Kooperatīvs «Dundaga» pārtrauc savu darbību

Kooperatīvs «Dundaga» pārtrauc savu darbību

Sākot ar jūliju, apturēta piena produktu ražošana, tā nolēmuši piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (PLPKS) «Dundaga» īpašnieki.

PLPKS «Dundaga» ir viens no visvecākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Tas dibināts 1927. gadā un atjaunots 1992. gadā. Un strādāja līdz pat šim brīdim. Pēc četriem gadiem kooperatīvs būtu varējis svinēt savu simtgadi. «Dundaga» izcēlās ar to, ka saglabāja sendienu elpu — ražoja piena produktus ar to īsteno garšu, augstu kvalitāti un zelta receptēm, kuras laika zobs līdz šim nebija iznīcinājis. Pieredzēti dažādi laiki, pārvarētas grūtības un izaicinājumi, tomēr pienācis laiks, kad ilgo gadu darbs nu ir noslēdzies. Vēl 2000. gadu sākumā piens ražošanai tika savākts no apmēram 200 zemnieku saimniecībām, bet pašlaik kooperatīva īpašnieki ir 26 Talsu un Ventspils novada zemnieki. Ražotnē nodarbināti 14 cilvēki, tirdzniecībā un administrācijā — 21.

Finansiālas problēmas

Kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Zadiņš skaidro, ka lēmums pārtraukt darbību pieņemts vairāku iemeslu dēļ:

«Pirmkārt, tas ir saistīts ar augstajām ražošanas izmaksām, kas veidojas, ražošanas procesu vadot vēsturiskajā Dundagas pienotavas ēkā un nepieciešamību šajos nozarei sarežģītajos laikos veikt papildu finanšu ieguldījumus, lai izpildītu vides prasību standartus. Otrkārt, pēdējā laika augstās inflācijas apstākļos pieaugušas ar ražošanu saistītās energoresursu, izejmateriālu un izejvielu cenas, kas radīja būtisku gala produktu cenu pieaugumu. Treškārt, straujā iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, kā rezultātā cilvēki izvēlas vairāk alternatīvus un lētākus ārvalstu piena produktus.»

Lai risinātu PLPKS «Dundaga» finansiālās problēmas, kuras ir radījuši iepriekš minētie apstākļi un kooperatīvs varētu izpildīt savas līdz šim uzņemtās saistības, īpašnieki ir lēmuši ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu, kas ar tiesas lēmumu 26. jūnijā ir apstiprināts (pasludināta maksātnespēja). «Šī procesa laikā kooperatīvs realizēs savu kustamo un nekustamo mantu, tai skaitā Dundagas pienotavas ēku, lai izpildītu savas saistības pret VID un pārējiem kreditoriem,» informē J. Zadiņš.

Zemnieku audzēto gotiņu piena strautiņi teju simts gadus tecēja uz Dundagas pienotavu Ernesta Dinsberga ielā 1. Diemžēl stāsts nu ir noslēdzies un piena straumes tur vairs neplūdīs.
/Foto: Terēze Matisone/

PLPKS «Dundaga» ar kreditoriem saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiesai jāiesniedz līdz 25. augustam. Pēc VID datiem, aizvadītajā nedēļā PLPKS «Dundaga» bija VID administrēto nodokļu parāds 53 422 eiro apmērā. Informācija www.firmas.lv liecina, ka pērn PLPKS «Dundaga» strādāja ar 1,653 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt peļņa bija 65 721 eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Ja apskatās, kāda situācija bija pirms pandēmijas, piemēram, 2017. gadā, uzņēmuma apgrozījums bija 2,122 miljoni eiro, savukārt peļņa — 9836 eiro.

Šoks vietējiem iedzīvotājiem

Devāmies noskaidrot vietējo ļaužu noskaņojumu un domas par to, ka tik neatņemama Dundagas sastāvdaļa un lepnums vairs nepastāvēs. Visi uzrunātie kā viens norādīja, ka, uzzinot par uzņēmuma likteni, bijuši pārsteigti. Kāds kungs bija izteikti dusmīgs un leksikā lietoja cenzējamus vārdus, kāda cita sejā bija nepārprotama neapmierinātība un neizpratne.

«Tas ir drūmi. Viss lēnām slēdzas ciet, pilsēta pazūd. Jā, es patērēju «Dundagas» produkciju, bet ar to jau nepietiek. Domāju, ka konkurence ir pārāk liela un viņiem nebija viegli izdzīvot,» teic dundadznieks Matīss.

«Ļoti skumji par to, kas notiek, jo «Dundagas» produkciju varēja iegādāties daudzviet Latvijā. Mums, skolēniem, ļāva doties uz Dundagas pienotavu ekskursijās, kur izrādīja ražotni. Tas, kas notiek, iedzīvotājiem ir ļoti negaidīti. Ģimenes draugi tur strādāja, un līdz ar notiekošo viņi zaudējuši darbu,» pauž Nikola.

«To, ka slēgs Dundagas pienotavu, zināju, jo man tur strādā znots. Ir ļoti žēl, ka tik daudzi cilvēki zaudēs darbu. Ir pat ģimene, no kuras šajā uzņēmumā strādāja divi cilvēki. Bēdīgi. Tiešām nezinu, kāpēc tā notika. Protams, ja cilvēks grib strādāt, tad jau bez darba nepaliks, bet šeit, Dundagā, ar darba iespējām ir diezgan švaki,» teic Sanita.

