc ir jāturpina programmas, kas attiecināmas uz apgrozāmiem līdzekļiem. Ja mēs skatāmies kopumā, arī šīs tirgus cenas Latvijā mēs varam ietekmēt.

Pagājušajā gadā problēmas radīja nespēja graudus pārdot, jo Eiropā ienāca Krievijas graudi, tad ar 1. jūliju tika paaugstināti tarifi. Un pēc šiem paaugstinātajiem tarifiem praktiski daudzās grupās ir gandrīz pat 100% samazinājies imports no Krievijas, atsevišķās grupās vēl neliels procents saglabājies. Tas nozīmē, ka Krievijas graudi un citi produkti, kas ir šajā sarakstā, vairs neienāk Eiropā. Bet, protams, jāņem vērā, ka pasaules tirgos tie nonāk un Eiropas cenu tirgus ietekmē arī pasaules cenas,» pauda Armands Krauze.

 Izmaiņas tiešmaksājumu noteikumos un LLVS nosacījumos

To, ka zālē ir darītāji, liecināja arī diskusija ne tikai pēc zemkopības ministra uzrunas, bet sekoja arī pēc Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tiešo maksājumu un nozaru ekonomikas nodaļas vadītāja vietnieces Elīnas Dimantas prezentācijas par izmaiņām tiešmaksājumu noteikumos un Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartam (LLVS) nosacījumos 2024. un 2025. gadā.

Pagājušajā gadā ZM saņēma lielu kritiku, jo lauksaimnieki nesaņēma tik lielu atbalstu kā iepriekšējā gadā. «Te es gribu vērst uzmanību, ka šis 44% pieaugums tiešajos maksājumos ir tad, ja mēs salīdzinām šī perioda jeb 2021.—2027. gadam pieejamo finansējumu pret iepriekšējo periodu, kas ir pret 2014.—2020. gada periodu. Taču, ja mēs skatāmies ikgadējo pieaugumu šogad, 2024. gadā, pret 2023. gadu, tiešo maksājumu pieaugums ir 1% jeb četri miljoni. Un arī nākamajā, 2025. gadā, šis pieaugums būs tāds pats. Šis četru miljonu pieaugums sadalās pa vairākām tiešo maksājumu intervencēm.

No kopējā tiešmaksājumu finansējuma 48% tiek novirzīts pamatatbalstam, ceturtdaļa jeb 25% ekoshēmām, 15% saistītajam ienākumu atbalstam, 12% pārdalošajam ienākumu pabalstam, 2% maksājumam mazajiem lauksaimniekiem un 1% pabalstam gados jaunajam lauksaimniekam (skatīt sektoru diagrammu). Līdz ar to tiešo maksājumu atbalsta līmenis ir atkarīgs no tā, kādās ekoshēmās, tiešo maksājumu intervencēs pretendē lauksaimnieks. Līdzīga situācija ir arī 2025. gadā, kurā šis 1% pieaugums sadalās attiecīgi pa visām tiešo maksājumu intervencēm,» skaidroja E. Dimanta.

/Zemkopības ministrijas diagrammas/

 

No 2023. gada tiešos maksājumus varēja saņemt tikai aktīvais lauksaimnieks, kas tika vērtēts pēc septiņiem kritērijiem — četri no tiem bija reģistri un viena no tām bija standarta izlaide. Pa šo gadu standarta izlaides kritērijs ir samazināts no 400 eiro uz 300 eiro par hektāru. Jo, vērtējot atsevišķu kultūraugu, tai skaitā arī graudaugu, standarta izlaidē ir redzams, ka tās ir zemākas par 400 eiro, tāpēc šis kritērijs tika samazināts. Šogad arī tika paredzēts, ka visi tie lauksaimnieki, kuri apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamās platības, kas nav lielākas par 20 hektāriem, tiek uzskatīti par aktīviem lauksaimniekiem.

Šogad arī astotajam Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartam, kas paredz, ka lauksaimniekam 4% no aramzemes ir jāatvēl ar ražošanu nesaistītām platībām vai ainavas elementiem. Tika paredzētas atkāpes, kad šos 4% šogad lauksaimnieki varēja nodrošināt ar slāpekli piesaistošiem kultūraugiem un ar starpkultūru platībām. Tāpat šogad bija paredzētas izmaiņas četrās saistītā ienākuma atbalsta tēmās — par sertificētām sēklām, par sēklas kartupeļiem, par labības sēklu, zālājsēklu un cietes kartupeļiem, paredzot, ka atbalsts tiks piešķirts pat tām platībām, kurās tiek nodrošināta minimālā ražība.

Attiecībā uz ekoshēmām

Ekoshēmā par vidēji labvēlīgu lauksaimniecības praksi šogad atbalsta tiesīgo kultūraugu saraksts ir papildināts ar pākšaugu platībām. Tas paredz, ka ar šo gadu pirmo ekoshēmu varēs saņemt arī par pākšaugu platībām. Arī tie lauksaimnieki, kas pretendē uz pamatkaļķošanas atbalstu, otrās ekoshēmas ietvaros varēs šo atbalstu saņemt, ja šogad pēc pamatkaļķošanas tiks sēti pākšaugi.

Attiecībā uz ekoloģiski nozīmīgām platībām arī tiek paredzētas vairākas izmaiņas. Pirmā izmaiņa ir saistībā ar zaļmēslojuma augu papuvēm, kur tiek paredzēts, ka nav obligāti zaļmēslojuma augi šajās papuvēs jāiear, bet tos var arī pievelt pirms tiešās sējas vai joslu apstrādes. Starpkultūru kultūraugu saraksts ir papildināts ar ripsi, ziemas rapsi, vasaras kviešiem un miežiem.

