Pauls Lavrinovičs ir viens no aptuveni piecdesmit bērniem, kuriem izdevies kļūt par Ernesta Gulbja fonda un “Rimi” stipendiātu. Viņš Pastendes sporta centrā šobrīd trenējas kopā ar savu treneri, lai jau marta beigās atrādītu iegūtās prasmes pirmajā kopīgajā treniņā ar Ernestu Gulbi. Stipendijas iegūšana ir arī novērtējums treneres Alenas Fridrih ieguldītajam darbam, taču viņa atzīst, ka tas izdevies tikai komandā – kopā ar vecākiem un paša Paula ieguldīto darbu.
Paulam ir tikai pieci gadi, un tenisā viņš trenējas jau otro gadu. Viņš ir viens no aptuveni 600 jaunajiem talantiem, kuriem bija iespēja piedalīties Ernesta Gulbja fonda un “Rimi” stipendijas atlasē, un viņš arī viens no 50 Latvijas bērniem, kuri stipendiju izcīnījuši. “Galvenā doma bija vienkārši piedalīties, lai bērns gūst kaut kādu pieredzi un redz, kā notiek kaut kādās tenisa sacensībās, kādas ir zāles un kādi tur cilvēki. Bez tādas galvenās domas obligāti iegūt stipendiju, bet, jā, mēs bijām, protams, ļoti priecīgi un lepni par to, ka viņam izdevās iekļūt piecdesmitniekā,” stāsta stipendiāta vecāki Gunta un Kristaps Lavrinoviči.
Paula vecākiem vienmēr paticis vērot tenisa spēles televīzijā, līdz ieraudzījuši sociālajos tīklos jaunu iespēju par treniņiem tepat Talsu novadā. Puikam tobrīd vēl nebija pat pieci gadi, kas norādīti sludinājumā, bet trenere piekrita. Par to priecīgs arī Pauls pats. “Man patīk bumbu atsist. Un man sanāk ļoti labi,” dalās E.Gulbja fonda un “Rimi” stipendijas saņēmējs Pauls Lavrinovičs. “Spējīgs, mērķtiecīgs, ar raksturu, dažreiz vajag audzināt, iedvesmot, bet principā ļoti motivēts, un man ļoti patīk strādāt ar viņu,” Paulu raksturo viņa trenere Alena Fridrih.
Šobrīd katrs no stipendiātiem trenējas ar saviem sertificētajiem un pieredzējušajiem treneriem, un nepacietīgi gaida pirmo kopīgo treniņu marta beigās ar Ernestu Gulbi. Arī Pauls reiz grib kļūt profesionāls tenisists gluži kā Gulbis. “Jo Gulbis ir uzvarējis daudz trofeju. Un es ar viņu arī esmu spēlējis. Varbūt tad, kad izaugšu tikpat liels, cik viņš, varbūt spēlēšu labāk nekā viņš,” teic Pauls. “Nav tāds pašmērķis, vienkārši galvenais, lai bērns kaut ko dara, ar kaut ko nodarbojās, lai pierod pie kaut kādas disciplīnas, pie pienākumiem – tas ir primāri svarīgākais mērķis. Kas sanāks, vai nesanāks, tas, protams, ir… Bet, ja viņam ir motivācija, tad uz priekšu. Tieši tā. Sanāks vai nesanāks – galvenais kaut ko darīt,” uzskata Paula vecāki.
Stipendija nozīmē arī finansiālu atspaidu ģimenei, lai gan reģionos treniņi pieejamāki nekā lielajās pilsētās. Pateicoties trenerei teniss Talsu pusē kļūst arvien populārāks, audzēkņi trenējas vairākās grupās un viņa iedvesmo spēlēt arī vecākus. “Jo, kad tu pats to izmēģini, tad saproti, kā ir bērnam, cik sarežģīti vai viegli. Jaunā grupa būs pieaugušajiem, kas nav profesionāļi, bet arī gribas dot iespēju visiem izmēģināt un spēlēt tenisu,” stāsta trenere.
Visvairāk stipendiātu šogad no Rīgas, tad seko Liepāja, Ādaži un citas pilsētas, bet no Talsu puses Pauls vienīgais. Taču viņa panākumi iedvesmo arī citus, un arī Paula kolēģi nākamajos gados cer būt stipendiātu vidū.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
