Dana Zunde-Birzniece par savām mājām sauc Stendi, bet dzimusi un uzaugusi Talsos. Viņas sirdslieta un ikdienas galvenā nodarbe ir fotografēšana, kam nopietni pievērsusies pirms pieciem gadiem. Viņas tic, ka daļa talanta mantota no vectēva, kas savā laikā daudz fotografēja ģimenes ikdienu. Dana ir ne vien talantīga kāzu fotogrāfe, bet arī supermamma diviem bērniem, kuriem ir vien nedaudz vairāk par gada starpību. Dana pavisam nesen atklājusi arī savu patiku pret floristiku un dekorēšanu.
«Esmu dzimusi un augusi Talsos. Jau kopš bērnības esmu bijusi ļoti radoša, apmeklējusi dažādus ārpusskolas pulciņus, kuros varēju izpausties. Tā, piemēram, dejošanas nodarbības, mūzikas skola, koris, keramika, zīmēšana.
Bērnībā man vienmēr patika sacerēt dzejoļus, stāstus. Pat iesāku rakstīt grāmatu! Mana lielākā kaislība vienmēr ir bijusi dejošana. Sapņoju kļūt par horeogrāfi, tomēr muguras traumas rezultātā nācās par šo sapni aizmirst, tāpēc bija jāmeklē alternatīva, un iespējams, tāpēc mani tik ļoti aizrauj fotografēšana,»
viņa stāsta.
«Skolas laikā man ļoti patika
uzņemties vadību dažādās ārpusskolas aktivitātēs, kā, piemēram, popielas, klases vakaru vadīšana un tamlīdzīgi,» tā par savām bērnības atmiņām saka fotogrāfe Dana Zunde-Birzniece. «Bērnībā visu vasaru ar māsu dzīvojāmies pie omēm un darījām tādas pašas blēņas, kā pārējie bērni.»
«Agrāk tētim bija uzņēmums, kas nodarbojās ar auto pārvadāšanu no Vācijas, bet mammai bija savs pārtikas veikals. Gan šobrīd, gan allaž mana lielākā atbalsta komanda bijuši mani vecāki, vīrs un māsa, kura ir viens no maniem lielākajiem atbalstiem darbā. Vienmēr pajautāju viņas viedokli pirms kaut ko publicēju un uzklausu kritiku, ja tāda ir radusies.» Bet radošumu Dana smeļas dabā.
«Ar vīru Tomu iepazināmies jau vairāk nekā pirms desmit gadiem, bet kopā esam septiņus gadus, piecus no tiem — precējušies. Jau attiecību sākumā bija skaidrs, ka abi skatāmies vienā virzienā — ģimene. Šobrīd mums ir divi visforšākie bērni — Gusts un Kate,» teic Dana.
Ceļš fotogrāfijas pasaulē
«Ar māsu ļoti gribējām spoguļkameru, jo likās, ka spoguļkamera «taisa» labas bildes. Kad gāju 10. klasē, mamma mums to nopirka. Sākot bildēt, ātri vien sapratām, ka ne jau kamera taisa tās bildes,» viņa smej. «Tā nu es sāku burties cauri «YouTube» video (tajā laikā to nebija tik daudz kā tagad), un dažādām pamācībām, meklēju labākus objektīvus. Sāku fotografēt māsu, klasesbiedrenes, māsīcas. Palēnām sāka rakstīt arī nepazīstami cilvēki, prasot par fotosesijām,» atmiņās dalās Dana.
Iepriekš Dana strādāja dažādos ar cilvēku apkalpošanu saistītos darbos. «Veikalos, restorānā. Tas ir ļoti grūts darbs, jo tur ir jāapkalpo ļoti daudz un dažādu cilvēku. Šobrīd mani izvēlas cilvēki, kuriem patīk mani darbi un bieži esam «uz viena viļņa», tāpēc neizjūtu to cilvēku dažādību un neapmierinātību kā iepriekšējos darbos.» Danai piemīt savs īpašais šarms, kas ļauj sekunžu laikā sadraudzēties ar cilvēkiem, tiem liekot aizmirst, ka atrodas kameras un fotogrāfa priekšā. «Sākumā cilvēki jūtas neveikli, taču ātri vien iejūtas,» viņa atklāj.
«Komercfotogrāfija, ko daru tagad, pavisam noteikti nebija mans lauciņš. Sākumā no ļoti daudzām fotosesijām un pat no kāzām atteicos, jo man bija bail, ka es nepratīšu kontrolēt kameru un arī nezināšu, kā likt cilvēkiem pozēt. Tomēr, laikam ejot, mans intravertais raksturs ir pārvērties par ekstravertu ar kameru rokās.
Visas iemaņas esmu ieguvusi praksē un skatoties dažādu ārzemju fotogrāfu vlogus. Domāju, ka kaut kāda talanta daļa man ir mantota no opja, un es ar to lepojos,» atzīst Dana Zunde-Birzniece.
Gandarījums ir pēc katrām nofotografētām kāzām. Tas ir milzīgs darbs gan emocionāli, gan fiziski. Uzskatu, ka kāzas ir viens no visskaistākajiem notikumiem dzīvē, kurā visi sadodas rokās, lai īstenotu pāra ieceres un vēlmes. Arī man ir svarīgi iemūžināt šo skaisto dienu, lai, vēlāk atskatoties, pāris spētu no jauna izjust lielās dienas emocijas,» viņa atzīst. «Vienmēr esmu gatava iesaistīties piedzīvojumos,» turpina Dana. Viena no sievietes vēlmēm ir fotografēt kāzas kalnainā apvidū, un pašsaprotami, ka viņas mīļākā lieta, ko fotografēt, ir tieši cilvēki. Viņa tic, ka tie izstaro īpašu enerģiju.
«Fotogrāfam nav tipiskas darba dienas, bet parasti darba dienās apstrādāju bildes un mans darba laiks ir kā lielākai daļai cilvēku, no 8.00 līdz 17.00. Nedēļas nogalēs bildēju kāzas, un nereti tās ir pat 15 stundas vienās kāzās.» Vasaras sezona ir visaizņemtākā, tad laika nogalēs neatliek teju itin nekam citam.
«Ir brīži, kad licies, ka fotogrāfijai jāatmet ar roku
un jāsāk mācīties kas cits. Šis jautājums mani tirda jau kopš sāku fotografēt. Tomēr ar katru gadu arvien vairāk pārliecinos, ka cilvēkiem patīk tas, ko es daru un ka tas ir tā vērts. Mans lielākais kompliments, kādu varu saņemt, ir, ja cilvēki atkārtoti vēlas pie manis bildēties,» saka komercfotogrāfe.
«Šobrīd esmu atklājusi savu dekorēšanas talantu. Pagājušajā gadā mācījos floristiku, lai varētu veidot ziedu kompozīcijas un pušķus. Nesen izdekorēju savas pirmās kāzas, sākot no līgavas pušķa, beidzot ar lielo dekoru virs galda ar pampu zālēm. Un šīs kāzas arī pati nofotografēju. Ja pirms dažiem gadiem vēl sapņoju nofotografēt kāzas, tad šobrīd ne tikai fotografēju, bet arī dekorēju kāzas,» stāsta Dana Zunde-Birzniece, kura pirms gadiem pat nenojauta, kāda būs viņas ikdiena. Un tādēļ fotogrāfe iedrošina: «Sapņojiet lielus sapņus, jo tie piepildās!»