Tāpat arī šogad zālāju pasējam tiek noteikts saglabāšanas termiņš līdz 31. oktobrim. Iepriekšējā gadā netika noteikts konkrēts termiņš, kas nozīmē, ka vismaz līdz gada beigām bija jāsaglabā zālāja pasējs. Ceturtajā ekoshēmā par saudzējošu lauksaimniecības platību ir papildināts atbalsta tiesīgo kultūraugu saraksts ar nektāraugu platībām un šogad par šādām platībām varēs saņemt atbalstu. Attiecībā uz ekoshēmu par zālāja saglabāšanu un agroekoloģijas praksi bioloģiskajā lauksaimniecībā, blīvuma prasības aitām un kazām tiek samazinātas no 0,4 uz 0,3.

Pagājušajā gadā vislielākās diskusijas bija par pirmo Labas lauksaimniecības vides stāvokļa standartu, kas paredzēja ilggadēju zālāju saglabāšanu. Zemkopības ministrija aicināja lauksaimniekus izvērtēt nepieciešamību uzart šos ilggadīgos zālājus, jo saskatīja risku, ka var būt pienākums atjaunot platību ar ilggadīgiem zālājiem. Saistībā ar šo pirmo standartu ZM pagājušā gada rudenī panāca vienošanos ar komisiju un tika veikti grozījumi stratēģiskajā plānā, samazinot šo ilggadīgo zālāju 2018. gada atsauces platību no 425 175 hektāriem uz 406 816 hektāriem.

Galvenās izmaiņas par informācijas uzskaiti un iesniegšanu ir nepieciešamas trīs ekoshēmās. Nav atcelta vispārīgā prasība par informācijas uzskaiti vai iesniegšanu, tāpēc šogad trīs ekoshēmām, 2., 4. un 5. ekoshēmai, tiek paredzēts, ka lauksaimnieks informācijas uzskaiti var veikt sevis izvēlētā elektroniskajā sistēmā. Nav obligāti jāizmanto LIZ Pārvaldības sistēma. Kā arī šogad netiek paredzēta četrreizēja informācijas iesniegšana. Tiek paredzēts, ka informācija ir jāiesniedz vienu reizi; to var izdarīt Lauku atbalsta dienesta vai Augu aizsardzības dienesta informācijas sistēmā līdz 5. novembrim.

Ģeomarķēti fotoattēli nav jāiesniedz 2. ekoshēmā, savukārt 4. ekoshēmā jāiesniedz par 90% lauku, kur tiek izmantota minimālā augsnes apstrāde. 5. ekoshēmā GPS faili vai ģeomarķēti foto ir jānodrošina par 10% lauku, kur izmantotas precīzas tehnoloģijas. Par ģeomarķētu fotoattēlu uzņemšanu ir divi veidi. Viens ir tāpat kā pieredzēts, izmantojot LAD mobilo lietotni, otrs veids, ka lauksaimnieks pats var izvēlēties izmantot citu lietotni un attēlus uzglabāt paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus.

2. un 5. ekoshēmā attiecībā uz augsnes analīzēm ir veiktas izmaiņas, kas paredz, ka abās ekoshēmās pamatkaļķošanas atbalstu piešķir, ja augsnes analīžu dati nav senāki pat septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās par pieciem gadiem. 5. ekoshēmā, kur bija prasība par mēslošanas plāna sagatavošanu pēc vienotas metodikas, šogad tiek paredzēts, ka lauksaimnieks mēslošanas plānu var sagatavot paša izvēlētā elektroniskā sistēmā līdz 30. jūnijam, taču lauksaimniekam, sagatavojot mēslošanas plānu, obligāti ir jāievēro tiešmaksājumu noteikumos 18. pielikumā noteiktās maksimālās slāpekļa apjoma daudzums attiecīgajam kultūraugam.

Diskusijas par aktīvā lauksaimnieka kritērijiem

Attiecībā uz plānotajām izmaiņām 2025. gadā vēl plānotas diskusijas par aktīvā lauksaimnieka kritērijiem. Arī šogad tiek paredzēts, ka tie lauksaimnieki, kuriem ir lauksaimniecības zemes līdz 20 hektāriem, tiek uzskatīti par aktīviem lauksaimniekiem. Vai šis nosacījums būs spēkā arī nākamajā gadā, vēl ir nepieciešamas atbildīgo pušu diskusijas un lēmuma pieņemšana.

Jau šobrīd ir trīs izmaiņas Labas lauksaimniecības vides stāvokļa nosacījumos. Būtiska izmaiņa, kas vienkāršošanas procesā tiek plānota, ir tā, ka ar 2025. gadu tiek dzēsts LLVS 8.1 standarts, kas paredzēja, ka lauksaimniekam obligāti 4% no aramzemes ir jāatvēl ar ražošanu nesaistītām platībām vai ainavas elementiem. Dzēšot šo prasību no regulas, tiek iestrādāta jauna prasība, kas paredz, ka ministrijai obligāti ir jāizveido jauna ekoshēma, kur tiek sniegts atbalsts par jaunu ainavas elementu izveidi un uzturēšanu. Pašreiz Zemkopības ministrija strādā pie jaunas ekoshēmas izveides.

 

/Foto: ZM/

#sif_maf2024