Sedriks Heigins loka šaušanas un cirvja mešanas pamatus apguvis Beļģijā — pirms pusotra gada mainot dzīvesvietu, viņš savu aizraušanos atvedis uz Dundagu. Šaušana ar loku lielai daļai nav nekas svešs, taču trāpīt mērķī ar cirvi mēģinājis vien retais. Vēsturiski tā bijusi kanādiešu izklaide, bet pēdējo gadu laikā šī aktivitāte piedzīvojusi atdzimšanu visā pasaulē.
Paviesoties loka šaušanas un cirvja mešanas klubā Dundagā aicināti gan tie, kuri labprāt pavadītu laiku svaigā gaisā un apgūtu ko jaunu, gan amatieri un profesionāļi, kuri vēlas pilnveidot savas prasmes. Piedāvājumā ir ne vien loka un cirvja mešanas pamatu apgūšana kopā ar jautrām sacensībām, bet arī loka šaušanas kaujas, komandas saliedēšanas pasākumi un individuālas nodarbības. Instrukcija pieejama angļu, holandiešu, vācu, franču un latviešu valodā.
Pilsētas kņada nogurdinājusi
Lēmumu par pārcelšanos Sedriks pieņēma kopā ar bijušo sievu, kuras saknes meklējamas Latvijā. Dzīvojot Beļģijas ostas pilsētā Antverpenē, pilsētas kņada un straujais dzīves ritms viņus nogurdinājis. Sedriks par dzīvi laukos sapņojis jau sen. Dzīvesvietas izvēle problēmas nav sagādājusi — iepriekš viņi apskatījuši zemi netālu no jūras, bet mājas būvniecības dažādu apsvērumu dēļ šajā vietā nebija tik vienkārša. Ieraugot īpašumu Dundagā, izvēle bijusi skaidra.
«Iemīlējos šajā īpašumā, tiklīdz to ieraudzīju. Māja ir veca, un tajā ir jāiegulda liels darbs, bet, kad ieraudzīju dārzu, sapratu, ka šī vieta būs īstā. Vēlāk izšķīrāmies, bet, tā kā bērni ir uzsākuši skolas gaitas Dundagā, plānoju palikt un veidot savu nākotni šeit,»
atklāj Sedriks.
Runājot par latviešu mentalitāti, viņš novērojis, ka sākotnēji latvieši ir noslēgti, bet ar laiku atveras un komunikācija norit vieglāk — īpaši tas attiecas uz lauku reģioniem, kur cilvēki mēdz būt atvērtāki un izpalīdzīgāki. Daudz sirsnīgu cilvēku viņš saticis Dundagas pagastā — palīdzīgu roku vajadzības brīdī snieguši gan kaimiņi, gan citi pagasta iedzīvotāji. Lai gan reizi pa reizei bērniem uznāk ilgas pēc mājām Beļģijā, jaunajā vidē viņi ir veiksmīgi iejutušies. «Teicu meitai — «kad izaugsi, varēsi dzīvot pie manas mammas Beļģijā un apmeklēt universitāti tur», bet līdz tam vēl ir kāds laiciņš…»
Parādīt, ka arī laukos ir dažādas iespējas
Iespēja izmēģināt spēkus loka šaušanā un cirvja mešanā Dundagas pagastā ir pieejama kopš februāra — Sedriks plānojis atklāt sezonu nākamgad, jo ikdienā daudz laika paņem mājas renovācija un viesu nama celtniecība, bet draugi viņu pierunājuši izmēģinājuma režīmā to darīt jau šogad. Ar loka šaušanu Sedriks sācis aizrauties pirms pieciem gadiem — Beļģijā viņam piederējusi neliela brīvdienu māja, kur kopā ar bērniem šis vaļasprieks dzinis saknes.