«Protams, žēl, ka ražošana tiek pārtraukta. Dundagas pienotavas produkti bija ļoti iecienīti arī tūristiem, pilsētas viesiem. Ja godīgi, es pati, iegādājoties piena produktus, vairāk skatījos uz cenu, nevis faktu, lai atbalstītu vietējos,» stāsta Žanete.

«Ir emocionāli smagi, jo šajā uzņēmumā esmu ieguldījis lielu darbu, un paveikts šo gadu laikā bija daudz. Skumji, ka ir nonākts līdz situācijai, ka viss ir jālikvidē,» teic Guntis Pirvits, kurš 21 gadu (līdz 2019. gada nogalei) bija PLPKS «Dundaga» vadītājs. /Foto: Terēze Matisone/

Pārvarēti grūti laiki

Uz sarunu tiekamies arī ar Gunti Pirvitu, kurš 21 gadu bija PLPKS «Dundaga» vadītājs (līdz 2019. gada nogalei).

«Ir emocionāli smagi, jo šajā uzņēmumā esmu ieguldījis lielu darbu, un paveikts šo gadu laikā bija daudz. Realizējām deviņus Eiropas Savienības projektus, bija iesākts darbs pie desmitā. Lai arī bija daudz grūtību, ko nācās pārvarēt, tāds variants, ka vajadzētu slēgties ciet, no zemnieku puses neizskanēja. Skumji, ka ir nonākts līdz situācijai, ka viss ir jālikvidē. Grūti pateikt, kāpēc tā noticis. Kad pārstāju darboties uzņēmumā, zinu, ka diezgan būtiski samazinājās piena apjoms, jo no kooperatīva izstājās vairāki zemnieki. Grūti spriest, vai uzņēmums varētu turpināt strādāt citā formā, jo vispirms jau ir vajadzīgs piens, vidēji 25 tonnas dienā,» stāsta G. Pirvits.

Kooperatīva pārvaldība nav tā vieglākā, jo tajā ir daudz iesaistīto. Arī G. Pirvits neslēpj, ka šī iemesla dēļ nereti bija apgrūtināts darbs.

Izskanējis variants, ka varbūt uzņēmums turpmāk varētu strādāt citā formā, piemēram, kā privāts uzņēmums. Apstiprinājumu gan šim variantam neguvām. J. Zadiņš uz «Talsu Vēstu» jautājumu par iespējamo uzņēmējdarbības formas maiņu atbildi nesniedza.

Nodos pienu citur

Turpmāk lielākā daļa kooperatīva biedru plānojot veidot sadarbību ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību (LPKS) «Laura». «Šāds solis veicinās un stiprinās arī otrā līmeņa kooperatīvu «Baltu piens», kas apvieno desmit svaigpiena ražotāju kooperatīvus, kuros kopā ir vairāk nekā tūkstotis biedru,» pauž J. Zadiņš.

Saimniecība «Auri», kas atrodas Nevejā, pienu ilgus gadus nodeva PLPKS «Dundaga». Saimniece Santa Pētersone stāsta, ka aptuveni pirms mēneša, kad piensaimniekiem tika paziņots par gaidāmo likvidāciju, pārņēmis pamatīgs šoks. Tagad, kad laiks jau pagājis, saimniece situāciju pieņēmusi un apradusi:

«Joprojām ir dīvaina sajūta. Mūsu saimniecība uzauga līdz ar kooperatīvu. Tie gadi, kas aizvadīti kopā… Tas, ka uzņēmums tiek likvidēts, man bija pārsteigums, bet, cik saprotu, problēmu ir tik daudz, ka tas jāpieņem kā fakts un ka citu opciju nav. Pagājušajā gadā viss bija labi, strādājām, un nekas neliecināja par šādu iznākumu. Kad man paziņoja par likvidāciju, bija sajūta, ka visa dzīve sašūpojas.»

Savulaik saimniecībā bijušas pat 30 slaucamas govis, bet tagad — 13. Turpmāk pienu no saimniecībā esošajām 13 govīm viņi kopā ar dažām citām saimniecībām nodos LPKS «Laura». Vaicāta, kāpēc tik tālu, jo tā atrodas aiz Liepājas, viņa atbild, ka pie zemniekiem bija ieradušies šī kooperatīva pārstāvji, un tāds nu bijis kopīgs lēmums, tāpēc citi varianti nav pat meklēti.

S. Pētersone nākotni mazām saimniecībām ar slaucamajām govīm redz drūmās krāsās. «Domāju, ka vilciens ir aizbraucis. Viss iet uz to, ka paliek tikai lielās fermas. Mēs saimniecībā ar visu tiekam galā paši, ģimene. Esam vieni no pēdējiem dinozauriem, kas tādi palikuši. Dēls, visticamāk, nākotnē pārņems saimniecību, bet noteikti neturpinās darbu ar slaucamajām govīm, jo tas nav nedz viegls, nedz rentabls process,» nostalģiski pauž S. Pētersone.

2009. gadā biedrības «Siera klubs» izdotajā grāmatā «Siers novēl labu apetīti» rakstīts: «Cauri gadu desmitiem «Dundaga» dunējusi un skanējusi — strādājusi. Garām vējā viļņojošām smilgu skarām, garām baltām margrietiņām, caur Ziemeļkurzemes pļavām plūst zemnieku audzēto gotiņu piena strautiņi un joprojām tek uz Dundagas pienotavu…» Diemžēl stāsts nu ir noslēdzies un piena straumes uz Dundagu vairs neplūdīs.