Par jaunu mākslas telpu šobrīd pārvēršas Dundagas pils, un nākotnes plānus tā aizsāk ar jaudīgu gobelēnu izstādi, kuru autores ir divas jau aizsaulē aizgājušas māsas — Zenta Logina un Elīze Atāre. Pirms vairāk nekā 30 gadu Rīgas Sv. Pēterbaznīcā, lai ieraudzītu šos mākslas darbus, cilvēki stāvēja garās rindās, un arī Dundagas pils cer, ka sabiedrība sadzirdēs, ieraudzīs un iedvesmosies.
Dundagā ir vecākā un lielākā pils visā Ziemeļkurzemē. Tā reiz piederēja Ostenzakenu dzimtai, un vēsturiskajās atmiņās rakstīts, ka savulaik pilī bija daudz gobelēnu. Lai gan pēc atjaunošanas pils iekšpusē ir jūgendstila vaibsti, pati ēka ir ar viduslaiku auru, tāpēc arī šodien divu mākslinieču gobelēni Dundagas pilij ļoti piestāv.
“Mākslas darbi ir ļoti augstvērtīgi, ļoti kvalitatīvi un iedvesmojoši, bet vēl, ja iepazīstas ar mākslinieču dzīvesstāstu, tad tas, es domāju, ir ļoti motivējoši, lai dotu spēku dzīvot šajā grūtajā pandēmijas laikā,” stāsta izstādes kuratore Ieva Kalniņa. Tieši pateicoties viņai, augstvērtīgie darbi nonākuši Dundagas pilī, jo mākslas zinātniece pārcēlusies uz Talsu novadu un pilī sākusi strādāt kā kultūras pasākumu organizatore.
Izstādes centrālais darbs ir “Rozā raķete”, un mākslas zinātniece Ieva Kalniņa arī abas māsas salīdzina ar raķetēm. Pirms radošās brīvības posma, vecākā māsa Zenta Logina aizvadīja desmit ciešanu gadus — kad viņa zaudēja Mākslinieku savienības biedres statusu un varēja radīt tikai audumu rakstus un galvas lakatiņu metus — tāpēc šķiet, ka pēc aiziešanas pensijā 1963. gadā viņa sāka radīt brīnumus. “Kad mēs uz šiem darbiem skatāmies, mēs jau vairs neredzam nekādu ciešanu. Mēs redzam vienkārši fantastisku mākslinieču piepildījumu, šo radošo spēju piepildījumu. Un tas, man liekas, ir nenormāli iedvesmojoši,” skaidro I. Kalniņa.
Parasti par autoru tiek uzskatīts tas, kurš rada mākslas darba skici. Šajā gadījumā tā bija Zenta Logina, kuras skiču maketi jau paši izskatās kā mākslas darbi — gleznas, skulptūras un gleznieciski bareljefi, kas darināti no krokota, plēsta auduma, dažādu materiālu šķiedrām, kas stiprināti ar eļļu, laku, stieplēm, papildināti ar koka fragmentiem un citiem materiāliem. Šajos “metos” uzmirdz Zentas Loginas gleznotājas, tekstilnieces un tēlnieces talants. Tehniski pēc tam pašus gobelēnus īstenoja māsa Elīze Atāre, tomēr izstādes kuratore uzskata, ka arī viņa ir uzskatāma par līdzautori. “Jo Elīze ir pati meklējusi šos materiālus, dzijas, pati viņas krāsojusi, “piedzinusi”, kā žargonā saka, “piedzinusi toņus” līdz vajadzīgajam. Tad tikai ir sekojis šis aušanas process. Līdz ar to tas viņas ieguldījums nu tomēr ir vairāk nekā tikai tehniska realizācija,» uzskata izstādes kuratore.
Zentai Loginai skiču bija tik daudz, ka Elīze vēl vairākus gadus pēc māsas nāves varēja aust gobelēnus. Zentai veltītajā personālizstādē cilvēki gaidīja rindā, bet māsas vārds pie autoriem neparādījās. Šobrīd “Rozā raķete” Dundagas pilī veltīta abām.
Divās nelielās istabās dzīves laikā māsām tapuši 62 gobelēni. Stellēm tie bija par lielu, tāpēc tie veidoti no nelieliem gabaliem, ko pamanīt var vien zinātājs. Turklāt istabiņas bija nelielas, bet darbi vairāku metru platumā, tāpēc Elīze uz darbiem skatījās ar otrādi apgrieztu teātra binokli, lai varētu tos aptvert kopskatā. Pils telpu plašumi šobrīd ļauj darbiem uzplaukt ar vērienu, kādu tie pelnījuši.
Trešdaļa no visiem darbiem — 16 gobelēni un seši skiču maketi — šobrīd no Zuzānu kolekcijas atceļojuši uz Dundagas pili, un būs apskatāmi līdz 1. maijam. Izstādes termiņš būs trīs mēneši, lai pēc iespējas vairāk cilvēku to varētu apskatīt, un pandēmijas laiks neietekmētu norisi. Izstāde “Rozā raķete” apskatāma “zaļajā režīmā”, bez maksas, taču savs apmeklējums Dundagas kultūras pilī iepriekš jāpiesaka. Šai izstādei tālāk sekos nākamās idejas.
