«Gardā medus» saimnieks Andris Dedzis kopā ar sievu Viju pēdējos gados ir aktīvs dažādu tirdziņu dalībnieks, un Dedžu ģimenes viršu medus šovasar ieguvis arī gardākā medus balvu Latvijas Biškopības biedrības rīkotajā konkursā.
Andris Dedzis par bitēm hobija līmenī sācis interesēties jau pirms 20 gadiem.
«Kaut kur dziļi sirdī mani šīs bišu lietas pievilkušas sen. Man pazīstams bija viens bitenieks, kurš lēnām soli pa solim man mācīja to savu ābeci. Jāsaka gan, ka ar mainīgām sekmēm. Šis cilvēks man arī uzdāvināja pirmo bišu saimi ar visu mājiņu,»
atklāj Andris. Viņš par pašreizējo nopietno darbošanos jokojot teic, ka medū līdz acīm gan nevarot būt, jo to lejot spaiņos, bet darba pilnas rokas gan esot. «Bet novadā ir daudzi nopietnāki bitenieki par mums, ja runājam par to laiku, cik ilgi viņi darbojas šajā jomā. Mēs varbūt esam tādi redzamāki, jo regulāri piedalāmies tirdziņos, taču ir biškopji, kuri šajā sfērā darbojas jau no padomju laikiem un ir beiguši Vecbebru tehnikumu, kur profesionāli apmācīja biškopjus. Arī jauni bitenieki ik pa laikam nāk klāt.»
Neskaita ne naudu, ne stundas
Talsinieks atzīst, ka darbs medus jomā ir smags, nenoliedzot, ka ir arī milzīga konkurence:
«Medus tirgus ir piesātināts un pārblīvēts, ja skatāmies no biškopja redzes leņķa. Jau pēdējos divus trīs gadus lielais medus vairumtirgus ir apstājies vai virzās ļoti lēnām. Latvija diezgan daudz sava medus eksportē uz Poliju un Vāciju. Mēs savu medu gan realizējam Latvijā, bet ir, protams, kādi pasūtījumi uz Eiropu.
Tie starptautiskie sakari jau kaut kā lēnām veidojas. Es arī saprotu, ka vajadzētu izvirzīt mērķi attīstīt eksportu. Ja savu medu mēs varētu tirgot par Eiropas mazumtirdzniecības cenām, tad būtu ļoti labi. Tad darbs, kas ieguldīts, noteikti būtu pienācīgi novērtēts un atmaksātos. Bet, ja tagad parēķinātu, cik faktiski nopelnu kā bitenieks stundā, neko iepriecinošs tas secinājums nebūtu, taču mēs neskaitām ne naudu, ne stundas, jo tas, ko darām, ir mūsu sirdīs. Biškopība nav darbs, bet dzīvesveids, kas ļoti patīk.»
Laikapstākļi — ļoti no svara
Uz jautājumu, vai šogad bijusi laba medus raža, ņemot vērā lielās salnas un vēlāk arī karstumu, Andris bilst, ka laikapstākļi, protams, ietekmē arī medus ražu, bet šogad «Gardā medus» saimnieki sūdzēties vis nevarot. Viņš gan dzirdējis, ka kādiem biteniekiem novadā pavasara raža vispār nav bijusi.
«Ja biškopim kāds no posmiem iztrūkst, piemēram, pavasaris vai vasara, to ļoti izjūt. Nozīmīgs ir rudens periods. Ja bitenieks var aizvest savas bites uz viršiem, tas ir ļoti liels atspaids. Viršu medus vienmēr ir pietrūcis un trūkst. Šo medu katru reizi var realizēt par labu cenu,»
saka A. Dedzis. Viņš pauž savu pārliecību, ka kādu medu saukt par labāko, augstvērtīgāko un garšīgāko gan nebūtu korekti. «Katrs medus ir pilnīgi kaut kas cits, un tas ar kaut ko īpašu ir neatkārtojams. Griķu medus ir visbagātākais ar dzelzi. Izsvīduma medus savukārt ir bagāts ar minerālvielām. Viršu medū ir vairāk olbaltumvielu. Un gaumes arī katram atšķiras. Ir vienkārši jāatrod savs,» pauž Andris.
Unikāls dabas produkts
Medus labvēlīgā ietekme uz organismu un veselību tiek pētīta un aprakstīta visai plaši, un Andrim šāda tematika arī interesē. «Ikdienā lietojot biškopības produktus, organisms stiprinās un bagātinās ar imunitāti. Tas ir daudz noturīgāks pret slimībām. Nav jau tikai medus. Ir cilvēki, kas ir novērtējuši, piemēram, bišu maizes labās īpašības, regulāri to lietojot. Cita līdzīga dabas produkta vispār nav, kas būtu tik bagātīgs ar vitamīniem un minerālvielām,» pastāsta «Gardā medus» saimnieks. Kad viņam jautā, vai no medus kā našķa var arī iedzīvoties liekā svara problēmā, Andris smaidot teic, ka medū ir dabīgie cukuri, kuri cilvēkam ir vajadzīgi, taču pārmērības jebkurā gadījumā ietekmē negatīvi. Viņa ģimene tagad pievērsusies arī krēmveida medum. «Šāds medus paliek arvien pieprasītāks un populārāks, jo to ir ļoti ērti lietot. Ar medus sastāvu pēc krēmošanas jau nekas netiek izdarīts, tikai tā struktūra ir cita. Tajā var iestrādāt, piemēram, dažādas ogas vai citas sastāvdaļas, kas ļoti labi saderas. Un tās ne tikai labi sadzīvo, bet ogas ir arī vērtīgas ar vitamīniem, kas ir pievienotā vērtība.
Mēs paši eksperimentējam, pētām, analizējam un visā tajā dzīvojam, jo nekā labāka par pašu pieredzi nav. Ja kādiem pircējiem īpaši patīk mūsu ingvera un kanēļa krēmveida medus, kāds cits savukārt iemīlējies pīlādža vai melleņu garšā. Mums ik pa laikam ir jauni šie produkti. Ir arī piparkūku krēmveida medus. Kopā laikam kādi 15 jau sanāk, un būs vēl. Mēs skatāmies un ejam uz priekšu,»
atklāj Andris Dedzis.
Dedžu viršu medus — šogad atzīts kā labākais Latvijā
Biškopības biedrība saviem biedriem, kuru ir vairāk nekā 2000, izsludina konkursu par visgaršīgāko medu trīs nominācijās — gaišais medus, tumšais medus un monoflorais medus. «Nolēmām piedalīties. Kompetenta un profesionāla ekspertu žūrija iesūtīto medu vērtēja pēc konkrētiem parametriem. Sagatavoju tumšo medu, bet bija iekšējs pamudinājums nosūtīt arī viršu. Un mūsu viršu medus arī vinnēja. Latvijas Biškopības biedrības rīkotajā vērienīgajā vasaras saietā, kur saņēmām šo balvu, notika arī izlaidums biškopjiem, kas beiguši divu gadu profesionālos kursus. Vija arī šogad ieguva diplomētas biškopes diplomu,» prieku par dubultsvētkiem pauž A. Dedzis.
#SIF_MAF2023