«Centos šo procesu izskaidrot citiem, un cilvēki to izbaudīja. Domāju — kāpēc gan kaut ko līdzīgu neieviest Latvijā? Atrast darbu laukos nav viegli — man ir darbs Rīgā, uzstādu saules paneļus, bet domāju, ka būtu jaukāk, ja varētu darboties un darīt to, kas man sagādā prieku, tepat uz vietas. Tādā veidā man ir iespēja pavadīt vairāk laika ar bērniem un darīt kaut ko vietējo labā.
Jaunie bieži vien pārceļas uz pilsētām, jo tur ir vairāk darbavietu un izklaides iespēju… Ceru parādīt, ka arī laukos ir dažādas iespējas,» skaidro Sedriks.
Cirvis — ne tikai malkas skaldīšanai
Ar cirvja mešanu, kas pēdējā laikā kļuvusi populāra visā pasaulē, viņš sācis nodarboties nedaudz vēlāk. Cenšoties trāpīt pēc iespējas tuvāk mērķa centram, dalībnieki no dažādām pasaules valstīm šajā aktivitātē sacenšas pat starptautiskos konkursos. Ar mērķi dažādot jau esošo piedāvājumu un parādīt, ka cirvi var izmantot ne tikai kā instrumentu malkas skaldīšanai, viņš šo nodarbi atvedis uz Dundagas pagastu. Tuvākajā nākotnē Sedriks cer saņemt arī loka šaušanas kaujas ieročus, ko vasarā varēs pielietot spēlē, kas apvieno pamatprincipus no tādiem sporta veidiem kā loka šaušana, tautas bumba, peintbols un airsoft. «Vasarā mēģināšu panākt vienošanos ar skolu — piedāvāšu bezmaksas izmēģinājuma programmu dažāda vecuma skolēniem,» atklāj Sedriks. «Kaujas loka šaušana ir līdzīga peintbolam vai airsoftam — dalībnieks valkā masku, izmanto speciālas bultas un sacenšas ar pretinieku komandu. Vasarā ceru uzbūvēt arī nelielu āra virtuvīti, lai cilvēki varētu palikt uz bārbekjū, uztaisīt pusdienas… Tiem, kuri negribēs šaut ar loku, piedāvāšu cita veida spēles.
Piedalīties var gandrīz jebkurš
Līdz šim esam aizvadījuši vienu pasākumu — bija atbraucis arī mana drauga draugs, kurš sniedza nelielu priekšnesumu un nodziedāja pāris dziesmas latviski. Cilvēki izrādīja interesi un saņēmu labas atsauksmes, bet vēl ir nedaudz par aukstu. Aktīvāk sāksim darboties aprīlī, maijā.
Šobrīd varu uzņemt desmit cilvēku grupu, bet ceru, ka drīz šis skaitlis būs lielāks. Turpinu investēt jaunos materiālos — gaidu piecus lokus, lai loka šaušanā vienlaicīgi varētu darboties desmit cilvēki. Tas pats ir ar cirvja mešanu. Mērķi cirvju mešanā parasti ilgst 20 līdz 30 sesijas, tad tos nepieciešams aizvietot, lai nerastos šķembas un tas nekļūtu bīstami. Inventārs nepārtraukti jāuzlabo — cirvji pārsvarā nāk no Beļģijas, bet lokus sūtu tepat no Liepājas.»
Iesaistīties loka šaušanas un cirvja mešanas aktivitātēs var dalībnieki no piecu gadu vecuma. «Kamēr cilvēks var noturēt loku un pavilkt auklu, piedalīties var gandrīz jebkurš. Mans dēls sāka četru gadu vecumā, bet meita — piecu gadu vecumā. Galvenais ir labi pavadīt laiku. Runāju vāciski, angliski, franciski, dāniski, un vajadzības gadījumā mans draugs nāk palīdzēt ar tulkošanu. Šobrīd apmeklēju tiešsaistes kursus un pamazām mācos arī latviešu valodu. Saprotu apmēram pusi, bet vairāk esmu pazīstams ar Rīgas akcentu. Kurzemē cilvēki norauj galotnes, līdz ar to apgūt valodu ir sarežģītāk,» ar šā brīža izaicinājumiem iepazīstina Sedriks.