Latvijas medijus pāršalkusi ziņa par Talsu novada Balgales pagastā kādā lauku mājā uzieto dzīvnieku patversmei līdzīgo turēšanas vietu, kurā konstatēti mājdzīvnieku līķi. Dzīvi palikuši vien trīs suņi, divas kazas, pieci kaķi. Saimniecībā dzīvniekus turējusi brīvprātīgā, kura dzīvnieku draugu lokā pazīstama kā Monta Mince. Tas rada dziļu neizpratni, jo šī persona iepriekš aktīvi palīdzējusi, gan pieskatot dzīvniekus, gan tiem atrodot mājvietu.
Šo informāciju apstiprina organizācijas «Dzīvnieku SOS» valdes locekles Gitas Grantiņas Facebook.com veiktais ieraksts, fotogrāfijas un video no notikuma vietas. Faktu apstiprināja arī Kurzemes reģiona policijas pārvalde, kā arī Pārtikas un veterinārais dienests, kuri veikuši vietas apskati. Grantiņas 19. februāra ieraksts sociālajos tīklos pauž nožēlu par esošo situāciju un faktu, ka brīvprātīgajai uzticēti dzīvnieki, kuri neizprotamu iemeslu dēļ pamesti, bet no viņas un līdzcilvēku puses izdarīts viss, lai veiktās necilvēciskās darbības saņemtu likumā paredzēto sodu. Līdzīga informācija izlasāma arī biedrības «Sirds uz delnas» vadītājas Andras Tomases Facebook.com ierakstā, kurā atklāts, ka viņa savas dzīvnieku glābējas «karjerā» pieredzējusi daudz, tomēr, ieraugot šos kadrus, kas pavērušies Balgalē, tas bijis pāri visam. «It kā šķita, ka pazīstu šo cilvēku… Cīnījāmies taču ierakumu vienā pusē, bet tas, kas atklājās šodien, vienkārši satrieca. Desmitiem savāktu dzīvnieku mājā Talsu novadā. Pamesti un miruši bada nāvē,» pauž A. Tomase. Ne tikai cietsirdīgie apstākļi, kuros dzīvojuši dzīvnieki, un letālais viņu dzīves iznākums, bet arī sirdsapziņas pārmetumi, ka dzīvnieki uzticēti brīvprātīgajai, kuras darbības rezultātā tie gājuši bojā, manāmi plosa biedrību pārstāvju emocijas.
Situācijas apstākļi neizprotami
Sazinoties arī mūsu puses biedrības «Dzīvnieku otrā iespēja» vadītāju Lieni Lasmani, izskan līdzīga informācija, ka brīvprātīgā bijusi darbīga un nav izprotama viņas bezatbildīgā rīcība. Un tās iemeslu pašlaik nevar noskaidrot, jo nav zināma Montas Minces atrašanās vieta.
«Neiespējami to izskaidrot, jo cilvēks bija labdabīgs un palīdzēšanā dzīvniekiem nudien bija aktīva. Pērnā gada beigās, iespējams, kaut kas noticis šīs sievietes personīgajā dzīvē. Viņa darbojās kā brīvprātīgā, un cilvēki veduši viņai savus mīluļus arī tad, kad kaut kur devušies. Viņa tos pieskatījusi. Brīvprātīgā centās, bet kaut kādā brīdī kaut kas ir aizgājis greizi. Tā vien liekas, ka cilvēks kaut kur nojucis, kas, protams, viņu neattaisno.
Lasu presē un sociālajos tīklos, ka viņa esot bijusi monstrs. Negribētu tam piekrist. Pie monstra neviens nebūtu vedis savus mīluļus. Ir kaut kādas situācijas vai aspekti, kam var piekrist vai nepiekrist, bet tas, ko redzu es, ir tas, ka cilvēks bija paņēmis uz sevi vairāk, nekā spēja panest. Es vienmēr esmu teikusi — ja esi uzņēmies rūpes par dzīvnieku, to nekādos apstākļos nevar pamest vai atstāt. Mūsdienās ir visas iespējas apzvanīt patversmes, biedrības, un reakcija būs momentā, jo zinu, kā darām mēs, ja bijis zvans par to, ka kāds dzīvnieks nonācis nelaimē vai bīstamos apstākļos. Kaut nakts laikā! Viņa varēja piezvanīt uz to pašu «Dzīvnieku SOS» Rīgā, ar ko sazinājās iepriekš. Ja Gita Grantiņa savā laikā viņai varēja atvest vagoniņu kaķiem, tad sadarbība nenoliedzami bija. Kā es saku — sieviete bija adekvāta un nekas neliecināja, ka kaut kas var nebūt kārtībā,» situāciju komentē L. Lasmane.
