Aizvadītajā nedēļā, 26. jūnijā, ar oficiālām svinībām tika atvērts jauns ģimenes restorāns «Dundagas Rezidence». To saviem spēkiem izveidojusi Freimutu ģimene.
30 gadus vecais Dāvis un 29 gadus vecā Sintija — divi jauni cilvēki, kuri, pateicoties savam entuziasmam un uzņēmībai, izveidojuši ģimenes restorānu. Dāvis ir dundadznieks, savukārt Sintija — liepājniece —, kuru uz šo pusi atvilināja nu jau esošais vīrs Dāvis. Ģimenīti kuplina arī gadu veca meitiņa Elizabete.
Ar lieliem nākotnes plāniem
Jaunais ģimenes restorāns atrodas Dundagā, Šlīteres ielā 1. Ēku Dāvja ģimene iegādājās pirms aptuveni sešiem gadiem, kad to pārdeva iepriekšējais īpašnieks. Mājai ir ļoti plaša un raiba pagātne — te agrāk bijis pasts, banka, toreizējo sakaru centrs, dzīvokļi, pagastmāja u.c. Pašlaik ēkai izremontēts pirmais stāvs, kur ierīkotas restorāna telpas un virtuve, savukārt otrais stāvs vēl jāatjauno, ļoti iespējams, nākotnē ierīkojot apartamentus. Cienot ēkas vēsturi, pēc iespējas saglabāti dažādi elementi, piemēram, ķieģeļu sienas.
«Negribējām visur salikt reģipsi un veikt klasisku standarta remontu. Vēlējāmies apvienot veco ar jauno. Arī apkārtnes labiekārtošana prasījusi ļoti lielu darbu,» stāsta Dāvis. Ēkai ir ļoti plašs iekšpagalms, kur pagaidām izveidota terase un ierīkota nojume, tāpēc maltīti iespējams baudīt arī ārpusē. Nākotnē plānots vēl vairāk izmantot un ierīkot plašo teritoriju, piemēram, ar bērnu rotaļu laukumu, lapenītēm, kur sēdēt viesiem…
Kā izrādās, sākotnēji tika iegādāta ēka, un tikai pēc tam ģimene sāka domāt, kā to izmantot. «Saprašanas par ēdināšanas iestādes izveidi nebija nekādas. Nebija ne jausmas, vai mums tas izdosies, bet nolēmām riskēt,» atklāj Dāvis. Un ar entuziasma palīdzību sapnis arī piepildījies, par spīti tam, ka abiem izglītība un darbs ikdienā pavisam citās sfērās — Dāvis strādā uzņēmumā SIA «Dundagas meži», savukārt Sintija — Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. «Mums ir ļoti forša ģimene, kura palīdz. Mēs vienmēr visu darām kopā un cits citam palīdzam. Piemēram, Dāvja mamma palīdz pieskatīt meitiņu, bet viņa māsa strādā restorānā par viesmīli,» dalās Sintija.
Sakostiem zobiem uz nosprausto mērķi
Ziemā tika uzsākta darbinieku meklēšana. Pašlaik apvienota viesmīļu komanda, kā arī strādā trīs pavāri un pavāra palīgs, bet vajadzētu vēl vienu vai divus pavārus un pavāra palīgu. Visgrūtākais bijis atrast pavārus, jo pandēmijas laikā daudzi pameta valsti. Divas pavāres ir no Dundagas un viena — no Pūņām, savukārt pavāra palīdze — dundadzniece, kura dzīvoja Jelgavā, bet gribēja atgriezties dzimtajā pusē, un līdz ar šo darba piedāvājumu tas arī izdevās.
Papildus darbinieku atrašanas izaicinājumiem nācās tikt galā ar kaudzi birokrātisku procesu. «Ievērot un izpildīt visu pēc valstī noteiktajām prasībām ir ļoti grūti un laikietilpīgi. Bija brīži, kad nācās sakost zobus, lai neapstātos. Darījām visu, lai mums izdotos un būtu izpildīts viss nepieciešamais. Atbildīgās iestādes bijušas diezgan pretimnākošas un sniegušas arī savus ieteikumus, ko un kā mums labāk darīt vai uzlabot. Esam ieguldījuši lielus naudas līdzekļus, tāpēc nevarējām apstāties, ir jāturpina darboties. Ēdināšanas nozare mums ir sveša, visu iemācāmies tikai tagad — darot. Apspriežamies, diskutējam savā starpā un meklējam labākos variantus katrā jautājumā,» atklāti teic Dāvis.
Ēdienkarte pēc saimnieku gaumes
Atklāšanas dienā cilvēki restorānu gāzuši no kājām un sajūtas bijušas neaprakstāmas. «Mēs joprojām nevaram aptvert, ka tas ir noticis — Dāvja lielais sapnis par ģimenes restorānu ir piepildījies,» bilst Sintija.
Papildus ikdienas restorāna apmeklētāju apkalpošanai tiek piedāvāts rīkot arī dažādus pasākumus — kāzas, mielastus, banketus un pat izbraukumu banketus.
Ēdienkartē ir piedāvājums dažādām gaumēm — sākot ar uzkodām (tīģergarneles, brieža gaļas tartars u.c.), zupām un salātiem, līdz pastām, ēdieniem bērniem, zivju (lasis un menca) un gaļas ēdieniem (vistas, brieža un cūkas), un dažādiem desertiem (siera kūka, plānās pankūkas, creme brulee u.c.). Katrā sadaļā ir opcija arī veģetāriešiem.
«Mums bija sava vīzija, ko vēlējāmies redzēt ēdienkartē, un kopā ar pavāriem tā arī tapa. Piemēram, zinājām, ka gribam brieža gaļu, jo Dāvis ir mednieks. Pašlaik brieža gaļa mums ir no Tārgales (uzņēmums to iegādājas no briežu audzētājiem), kur šī gaļa tiek pārstrādāta. Atsauksmes par ēdienu no viesiem ir ļoti pozitīvas, tajā skaitā par porciju izmēru,» pauž Sintija.
Nav noslēpums, ka Dundagā šāds restorāns bija ļoti sen gaidīts. Lai to paveiktu, ieguldīts daudz laika, finanšu un nervu. «Jā, es esmu Dundagas patriots. Lai arī esmu mācījies, strādājis un dzīvojis arī Rīgā, sapratu, ka tā vieta nav domāta man,» pauž saimnieks D. Freimuts.
