«Es vienmēr izdarīšu to, ko esmu iesākusi», uzsver Rojas pagasta pārvaldniece Santa Krūmiņa

«Es vienmēr izdarīšu to, ko esmu iesākusi», uzsver Rojas pagasta pārvaldniece Santa Krūmiņa

19. jūlijā apritēja trīs mēneši, kopš pie Rojas pagasta pārvaldes stūres stājās Santa Krūmiņa, un tieši šajā dienā tiekamies Rojas pagasta pārvaldē, lai atskatītos, kas šajā laikā paveikts un kādi darbi veicami šobrīd.

— Jūs minējāt, ka, stājoties pārvaldnieces amatā, pirmais darbs būs iepazīšanās ar struktūrvienībām un to vadītājiem. Vai esat to paguvusi?

— Ar struktūrvienībām vairāk vai mazāk esmu iepazinusies. Man vēl nav izdevies aizbraukt uz Melnsila brīvā laika pavadīšanas centru, jo darbu ir pārpārēm. Brīžiem, strādājot pie viena jautājuma, nāk jau nākamais. Bet es vismaz esmu apsekojusi Melnsila kapus, kā arī kāpu joslu visā posmā no Melnsila līdz Rojai, noskaidrojusi par zīmēm, kas kāpu joslā būtu jāuzstāda. Kaltenes klubā esmu bijusi, Rojas kultūras centrā, bērnu un jauniešu centrā, tikusies ar invalīdu biedrības un pensionāru biedrības «Liedags» vadītājiem, ar muzeja vadītāju, ar Rojas vidusskolas direktori, telefoniski esmu sazinājusies ar visiem struktūrvienību vadītājiem. Mums bija arī kopīga sapulce, tā kā iepazinusies esmu.

— Kādi lielākie izaicinājumi jums bijuši šo trīs mēnešu laikā?

— Lielākās problēmas saistītas ar teritorijas sakopšanu. Ja man teic, ka iepriekš teritorija esot bijusi kā izlaizīta, tad tagad ir tā, ka vietām ir nopļauts, vietām nav nopļauts. Bet man bija ļoti grūti, kad nebija ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārziņa.

Man vienai bija jātiek galā ar visām saimnieciskajām lietām, ar dokumentiem, ar sagādnieka funkcijām, kad man bija materiāli jāsagādā gan rotaļlaukuma atjaunošanai, gan mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi kādām struktūrvienībām vai  dienestiem… Pašai bija jābrauc pirkt degvielu pļaušanai, jo 98. benzīnu šeit nevar nopirkt. Man jābrauc uz Talsiem, lai nopirktu 98. benzīnu, jo mēs drīkstam degvielu iegādāties tikai «Viršos». Tas arī bija tas grūtākais divarpus mēnešu garumā, līdz 1. jūlijam, kad tika pieņemts darbā ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis Uldis Fīrmanis.

Tagad mēs no rītiem pārrunājam veicamos darbus, viņš arī tiekas ar komunālā uzņēmumu darbiniekiem, lai informētu par steidzami veicamajiem darbiem un kas kur salabojams. Piemēram, pie avotiņa kāpnes bija jāsalabo, jānomaina dēļi pludmales laipai, tualetēm pie Baltās kāpas slieksnis jānomaina… Grūtības bija diezgan lielas, bet centos ar visu tikt galā, un saprotu, ka arī komunālajam uzņēmumam tie resursi un darbinieki ir tik, cik ir. Nu jau es jūtos mazliet atvieglota, ka man nav visur pašai jābrauc un jāskatās, tagad arī Uldis apseko šo teritoriju un paskatās, kas ir jānopļauj, kur bedrītes ielās jāaiztaisa.