Facebook.com ierakstā pērnā gada 3. decembrī visiem publiski redzams, ka G. Grantiņa jau tad pamanījusi nekonsekvenci Minces rīcībā, jo brīvprātīgā kaut ko apņēmusies kāda kaķa sakarā, bet nav to izpildījusi, nedodot nekādu ziņu.
Pārmetumus savā virzienā sauc par absurdiem
Viena no Talsu kaķu mājas saimniecēm un biedrības «Dzīvnieku otrā iespēja» valdes priekšsēdētāja pamanījusi interneta ierakstos pārmetumus dzīvnieku aizsardzības un atbalsta biedrībām, kuras neesot bijušas informētas par notiekošo Balgalē.
«Biedrībām nav jāuzrauga citas biedrības vai to brīvprātīgos. Mēs paši raujamies, un mums ir savas rūpes. Atsaucamies uz zvaniem un palīdzam. Daudz ir arī paveiktā, tāpēc šie pārmetumi ir absurdi. Cilvēki visbiežāk nesaprot to, ka tur, kur ir daudz dzīvnieku, ir arī daudz darba — no rīta līdz vakaram. Un bez brīvdienām. Un Montai šo dzīvnieku bija daudz, un, ja tas viss ir uz viena cilvēka pleciem, galā tikt nevar. Tur arī ir veterinārija, jo viens dzīvnieks var aplipināt visus, ja kāda kaite. Tas nav tik vienkārši,»
bilst Liene. Viņa min, ka šis gadījums ir kā saldais ēdiens dzīvnieku nīdējiem un tiem, kuri kā risinājumu visam redz dzīvnieku iemidzināšanu. «Kādi raksta un zvana, sakot, ka biedrībām tikai nauda vajadzīga, un citas aplamības! No kurienes tas viss? Finansiālus ziedojumus var saņemt tās organizācijas, kurām ir konts, un par visu līdz pēdējam tiek sniegtas atskaites VID. Un viss tiek izlietots dzīvniekiem. Neesam kaut kādas kreisās organizācijas, un neviens neko nepelna. Vēl atdod no sava,» uzsver Liene.
Dzīvnieku līķi ap māju un pagrabā
Videoierakstā, kas pieejams Gitas Grantiņas sociālajos tīklos, redzams, kā kaķu līķi peld ūdenī, kas sakrājies pagrabā, un arī piemājas teritorijā mētājas dzīvnieku mirstīgās atliekas. Aplūkojot video redzamās iekštelpas, var manīt, ka tās iekārtotas dzīvnieku vajadzībām, taču nav veikti uzkopšanas darbi, iztīrītas tualetes kastes un lielas dzīvnieku fekāliju kaudzes ir malu malās.
Monta Mince ar dzīvnieku pieskatīšanu nodarbojusies brīvprātīgi un sadarbojusies ar dažādām organizācijām, ko apstiprina A. Tomases sniegtā informācija medijiem, un pirms gada, kad šī biedrības vadītāja bijusi Balgalē, situācija bijusi laba. Dzīvnieku patversmes «Ulubele» vadītāja Ilze Džonsone, komentējot notikušo, paudusi, ka diemžēl arvien biežāk nākas sastapties ar situācijām, kad par dzīvnieku vācējiem kļūst cilvēki ar mentālām problēmām vai kādām atkarībām, un ir arī situācijas, kad jauni cilvēki iedomājas, ka ar to varēs labi nopelnīt. Savukārt dzīvnieku aizsardzības biedrības «Nika» vadītāja Inese Laukšteine, ar kuru brīvprātīgajai vismaz agrāk bijusi ciešāka sadarbība, pauž, ka nevar situāciju komentēt, jo notiek lietas izmeklēšana.
Uzsākts kriminālprocess
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Madara Šeršņova apstiprinājusi, ka par notikušo ir uzsākts kriminālprocess. Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda atklāj, ka informāciju par šo gadījumu saņēmuši novēloti, pēc dzīvnieku aizvešanas.
«Jebkuram jāatceras: ja runa ir kaut par iespējamu cietsirdību pret dzīvniekiem, ir jāziņo policijai vai mums. Mēs par šo uzzinājām tikai, pateicoties kādas mūsu darbinieces piefiksētajam Facebook.com ierakstam, nekavējoties dodoties turp. Tad jau bija iesniegts iesniegums policijā. Skumji, ka atkal kādam esot bijusi informācija par iespējamiem pārkāpumiem, bet nebija iesnieguma nevienā oficiālā valsts iestādē, un bija tik tālu jānonāk, lai ciestu dzīvnieki, kas nekādā ziņā nav pieļaujams!»
laikrakstam «Talsu Vēstis» pauž PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs. PVD, apskatot telpas, kurās turēti dzīvnieki, kaut arī bija redzamas tīrīšanas pēdas, pēc pazīmēm secināja, ka dzīvnieki tur ir bijuši, un, visticamāk, mirušie kaut kur turpat netālu arī aprakti.
