Katru pavasari krupju migrācijas laikā uz Latvijas ceļiem iet bojā liels skaits krupju. Tāpēc šogad Dabas aizsardzības pārvalde īsteno kampaņu «Misija — KRUPIS. Izglāb princi!» un aicina palīgā brīvprātīgos, kas uzmanīs abinieku ceļu šķērsošanu. Vaide ir viena no trim vietām Latvijā, kur «prinču» aizsardzībai uzstādīts īpašs žodziņš, un tieši pirms Lieldienām pirmie «prinči» arī modušies.
Krupji pārziemo grauzēju alās laukos, mežos un parkos, bet, kad gaisa temperatūra stabili turas ap plus pieciem grādiem, «prinči» mostas un dosies uz nārsta vietām. Tie ir krupji, kas sasnieguši četru gadu vecumu, un, kas interesanti, — viņi atgriežas vietās, kur dzimuši paši. Taču, lai tur nokļūtu, nereti jāšķērso cilvēku veidoti ceļi. «Pat uz pavisam nelieliem ceļiem pietiek braukt vienai mašīnai, lai aktīvajā krupju migrācijas laikā (tas ir 2—4 stundas pēc saulrieta) aizietu bojā vesels bars krupīšu,» saka Dabas aizsardzības pārvaldes Slīteres Nacionālā parka centra vadītāja Baiba Ralle. «Krupīši patiesībā migrē ļoti, ļoti lēni. Viņi nelec, viņi lēnu garu čāpo. Tādu vidēja platuma ceļu viņiem nākas mērot pat 20 minūtes. Ja brauc mašīna, tad viņi pārsvarā sastingst, nevis kustas uz priekšu — domā, ka ir nomaskējušies, neredzami, sastinguši, un tādā veidā tieši sevi pakļauj iznīcībai.»
Liela «prinču» cīņa par «princesēm»
Vaides iedzīvotāja Ērika Kļaviņa jau trīs gadus pēc savas iniciatīvas ik pavasari palīdz tritoniem un krupjiem nokļūt Vaides dīķī. Tas sākās nejauši, kad viņa internetā ieraudzīja video, kā ārvalstīs notiek krupju un varžu glābšanas akcijas. Kopā ar kolēģiem viņa uzstādīja pirmās sētiņas un, kā pati saka, trīs gadus krupjus ganīja. «Cik es novēroju, tie krupju «prinči» ir vairāk nekā tās krupju mammas. Un tad, kad ir riesta laiks, tas dīķis burtiski vārās. Tad tur notiek liela «prinču» cīņa par tām «princesēm»,» saka Ērika Kļaviņa. Šogad Vaides iedzīvotājai palīdz ne tikai kolēģi Dabas aizsardzības pārvaldē, bet arī jaunie reindžeri. Krupju migrācijas ceļš pie Vaides dīķa ir aptuveni puskilometrs, bet šoreiz žogs tika uzstādīts simts metru garumā. «Prinči» netiks tam pāri, tāpēc sāks čāpot gar žoga malu, līdz iekritīs mākslīgi izveidotā slazdā jeb zemē ieraktos traukos. Tie divas reizes dienā tiks iztukšoti, un krupji pārnesti tuvāk nārsta vietai.
Pagaidām atsaucība nav liela
Kampaņā «Misija — KRUPIS. Izglāb princi!» bija divi posmi. Pirmajā iedzīvotāji tika aicināti iesūtīt iepriekšējos gados novērotās krupju migrācijas vietas, un tā saņemtas ziņas par 27 vietām Latvijā. Savukārt šobrīd, kampaņas otrajā posmā, brīvprātīgos aicināja pieteikties palīdzēt šajos posmos. Tā kā šis ir pirmais kampaņas gads, pagaidām atsaucība nav liela. «Cilvēki šogad būs izmēģinājuši, ka tas nav nekas traks — pāris vakarus gadā padežurēt pie ceļiem un izglābt kādam krupītim dzīvību. Mēs ļoti ceram, ka ar katru gadu, ejot šai kustībai plašumā, arvien vairāk un vairāk cilvēku gribēs un varēs palīdzēt šajā kampaņā,» saka Baiba Ralle. Vissvarīgākā palīdzība ir trijos posmos, kur eksperimentālā kārtā uzstādīti žodziņi. «Tur mēs visaktīvāk strādājam, lai būtu brīvprātīgie. Jo mēs krupjus ievilinām mākslīgajos slazdos, un tā ir mūsu atbildība parūpēties, lai viņi tur nepaliek. Visus noteikti mēs izglābt nevarēsim, bet ar šo kampaņu abinieku bojāejas problēmai uzmanību noteikti pievērsīsim,» atzīst B. Ralle.
/Foto: Terēze Matisone/
Brīvprātīgajiem noteikti jābūt ekipējumam
Vietās, kur žodziņu nav, brīvprātīgie tiek aicināti krēslas laikā doties uz ceļmalām un palīdzēt krupjus pārnest pāri. Svarīgi gan ievērot virzienu, kurā krupji dodas, lai, labu gribot, nesanāk viņus aiznest atpakaļ tur, kur «prinči» jau labu laiku cītīgi čāpojuši. Brīvprātīgajiem obligāti ir jābūt ekipējumam — atstarojošai vestei, galvas vai rokas lukturītim, spainim un vienreiz lietojamiem cimdiem, kam katrā glābšanas reizē jābūt tīriem — gan abinieku, gan savai aizsardzībai.
Brīvprātīgajiem obligāti ir jābūt ekipējumam — atstarojošai vestei, galvas vai rokas lukturītim, spainim un vienreiz lietojamiem cimdiem, kam katrā glābšanas reizē jābūt tīriem — gan abinieku, gan savai aizsardzībai.
«Jo brīžiem centīgs krupju papus, ja jums ir kailas rokas, var domāt, ka viņš ir satvēris krupju mammu, un nelaist vaļā. Cimdi pasargās krupi arī no jūsu roku temperatūras, jo krupis no krasas temperatūru maiņas var sabīties. Viņam tās var šķist pārāk siltas,» skaidro Baiba Ralle. Krupji rokās jāpaņem ļoti maigi, nesaspiežot, jāievieto spainī un pēc iespējas ātrāk jāpārnes pāri ceļam. Svarīgi tos pagriezt virzienā pret ūdens tilpi, lai abinieki neapjūk. «Kā saka Ērika, krupji skaistumkonkursā neiegūtu pirmās vietas, bet viņi ir tikpat svarīgi kā daudz glītāki dzīvnieki. Jo viņi ir pamats barības ķēdei, daudziem plēsīgajiem putniem, zīdītājiem plēsējiem, paši viņi ļoti labi dārzos palīdz, piemēram, tikt galā ar gliemežiem,» atklāj Baiba Ralle.
Ārvalstīs, lai piedalītos krupju un varžu glābšanas akcijās, iedzīvotāji pat ņem atvaļinājumus. Citviet tiek būvēti gan žogi, gan zem jauniem ceļiem veidoti pazemes tuneļi, uzstādītas ceļa zīmes vai pat slēgti ceļi.