Mēs strādājam arī pie dēļu zeimerēšanas, lai varētu salabot gājēju laipu uz Valgalciema pludmali, tā ir prioritāte numur viens, jo laipa ir katastrofālā stāvoklī. Nesen tur arī tika nopļauts. Mums ir pieņemts darbā Talsu nodarbinātības dienesta simtlatnieks, un viņš palīdz šādu darbu veikšanā. Viņš arī Putnu taku izpļāva.

Pļaušana ir tāds sāpīgs jautājums, saprotu, ka agrāk visur ticis nopļauts, arī fizisku personu teritorijas, bet tagad mēs nedrīkstam pļaut fizisku personu teritorijas, jo tā skaitās valsts līdzekļu izšķērdēšana. Vienīgi varu lūgt, lai komunālais uzņēmums nopļauj, un teritorijas īpašnieks tad viņiem samaksā par šo pakalpojumu. Un es jau arī uzmetu aci, kas kur nepieciešams. Katru dienu izbraucu Zvejnieku ielu līdz Ostas ielai, pludmalei, aizbraucu līdz Kaltenei, līdz Melnsilam, vakar arī biju Melnsilā.

— Ar ko jūs braucat un vai pati vadāt auto?

— Man ir dienesta auto, un, protams, ka pati pie stūres! Arī Uldi izvadāju un iepazīstināju, kur mums ir atpūtas vietas, kur sausās tualetes, lai redzētu, kas jāuztur kārtībā.

— Vai jums ir arī iedzīvotāju pieņemšanas laiki?

— Jā, man ir iedzīvotāju pieņemšanas laiki otrdienās un ceturtdienās. Bet vairāk gan ir zvanītāji.

— Kas iedzīvotājus visvairāk uztrauc, ar kādiem jautājumiem pie jums griežas?

— Vairāk par to, kas ir kaimiņmājā; sūdzas, ka tur ir tā nopļauts un tur ir šitā nopļauts. Atkal par to pašu pļaušanu! (Smejas). Droši vien, kad nāks ziema, tad būs par to, kam ir sniegs nošķūrēts un kam nav. Es pieņemu, ka tā varētu būt tā problēma, kas mani sagaida ziemā.

— Ziemā sagaida arī liels cenu kāpums siltumenerģijai. Vai par to iedzīvotāji neraizējas?

— Satraukums par to vēl nav jūtams. Pašlaik apzinām, cik mums ir granulas iepirktas, cik ir pārpalikums no iepriekšējā gada un cik nepieciešams nākamajam gadam. Mums pārsvarā kurināmais ir granulas, izņemot Rojā katlumāju, kas kurina ar šķeldu, un Melnsilā brīvā laika pavadīšanas centrā ir malkas apkure. Priecājamies, ka mums apkure pārsvarā nav ar malku, jo malkas cena arī ir divkāršojusies.

— Kāda jums pamatā ir darba ikdiena? Katru dienu braucat uz Roju?

— Jā, katru dienu. Esmu šeit astoņos, kādreiz vēl pirms. Ja man jāpilda kāda sagādnieka funkcija, piemēram, jāiegriežas Talsos būvmateriālu veikalā, tad pa ceļam to izdaru. Es dzīvoju Laidzes pagastā.

— Kādi projekti patlaban ir apritē Rojas pagastā?

— Īstenojam jauniešu iniciatīvu projektu, lai atjaunotu segumu skeitparkam. Šobrīd arī piedalāmies Lauku atbalsta dienesta konkursā, ko izsludināja Talsu partnerība. Tā kā mūsu ģimenei ir zemnieku saimniecība, man pašai ir pieredze projektu rakstīšanā. Sešus vai septiņus projektus esmu uzrakstījusi arī pati, un sadarbībā ar stadiona vadītāju Armandu Indriksonu un Skaidrīti Dzeni divus projektus esam uzrakstījuši.

Skeitparkam paredzēts izveidot 11 jaunas mobilas moduļu vienības ar domu, ka tās varēs uzstādīt slidotavas laukumā vasarā, bet ziemas sezonā noņemt, un tad tur varēs uzliet ledu. Ja projektu apstiprinās un tiks piešķirts finansējums, tad arī vasarā slidotavas laukums būtu funkcionāls. Tikko dabūjām finansējumu Rojas pludmales pastaigu laipas atjaunošanai.

