G. Kaminskis: pašvaldībās finanšu situācija ir kritiska

G. Kaminskis: pašvaldībās finanšu situācija ir kritiska

25. septembrī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Finanšu ministrija (FM) tikās ikgadējās sarunās par nākamā gada valsts budžetu. Sarunās vēl nav panākta vienošanās par papildu finansējumu pašvaldību autonomo funkciju īstenošanai jeb lielāku valsts līdzdalību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Sarunā ar «Talsu Vēstīm» LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, ka daudzas pašvaldības nespēj pildīt valsts uzliktos pienākumus un tam jārod risinājums.

LPS aicina palielināt valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā par 40 miljoniem eiro, kas nodrošinātu iespēju pašvaldībām segt valsts pieņemto lēmumu rezultātā strauji augošos izdevumus un īstenot obligātās funkcijas. Palielinot valsts budžeta dotāciju, nepieciešamo atbalstu saņemtu visas pašvaldības. Kā sarunā uzsver LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, pēdējos trīs gadus pašvaldības izdzīvojušas un saskārušās ar nozīmīgiem finanšu izaicinājumiem. Turklāt nodokļu ieņēmumu pieaugums valsts budžetā pēdējo četru gadu laikā bijis būtiski straujāks nekā pašvaldību budžetā. «Ja valsts budžetā pieaugums četru gadu laikā ir bijis 62%, tad pašvaldībām tie ir bijuši 27%,» skaidro G. Kaminskis. Un, lai gan gribētos domāt, ka pašvaldības un valsts ir «vienā laivā», tas liecinot par pretējo.

G.Kaminskis skaidro, ka, tiekoties ar Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas ekspertiem un uzklausot to vērtējumu, secināts, ka pašvaldību nepārtrauktā atkarība no valsts finansējuma pašvaldību kompetenču īstenošanai apdraud pašvaldību spēju risināt vietējās prioritātes un izpildīt pamatfunkcijas. G. Kaminskis norāda, ka ir bijušas situācijas, kurās viņam jautājot — vai mums jāklausa ārvalstu eksperti? Situācija parādot, ka tajos ir ļoti nopietni jāieklausās.

19 pašvaldībām bijis sarežģīti sabalansēt budžetus

LPS priekšsēdis norāda, ka, izvērtējot 33 pašvaldību iesniegtos datus par 2023. un 2024. gadu (dati attiecināti uz visām pašvaldībām), secināts, ka kopumā valsts jaunie lēmumi pašvaldībām izmaksā teju 200 miljonus.

Viens no iemesliem, kāpēc pašvaldības pēdējos gados nonākušas grūtā situācijā, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu proporcijas samazināšana no 80% uz 75%. Sarunās LPS aicinājis rast iespēju pārskatīt minēto proporciju par labu pašvaldībām, lai nodrošinātu stabilu un prognozējamu bāzes finansējumu ilgtermiņā. «Nodokļu proporcijas pārdale ir tā, kas pēdējos trīs gadus faktiski pašvaldībām ir likusi taupīt, samazināt, meklēt jaunus risinājumus, jo naudas ir par apmēram 130 miljoniem gadā mazāk, nekā tas bija iepriekš (uz visām pašvaldībām kopā). Rezultātu mēs redzam: bija dažas pašvaldības, kurām bija vajadzīga «piešprice». Un, ja iepriekš tās bija tikai pašvaldības pie Austrumu robežas, tad pagājušais gads jau parādīja, ka tās ir 19 pašvaldības, kurām ir nepieciešama papildu dotācija, jo līdzekļu trūkst,» skaidro G. Kaminskis.

LPS informē, ka sarunās ticis solīts pilnā apmērā kompensēt IIN ieņēmumu izmaiņas, paredzot papildu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai. LPS uzsver, ka jebkuru izmaiņu radītā negatīvā ietekme ir pilnā apmērā jākompensē.

Kas pašvaldībām rada papildu izmaksas?

IIN likmes izmaiņas nav vienīgais aspekts, kas ietekmējis pašvaldību budžetu. LPS priekšsēdis uzskaita, ka ievērojamas ir papildu izmaksas saistībā ar minimālās mēneša darba samaksas pieaugumu, pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstināšanu, garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu kāpumu, jaunu obligātu funkciju noteikšanu pašvaldībām kā pašvaldības policijas izveide, uzturēšana, atskurbtuvju pakalpojuma nodrošināšanu un citām, neparedzot tam papildu finansējumu. Pieauguši arī procentu maksājumi un apkalpošanas maksa par aizņēmumiem un uzskaitāmas vēl vairākas pozīcijas, kurās izmaksas augušas. Turklāt nākamgad izdevumi turpinās palielināties, piemēram, palielinoties minimālajai darba algai līdz 740 eiro.

Situācija Talsos nav unikāla

Uz jautājumu, kāds ir noskaņojums, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, to skaitā Talsu novada vadību, kas pašlaik ir sarežģītā situācijā — pieņemot nepopulārus lēmumus, samazinot darbinieku skaitu, darba algas, darba dienu skaitu —,  G. Kaminskis norāda, ka pašreizējā situācija nav normāla. «Tas ir rezultāts tam, ko es stāstīju. Talsu gadījumā tas ir spiestā kārtā. Kādā no intervijām izteicu cerību, ka šis ir īslaicīgs risinājums, lai sakārtotu jautājumus un tiktu atpakaļ normālā pozīcijā. Tā nebūs arī pārfinansēta pozīcija. Es ļoti ceru, ka Talsiem tas izdosies.» LPS vadītājs norāda, ka Talsu situācija nav unikāla un ir jāpanāk finansējuma palielinājums, lai pašvaldības spētu funkcionēt.

3. oktobrī notiks LPS Domes sēde, kurā tiks skatīts jautājums «Par Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola projektu par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025.—2027. gadam». Sēdē piedalīsies arī Ministru prezidente Evika Siliņa, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.

 

/Foto: no LPS mājaslapas/