Mēneša beigās zvejnieki uzzinās, cik daudz vai, iespējams, šajā gadījumā – maz – nākamgad viņiem būs atļauts zvejot. Lai gan bija plānots, ka tieši kvotu sāpīgais jautājums būs skaļākais, tiekoties Latvijas Zvejnieku federācijas biedriem atklātajā sēdē, tomēr visvairāk zvejniekiem joprojām aizsvilties liek roņu nekaunība un dzīvnieku radītais posts.
Kaltenē pulcējās aktīvākie un lielākie piekrastes zvejas uzņēmumi, kam pieredze ne tikai praktiskajā darbā, bet arī zivjsaimniecības politikas veidošanā. Šī šogad pirmā klātienes tikšanās, un, lai gan diskusijas salīdzinoši mierīgas, tāda nebūt neesot situācija nozarē. “Izskatās jau, ka daudzi zvejnieki vairs neizturēs. Visa tā birokrātija, mums tagad ir visādas ziņošanas. Vecie zvejnieki vienkārši vairs netiek līdzi. Bet mēs mēģinām, kaut ko darām visu laiku. Tas mums tāds dzīvesveids ir,” stāsta zvejnieku saimniecība “Zvīņas L” īpašnieks Andris Laukšteins.
Oktobra beigās Briselē lems par zvejas kvotām nākamajam gadam. Tās noteiktas vēl zemākas nekā iesaka zinātnieki, un zvejnieki cer uz saprātu. Jau vairākas valstis norādījušas, ka tāds samazinājums būs postošs Baltijas jūras zivrūpniecībai. Arī Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors solīja zvejniekiem cīnīties, taču viņi nav optimisma pilni. “Ja visas valstis sadarbotos stingri, tad varbūt panāktu kādu samazinājuma samazināšanu, Bet, man liekas, ka visas kvotas tiks samazinātas vienalga,” teic Latvijas Zvejnieku federācijas vadītājs Ēvalds Urtāns.
Nozarē zvejot atļauj arvien mazāk, un to pašu nelielo daudzumu vēl gardi noēd roņi, kuri, zvejniekuprāt, vairojas katastrofāli. “Var teikt, ka ronis ir tik gudrs kā suns. Pietiekoši attīstīti dzīvnieki. Viņš iemācās un apmāca jaunākos, kā rīkoties pie pusdienu galda,” stāsta Ēvalds Urtāns.
Tāpēc RTU speciālisti radījuši zemūdens akustisko raidītāju, ko pieliek zvejas rīkiem un tas atbaida roņus. “Viņam sāk sāpēt, ja viņš raidītājam tuvojas ļoti tuvu. Bet parasti un arī ārzemju pētījumi to parāda, ka viņi pirmo reizi var to izjust, un otro reizi viņi nenāks klāt tuvāk par 300 – 500 metriem, jo sapratīs, ka tur kaut kas nav kārtībā. Un negribēs vairs to izjust otro reizi,” stāsta mikroviļņu inženieris, RTU projektu vadītājs Dmitrijs Pikuļins.
Speciālisti gan norāda, ka tas var būt tikai kā palīgrīks un neatbaidīs pilnīgi visus roņus, jo roņi, tāpat kā cilvēki, ir dažādi, katram sāpju slieksnis cits un arī dzīvnieka izsalkums var darīt savu. “Ja viņi ir izbadējušies, tad mudīgi skrien klāt, plēš, un tad laižas projām. Tie, kuriem nervu sistēma stabilāka,” dalās Ēvalds Urtāns.
Iepriekš radīto rīku neveiksmīgā pieredze arī šoreiz dara skeptiskus zvejniekus, un, viņuprāt, ierīce par maz testēta. Tikmēr roņus pēta arī BIOR, kas piecās vietās Latvijā (arī Talsu novada Mērsragā) ar zvejnieku-mednieku palīdzību mēģina nomedīt konkrētu skaitu dzīvnieku zvejas rīku tuvumā. “Mums ir kontroles rīki, kur mēs skatāmies, kā mainās nozvejas, kas notiek vietās, kur roņi netraucēti var baroties un uzturēties. Un, tajā pašā laikā, mēs skatāmies, kas izmainās tajā vietā, kur viņi tiek, teiksim tā, traucēti savā ikdienas ritmā, un, vai tur uzlabojas nozvejas un mazinās postījumi,” stāsta BIOR Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.
Zvejnieki cer, ka roņu medīšana dzīvniekos radīs bijību. Un, viņuprāt, roņu radītie postījumi jākompensē, regulāri pārskatot arī koeficientus.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