Man bija arī doma atjaunot bērnu laukumu, bet, tā kā zeme pieder SIA «DzKu», vispirms mums jāslēdz zemes nomas bezatlīdzības līgums uz septiņiem gadiem, un pēc tam varam domāt par pieteikšanos šim projektam. Arī Rojas Jūras zvejniecības muzejam pašlaik notiek fasādes atjaunošana. Muzejs pavisam drīz atklās jaunu izstāžu vietu «Vai tu mīli jūru?».

— Cik un kādi darbinieki šobrīd ir Rojas pagasta pārvaldē?

— Mēs pārvaldē esam uz vietas četri darbinieki: es, ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis, sekretāre/lietvede un klientu apkalpošanas centra vadītāja. Mums ir arī strādnieks — pludmales uzraugs, daiļdārzniece un trīs kapu uzraugi. Protams, vēl ir struktūrvienību darbinieki.

— Zvejnieksvētki aizvadīti, tuvojas «RoyaL». Jums noteikti darba netrūkst arī šajā «frontē»?

— Jā, protams! Mums jau bija divas darba tikšanās saistībā ar kino festivālu, un jau šonedēļ saistībā ar to tiks iekārtota pilsētvide. Būs četri ekrāni. Savukārt no5. līdz 7. augustam Rojā norisināsies Zemessardzes 30. sporta spēles. Un šajā sakarā mums jau bijušas kādas trīs darba grupas tikšanās. Šodien arī man saistībā ar šo pasākumu jādodas uz Zemessardzes štābu Kuldīgā.2018. gadā arī Rojā ir notikušas Zemessardzes sporta spēles.

— Jūs pati darbojaties Zemessardzē. Vai, šajā amatā esot,  jums iznāk laika pievērsties Zemessardzes lietām?

— Nu tad, kad mani izsauc, tad es esmu gatava doties, protams.

— Esat bijusi arī vairākkārtēja Latvijas čempione ložu šaušanā. Vai sanācis laika patrenēties Rojas stadiona šautuvē?

— Nē, to gan neesmu darījusi. Teikšu godīgi, treniņiem man laika neatliek, bet es piedalījos Latvijas čempionātā Dobelē 1. jūlijā, disciplīnā 60 šāvienos guļus (MŠ-60) izcīnīju piekto vietu, un man līdz medaļai pietrūka tikai daži punkti. Parasti sacensības notiek Aizputē vai Dobelē, un tad es arī aizbraucu uz šīm sacensībām un piedalos. Kādus gadus atpakaļ ļoti cītīgi gatavojos Baltijas čempionātam, un tad šajā pat disciplīnā es izcīnīju piekto vietu Baltijā. Protams, vienmēr jau var labāk, un tad tu sevi šausti, kāpēc neizdarīji tā vai šitā. Bet ir vajadzīga ļoti liela pacietība un neatlaidība, un, ja tu koncentrējies katram šāvienam simtprocentīgi, tad zini, ka tad būs rezultāts.

— Jā, arī pārvaldes vadītāja amatā jābūt neatlaidīgai.

— Protams, un arī pacietīgai! Un es esmu ļoti pacietīga. To man ir iemācījis šaušanas sports. Es atceros, ka treneris, tagad jau nelaiķis Andris Jaunbērziņš teica:

«Santiņ, tev kaut vai ūdens smelsies mutē, bet tu stāvēsi kā klints.»

Un tā arī ir taisnība. Ir ļoti grūti mani izsist no līdzsvara, esmu ļoti, ļoti pacietīga. Un man vēl ir tāds niķis, varbūt pat spītība — vienalga kā, bet es iešu līdz galam un izdarīšu to, ko esmu iesākusi.

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.