Ielāps uz ielāpa, bedre pie bedres — kā mīkla, kuru vairums Talsu novada iedzīvotāju atminētu sekundes laikā. Vienu brīdi šķita, ka ceļa posms Talsi—Roja pavisam drīz tiks sakārtots, taču nu iedzīvotājiem atkal nākas vilties, jo būvprojekts ir gatavs, taču finansējuma ceļam nav.
6. decembrī noritēja Saeimas ārkārtas sēde, kurā deputāti sprieda par finansējumu ceļa posmam Talsi—Roja. Deputāts Jānis Vitenbergs (NA) norādīja, ka šobrīd šis ceļš nav briesmīgā stāvoklī, bet gan neizbraucams: «Būvprojekts jau ir izstrādāts. Ja nebūs papildu finansējuma, un tuvākajos gados nerādās, ka tas varētu būt, tad izstrādātais būvprojekts, kurš arī nav lēts prieks, var aiziet nebūtībā, kas nozīmē, ka turpmākos gadus šis ceļa posms varētu arī netikt savests kārtībā.»
Savukārt deputāte Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka šis ceļa posms 2021. gadā tika ievietots VARAM izstrādātajā investīciju programmā par valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvi un atjaunošanu: «Tātad tās ir saistības pēc teritoriālās reformas. Varbūt vairāk šobrīd jāvēršas pie «Jaunās Vienotības», kuras vadībā valdība toreiz šo reformu īstenoja. «Progresīvo» ministrs, protams, var teikt: tas nav mans laiks, un es to programmu neakceptēju. Bet valdībai tomēr ir atbildība arī par to, ko iepriekšējā valdība ir darījusi. Vēl jo vairāk, ja «Jaunā Vienotība» to turpina vadīt.»
Cik Rojā iedzīvotāju?
Portālā ManaBalss.lv Rojas iedzīvotāji savāca vairāk nekā 1700 parakstu par šī autoceļa atjaunošanu. «Tas nav daudz, taču tas nav arī maz priekš Rojas,» tā I. Indriksone (NA). «Te jau daži ķiķināja, cik tad Rojā vispār iedzīvotāju? Cik automašīnu? Bet šī gada 30. aprīlī rojenieki pirmo reizi pēc, es domāju, brīvvalsts atjaunošanas demonstrācijām sacēlās un devās autobraucienā no Rojas uz Valdemārpili, un pretī — valdemārpilnieki uz Roju. Braucienā piedalījās vairāk nekā 250 automašīnu! 30 gadi — tās jau ir trīs paaudzes, kuras gaida šī ceļa sakārtošanu.»
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens pauda, ka atbalsta šī ceļa sakārtošanu, jo pats bērnībā aizvadījis vairākas hokeja nometnes pie Laidzes ezera: «Skaidrs, ka šis ir viens no tiem ceļiem, kas «izkrita» cauri reformai. Attiecīgi tam finansējuma šobrīd nav. Būvprojekts ir gatavs, Latvijas Valsts ceļi būtu gatavi ķerties pie darba, bet tie ir 17 miljoni. Visam, protams, nauda neatradīsies, bet dažādi drošības risinājumi — kreiso pagriezienu novēršana, apļveida kustības izveide, pārvadi mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem — cik mēs esam varējuši, finansējumu papildus esam piesaistījuši. Satiksmes drošība ir bijusi viena no prioritātēm.»
Tāpat tika skatīta pašvaldību nākotnes nozīme ceļu sakārtošanas jautājumā. «Es pilnīgi piekrītu, ka vietējos ceļus vajadzētu mēģināt maksimāli nodot pašvaldībām, valstij atrodot adekvātu kompensācijas mehānismu uzturēšanas izmaksām,» teic K. Briškens. «Šobrīd mēs ar Pašvaldību savienību esam vienojušies par jauniem kritērijiem, kā sadalīt tranzītu, finansējumu, mazliet palielinājuši arī pašvaldību mērķdotāciju. Tiekoties ar plānošanas reģioniem, trīs galvenās tēmas, par ko pašvaldības runā, ir ceļi, ceļi, ceļi.»
Pašvaldības nav bagātākas par valsti
Noklausoties satiksmes ministra komentāru, deputāte Ilze Indriksone norādīja, ka pašvaldība ne tik nespēs finansēt šādus liela apmēra ceļu projektus: «Vai tiešām jums nav pat apņēmības kaut ko mainīt, darīt un meklēt finansējumu ne tikai šim ceļam, bet arī citiem lauku vietējiem, reģionālas nozīmes ceļiem? Aizbildināties, ka Eiropa nedod finansējumu — vai tas ir attaisnojums, ka paši neko nevaram? Aizbildināties, ka vietējie ceļi jādod pašvaldībām — jā, tāda iecere jau diezgan sen bija, bet pašvaldības jau nav bagātākas kā valsts.»
