28. februāris pēdējā darba diena bija Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājai Juzefai Kļavai. Pēc 43 nostrādātajiem darba gadiem viņa dodas pelnītā atpūtā un sarunā atzīst, ka ir gandarīta un lepna par paveikto — gan izveidoto pārvaldi un tās komandu, gan lauksaimnieku spēju attīstīties.
Domas darba attiecības dienesta pārvaldē pārtraukt bijušas pagājušā gada vasarā, bet šī gada sākums bijis brīdis, kad lēmums arī pieņemts. “Gadi skrien uz priekšu. Visus šos gadus esmu bijusi valsts civildienesta ierēdne. Kad noklikšķ pensijas vecums, amats būtu jāatbrīvo. No vadības man bijuši vairāki pagarinājumi, līdz šī gada sākumā arī pieņēmu lēmumu no darba aiziet. Neviens nav neaizvietojams, un arī pašai vēl ir daudz ieceru, ko īstenot,” saka Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītāja Juzefa Kļava.
Nostrādātie 43 darba gadi viņai bijuši saistīti ar vienu darbības jomu. Sākusi strādāt Talsu rajona Agrorūpnieciskajā apvienībā kā vecākā ekonomiste. Pēc pāris gadiem jau bijusi plānu daļas priekšniece. 1991. gadā, kad Agrorūpniecisko apvienību likvidēja, kolhozi un sovhozi beidza pastāvēt, darbu turpināja Talsu rajona lauksaimniecības departamentā par direktora vietnieci, bet ar 1993. gada 13. decembri kā direktore. “Tolaik biju salīdzinoši jauna, un tas bija pat sava veida izaicinājums,” viņa atzīst.
2000. gada 1. aprīlis ir Lauku atbalsta dienesta izveidošanas laiks. Nāca piedāvājums vadīt dienesta pārvaldi, kurā pakalpojumi bija jāsniedz jau trīs teritorijās — toreizējā Talsu, Ventspils un Tukuma rajonā. Tolaik arī par dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes atrašanās vietu šķēpi lauzti daudz, līdz ministrijas pārstāvjiem pierādīts, ka Talsi ir vieta, kur pārvaldi veidot. Tolaik parādījās arī pirmie atbalsti no Eiropas Savienības. “Tas viss bija jauns, daudz mācījāmies. Programmas bija specifiskas, apguvām nepieciešamo terminoloģiju angļu valodā. Pirms tam bijām pieraduši strādāt citādāk — pamatā dalīt valsts atbalstu, bet tad — bija kaut kas jauns,” viņa turpina.
Atskatoties uz paveikto, J. Kļava teic, ka ļoti augsti vērtē lauksaimniekus, viņu veiktos ieguldījumus.
Novada teritorija ir kļuvusi citādāka — platības sakoptākas, apstrādātas, attīstījusies mežsaimniecība, pašvaldības piesaista līdzekļus attīstībai. Diemžēl lauksaimniecības dzīvnieku gan kļuvis mazāk.
No lauksaimniekiem ne reizi vien par pārvaldes darbu saņemtas labas atsauksmes. Pēc jautājuma, ko tas no pašas prasījis, viņai sariešas asaras acīs. “Izveidot kaut ko ir salīdzinoši ļoti grūti. Esmu ļoti daudz sava spēka, laika, enerģijas veltījusi tam, kas ir izveidots tagad. Pārvaldes darbinieki ir manis konkursos izvēlētie cilvēki.
Vienmēr esmu vēlējusies, lai man apkārt ir stipri cilvēki, komanda. Man tāda vienmēr ir bijusi.
Juzefa Kļava, bijusī Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja
Gan vadības, gan attieksmes latiņu pret klientiem esmu uzlikusi ļoti augstu. Ne vienmēr, protams, viss izdodas kā gribas, bet apzinos arī reālo situāciju, jo esam dažādi cilvēki. Visa pamatā vienmēr bijis darbs, darbs un vēlreiz darbs. Klients — pirmajā vietā, kuram sniegt visu nepieciešamo informāciju un palīdzību. Šos principus esmu centusies pati rādīt un aicinājusi arī pārvaldes darbiniekus tos ievērot. Nenoliegšu, lai to sasniegtu, esmu bijusi arī prasīga,” bilst J. Kļava.
Bez pienākumiem pārvaldē savs laiks atvēlēts izglītojošajam darbam. Kad Laidzē bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes filiāle, tur vadītas eksaminācijas komisijas. Strādāts arī Kandavas lauksaimniecības tehnikuma konventā, kurā domāts par tehnikuma attīstību. Tāpat daudzu gadu garumā pieņemti eksāmeni tehnikumā. Tad arī redzēts, kādas ir jauno speciālistu zināšanas. “Cilvēkiem šajās mācību iestādēs bija un ir iespēja iegūt labas zināšanas, atliek to prast dzīvē izmantot!” uzskata pārvaldes vadītāja.
Viņas devums novērtēts arī valsts līmenī, jo 2012. gadā par nopelniem lauksaimniecības attīstībā Latvijā, īpaši Kurzemes reģionā, viņai piešķirts viens no valsts augstākajiem apbalvojumiem — Atzinības krusts.
Sarunas noslēgumā izskan, ka arī pēc darba dienesta pārvaldē, viņa nekur nepazūd. “Ja būs nepieciešamība, neliegšu padomu, atsaukšos, palīdzēšu. Mērķi man ir salikti ļoti lieli. Tagad būs daudz vairāk laika, ko veltīt savai ģimenei, mazbērniem, ir jāizlasa daudz grāmatu, ir vēlme paceļot. Daudz laika aizņem arī Talsu novada deputāta amata pienākumu pildīšana, ja šajā darbā ir vēlme iedziļināties,” teic J. Kļava.
No 1. marta Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājas pienākumus pilda līdzšinējā pārvaldes Eiropas Savienības tiešo maksājumu daļas vadītāja vietniece Inga Leja.
