Cilvēki, kuri mīl Sabili, taču saskata, ka tās potenciāls varētu būt lielāks, šobrīd nodibinājuši biedrību, kas palīdzēs Prieka ielejai kļūt jaudīgākai.
Sabile ir pērle, kura šobrīd jānopulē. Tā nedaudz aizmirsta – tā uzskata sabilnieki, kuri izveidojuši biedrību “Sabiles attīstībai”. Ar ļoti skaidriem mērķiem – attīstīt uzņēmējdarbību, veicināt jaunu uzņēmēju ienākšanu pilsētā, pārstāvēt sabilnieku intereses pašvaldībā, sļaut baudīt kultūru mākslu, vīna un sidra kultūru. Būt sabilnieku balsij, kam jātop sadzirdētai. “Šī, protams, nav pirmā reize, kad redzu, ka ir kaut kāda cilvēku aktivitāte un vēlme kaut ko darīt, bet tas, kas man šoreiz tādu ļoti pozitīvu sajūtu dod, ka tomēr komandā ir uzņēmēji un cilvēki ar uzņēmēju domāšanas veidu,” saka biedrības “Sabiles attīstībai” valdes loceklis. Viņam pievienojas biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Antāne: “Mums ir juristi, arhitekti, vīndari, sidrdari, grāmatveži, projektu vadītāji… Veidojam tādu zināšanu kopumu, kas varētu radīt kaut ko labu. Es domāju, ka, ņemot vērā Sabiles potenciālu, tās priekšrocības, es domāju, ka ar biedrības palīdzību mēs varam sasniegt izvirzītos mērķus. Es domāju, ka šobrīd pilsētā tiek darīts, ir darīts, bet, manuprāt, ar biedrību, mūsu biedru entuziasmu, zināšanām, kompetenci un pieredzi varētu vēl vairāk palīdzēt Sabilei, aizstāvēt sabilnieku intereses Talsu novadā, lai iegūtu maksimālu labumu, ko pilsēta pelnījusi.”
Šobrīd biedrību veido 12 dibinātāji, un nu tā var atzīmēt savu oficiālo nokļūšanu Uzņēmumu reģistrā – biedrība ieguvusi juridisku spēku. Biedru sapulcē jūtams, ka aktīvie sabilnieki saredz ne tikai problēmu, bet pašiem ir idejas arī to risinājumam. “Svarīgi, lai ir komunikācija starp tiem, kas šeit dzīvo un darbojas Sabilē, kam svarīgi šeit būt, ar tiem, kuri varbūt nedzīvo Sabilē un varbūt pat nezina mūsu sāpes. Biedrība ir ļoti labs instruments tam,” tā uzskata I. Antāne. Turpina Ansis Bērziņš: “Jā, ekonomiski tā nav un nebūs galvaspilsēta lietām, bet cilvēkiem ir, es domāju, šeit patīkami dzīvot, un mūsu uzdevums ir pilnveidot to vēlmi cilvēkiem šeit dzīvot.”
Teritorija ap “Sabiles sidra” ražotni skatā bēdīga. Taču biedrībai idejas virmo arī šajā virzienā. Piemēram, viņuprāt, teritoriju varētu sadalīt vairākos zonējumos, pie Abavas veidojot atpūtas zonu vai industriālo pagalmu transformēt radošajā pagalmā ar kafejnīcām, mūziku un izklaides iespējām. “Tur ir visi priekšnoteikumi, lai to varētu izdarīt,” saka biedrības valdes loceklis Andis Alksniņš. “Protams, tas ir darbs ar pašvaldību, vai vispār tur kaut ko viņi saredz. Mums tāds dialogs tad jāveido, kaut kāda vīzija pašiem ir jārada, lai parādītu, ka tur var kaut ko tādu izdarīt.
Jau no gada sākuma klusums valda agrākajā depo. Pašvaldība pieņēmusi lēmumu, ka ēka tai nav vajadzīga, bet sabilnieki uzskata, ka tā svarīga ne tikai funkcionāli, bet arī telpiski mazpilsētas vēsturiskajā centrā. Biedrībai ir redzējums tās saglabāšanai, un tā aicinās pašvaldību pārdomāt. “Varbūt, ja pašvaldība tomēr pārņemtu šo ēku, tad biedrība varētu, piemēram, gada vai divu laikā izstrādāt jau kaut kādu attīstības plānu šai ēkai par saviem līdzekļiem, kādu biznesa modeli. Bija ideja, ka torni varētu izmantot kā skatu torni – pilsētas centrā tāds urbānais skatu tornis –, kas arī var ģenerēt ienākumus kaut kādā veidā un nosegt, iespējams, visa gada izmaksas par apsaimniekošanu. Tāpat ir divi stāvi ēkai, kurus arī var dažādi pielāgot kultūras, mākslas jomā. Tepat blakus ir sinagoga, un mēs redzam, ka tas var strādāt tādā sinerģijā savstarpēji,” saka A.Alksniņš.
Laiks un idejas, ko sabilnieki velta biedrībai, ir bezmaksas, un viņi to sauc par savu sirdsdarbu. Lai iestātos biedrībā, nav noteikti jābūt sabilniekam – galvenais esot Prieka ieleja jāmīl.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