Taču diskusijas nenoveda pie cerētā rezultātā, un ar 35 balsīm «par», 11 «pret» un, 38 deputātiem atturoties, priekšlikums par ceļa posma Talsi—Roja līdzfinansēšanu netika atbalstīts.
«Tas ir nepiedodami un neapskaužami, ka šo finansējumu nepiešķīra,» viedokli pauž rojeniece Zane Vaivode. «Šī ceļa posma sakārtošana bija iekļauta administratīvi teritoriālajā reformā, bet tagad sanāk, ka netiek pildīts solījums. Mēs šobrīd jūtamies apkrāpti. Kā mēs varam braukt ar savu privāto automašīnu pa šo ceļu? Ja mēs dodamies pa šo ceļu, tas nozīmē, ka mēs apzināti dodamies lauzt savu auto. Mēs uz neko īpašu no Saeimas vairs neceram.»
Pietiktu kaut ar mazumiņu
Rojas iedzīvotāji atzīst, ka šobrīd pietiktu kaut ar mazumiņu, lai, braucot pa šo ceļu, nebūtu jādomā par automašīnas remontu. «Viss, ko mums vajadzētu — noņemt virsējo segumu, sadrupināt un uzklāt no jauna, lai mums ir vismaz izbraucams ceļš uz kādu laika posmu,» tā Z. Vaivode. «Nav jau obligāti viss ceļš uzreiz jāsataisa, var sākt ar kādu gabaliņu, lai izrādītu vismaz kaut kādu interesi. Variantu jau ir daudz,» teic rojenieks Dāvis Šteinbergs. «Mēs saprotam, ka tas nav lēts prieks. Ja ir kādi steidzami projekti, kur tiešām šī nauda ir nepieciešama, tad jautājumu nav, bet, ja vienkārši netiek pareizi sadalīts finansējums, tad tas ir gaužām skumji.»
Dāvim Šteinbergam ir vēl kāds variants situācijas risināšanai: «Ir arī otrs variants — ja nevar piešķirt 17 miljonus šim ceļam, tad varbūt pāris miljonus jāpiešķir katram braucējam jaunam džipam. Es savai iepriekšējai automašīnai jau pēc pusgada mainīju amortizatorus, jo ceļš jau nav tikai bedrains. Ceļa šuves bojā mašīnas amortizatorus, bukses un visu piekari. Pabraukājot pa visu pasauli, jāsaka tā, ka citur pat grants ceļi nav tik sliktā stāvoklī kā šī ceļa posma asfalts. Pat Latvijā daži grants ceļi ir daudz labāki par šo.»
Kā tālāk rīkoties?
Sazinoties ar deputāti Ilzi Indriksoni (NA), vaicājām, kāda šobrīd ir situācija un kā iedzīvotājiem rīkoties tālāk. «Uzrunājot valdību, es pretī nesaņēmu apņēmību, ka risinājums tiks meklēts,» pauž I. Indriksone. «Un tā ir skumjā ziņa. Ja viņi būtu teikuši, ka šogad diemžēl neizdevās, bet nākamgad noteikti centīsies atrast finansējumu, tad būtu citādāk. Viss, ko es iedzīvotājiem varu ieteikt, — ir jāturpina pievērst uzmanību, un tai brīdī, kad ir iespēja, uzaicināt pa šo ceļu pabraukt kādam no valdību veidojošajiem politiķiem. Tāpat noteikti jāturpina vākt parakstus. Es saprotu, ka tas ir grūti, bet novadā ir daudz iedzīvotāju. Es domāju, ka svarīgi ir uzrunāt arī pašvaldībā esošos deputātus, kuri ir no valdības partijām, jo viņiem arī ir iespēja braukt uz Rīgu un paskubināt par šo jautājumu.»
Vaicājot, vai Saeimas deputāti atgādinās par šo ceļa posmu, I. Indriksone atbild, ka pie katras iespējas centīsies, lai Rojas iedzīvotāji tiktu sadzirdēti: «Ja šī gada budžeta plānā šis ceļš nav ielikts, tad jāgaida brīdis, kad tiks veidots nākamā budžeta plāns, kas parasti notiek vasaras sākumā, — mums jāpanāk, lai šo ceļu ieliek atpakaļ prioritāšu sarakstā. Kā es parasti saku: tas, kurš vairāk par sevi atgādina, tam vienmēr ir lielākas cerības saņemt atbalstu, sevišķi šajā gadījumā, kad resursi ir ierobežoti.»
Tāpat deputāte piebilst, ka, neskatoties uz nesakārtoto ceļa posmu, Rojā ir daudz citu labu lietu, kas paveiktas: «Bet, manuprāt, Rojas iespējas tikai palielināsies, šo ceļu sakārtojot, jo vasaras sezonā, ja izdodas piepildīt estrādi ar augstvērtīgu saturu visas sezonas garumā, Roja varētu pretendēt uz vasaras novada galvaspilsētas statusu.»
#SIF_MAF2024