Dundagas eksotisko dzīvnieku parka saimei pievienojies rudais ķengurs

Dundagas eksotisko dzīvnieku parka saimei pievienojies rudais ķengurs

Bērnu grāmatu iemīļoto varoņu līdziniekus var sastapt tepat Dundagā. Tajā aplūkojamas gan dzeloņcūciņas, kas svarīgu lomu ieņem grāmatu sērijā «Mazais Pūķis Kokosrieksts», gan kamieļus no Austrumu pasakām, un nu jau divus mēnešus tur var sastapt vienu no Vinnija Pūka draugiem — ķengurēnu, kurš pašlaik cenšas iejusties un iedraudzēties ar apkārtējiem. Varbūt viņam palīdzēs Lācis, kurš gan nav Vinnijs Pūks, bet bullītis.

Jāteic, ka, dodoties uz eksotisko dzīvnieku parku Dundagā aplūkot ķenguru mazulīti, šķita, ka ieraudzīšu mazu kunkulīti, kas bijīgi slēpjas mātes lielajā vēdersomā, ziņkārīgi mirkšķinot ačteles. Parka saimniece Evita Laukšteine smej, ka tik mazu ķenguriņu dzīvē mēs neredzētu, jo mātes savus bērnus ļoti sargā un somā nēsā aptuveni gadu. Ķengurēnam Tobijam pašlaik ir gads un seši mēneši. Evita viņu sauc par mazulīti, jo pieaudzis rudais somainis būšot pēc diviem gadiem, kad sasniegs pieauguša vīrieša augumu. Lai gan ķengurus pieņemts saukt par somaiņiem, bijis pārsteigums, ieraugot, ka Tobim somas nav! Izrādījies, ka tādas ir tikai daiļā dzimuma pārstāvēm.

Tūrisma sezona ir sākusies un eksotisko dzīvnieku parkā Dundagā viesus pie vārtiem sagaida dziedošs gailis, norādot, kurš te ir saimnieks.

Tobijs pierod pamazām

Tobijs uz Dundagu ir atceļojis no Igaunijas un pašlaik palēnām pierod pie jaunās vides. Pirmā diena bijusi izaicinoša. Tobijs, izlaists no pārvadāšanas būra, savā «istabiņā» lēkājis teju līdz griestiem. Viņam nomierināties palīdzējusi aitu mamma ar savu mazulīti, kas ielaisti līdzās, lai mazinātu stresu.

Pašlaik Tobijs ļauj Evitai pakasīt viņa pazodi, bet pilnīga uzticība vēl jānopelna. «Tobim ir jāpierod pie manis, pie vides, tad varēšu laist viņu kopā ar visiem,» teic Evita.

Strauss Lakijs ar savu milzīgo stāvu un karstumā pavērto knābi rada bijību, bet Evita pastāsta, ka viņš atnācis, ziņkāres vadīts, un ir ļoti sabiedrisks.

Uz jautājumu, kas Tobim visvairāk garšo, atbilde nav ilgi jāmeklē — burkāni, žāvētas rozīnes, plūmes un saulespuķu sēkliņas. «Viņš ņem ēdienu ar ķepiņām un ēd. To, kas negaršo, sviež pa gaisu. Piemēram, tomātus,» smej parka saimniece.

«Somainim īpaši patīk mazi bērni un, iespējams, tas tāpēc, ka bērni ir viņa augumā,» teic Evita.

Tobi apmeklējām pusdienlaikā, un viņš īpašu interesi par atnācējiem neizrādīja, jo ir nakts dzīvnieks. Kamēr mēs svelmainajā saulē tvērām katru vēja brāzmu, Tobis par laikapstākļiem šķita ļoti apmierināts, tie viņam esot kā radīti. Gluži kā Austrālijā. Vairāk par piemērotu vidi būs jādomā, tuvojoties ziemai, jo minimālā gaisa temperatūra, kas somainim piemērota, ir plus desmit grādi.

Saimniece Evita Laukšteine teic, ka no zebras pieradināšanas viņu centušies atrunāt. Bet, lūk, zebra staigā kopā ar citiem dzīvniekiem un labprāt apošņā viesus.

Tūrisma sezona sākusies vēlu

Evita teic, ka šis pavasaris bijis vēss un līdz ar to arī ļoti kluss. Tagad tūrisma plūsma atjaunojusies, un drīz vien atbraucējus priecēs mazas dzeloņcūciņas, bet rudenī ģimenes pieaugums gaidāms lielo Puatu ēzeļu Robina un Bellas ģimenē.

Mums atvadoties, dzīvnieki steidz baudīt tikko atvesto zāli no Gunāra Cielava pļavas, kurš Laukšteinu nodarbi atbalsta, kā varēdams. Dzīvnieki nelabprāt ēdot trimmerētu zāli, tādēļ kungs to pļaujot ar izkapti. Kurš to vēl prot?! Paldies pelnījuši arī citi dundadznieki, kas ikdienā atbalsta ģimenes sirdslietu.