Starptautisko tūrisma gidu dienu atzīmē jau kopš 1990. gada nemainīgi 21. februārī. Un šis datums ir dzimšanas diena Kolkas apkārtnes gidei Dženetai Marinskai, tāpēc šajā dubultīpašajā dienā devāmies uz Kolkas Lībiešu saieta namu aplūkot divas pop–up izstādes, par kurām pastāstīja pati jubilāre.
Lai nerastos lieki jautājumi, tad jāpaskaidro, ka ar pop–up apzīmē īpašu brīvi atvērtu norisi vai pasākumu. Izstāde «Vai, cik interesanti!» veltīta Kolkai, kas savas ģeogrāfiskās lokācijas un skanīgā vārda dēļ salīdzinoši bieži nonākusi sabiedrības redzeslokā.
Gidam vienmēr jābūt formā
Pārskatot senākus un ne tik senus preses izdevumus un interneta resursus, Dženetai Marinskai izdevies atrast tiešām interesantus gadījumus, kas saistās ar Kolkas vārdu, par ko visdrīzāk nezina pat liela daļa kolcenieku. Gide uzgājusi gan joku par Kolkas «Kolu» grupas «Čikāgas piecīši» dalībnieka interpretācijā ārzemju latviešu izdevumā, gan kāda žurnālista 1929. gadā ironisko ieteikumu Brīvības pieminekli celt Kolkasragā laikā, kad valstiski tika debatēts par to, kur šim tautas simbolam vajadzētu atrasties. Tāpat izstādē var iepazīties ar materiālu, kurā ironizēts par tā laika megaprojektiem. Kāda raksta autors ieteicis Ainažus savienot ar Kolku, izbūvējot tiltu. Bet kāda Latvijas slavenība kliedējusi baumas, ka neplāno pārcelties uz dzīvi Kolkā, kā tika noprasts pēc kāda izteiciena. Dženeta jau vairāk nekā 10 gadus iepazīstina savas dzimtās puses viesus ar ciema interesantākajiem faktiem, un jaunatrastās «odziņas» tikai bagātina Kolkas vizītkarti.
Gide labprāt arī dalās vērojumā, ka pašlaik tūristu aktivitātes gada griezumā kopumā ir pieslāpušas, ja salīdzina ar kovidlaika apbrīnojamo rosību. To var izskaidrot arī ar pašreizējo dzīves dārdzību, kad brīvo līdzekļu ģimenēs ir daudz mazāk. Un katrs viesu nama īpašnieks domājot par sava piedāvājuma unikalitātes akcentēšanu, lai izceltos lielā piedāvājuma klāstā. Gadoties, ka viesi arī paši ir zinoši, tāpēc gidam vienmēr jābūt formā un spējīgam atbildēt uz visdažādākajiem jautājumiem.
Ar mīlestību pret adīšanu jau kopš bērnības
Savukārt ar savas personiskās dzīves mirkļiem Kolkas apkārtnes gide iepazīstināja izstādē «Manas dzīves darbi». Katrs izstādes priekšmets ir ar savu stāstu, ko Dženeta ir arī uzrakstījusi visu apskatei. Tie ir stāsti par kolcenieces profesionālo izaugsmi un sasniegumiem dzīves laikā, jau sākot no skolas gadiem. Tās pirmajā pieturpunktā var uzlūkot adītu džemperi, ko radošā novadniece darinājusi 13 vai 14 gadu vecumā. «Bērnībā man traki patika adīt. Tolaik īpaši iecienīts bija sintētiskais pavediens «Sniedziņš», taču man gribējās košāku toni, tāpēc nolēmu to krāsot ar pulverveida krāsām. Un izstādē aplūkojamais lillā džemperītis ir pašas krāsots,» pasmaida Dženeta, atzīstot, ka adīšanas prieks viņu vēlāk aizvedis arī uz Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, kur apguvusi trikotāžas modelētājas specialitāti.
Vispiemērotākā forma — pašnoteikšanās
Svarīgs skolas laika notikums, ko kolceniece īpaši izcēlusi izstādē, ir dalība konkursā «Vai tu mīli jūru?», kad gaidīts katrs pavasaris. Meiteņu disciplīnā bija vairākas sacensības, un Dženetai tikušas arī pirmās vietas, par ko liecina diplomi izstādē. Ar zivju vēršanu, pakošanu un tehnoloģiju, kas bija šī konkursa sacensības meiteņu grupā, savu nākotni Dženeta nekad nesaistīja, bet viņai ļoti patikusi ceturtā disciplīna — tīklu lāpīšana. Konkurss viņas sirdī ielējis mīlestību pret dzimto ciemu un vietējām vērtībām, kas vēlāk pārtapusi novadpētniecībā. Un viņa atzīst, ka tik tiešām mīl jūru.
Īpašs Dženetas dzīves posms bijis mācīšanās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, pēc kuras kļuvusi par profesionālu mašīnadītāju. Šis arods kļuva par viņas maizes darbu 15 gadu garumā. Viņa smaidot pastāsta, ka pašas personībai vispiemērotākā forma profesionālā jomā bijusi pašnoteikšanās, tāpēc, tiklīdz to ļāvusi politekonomiskā iekārta, viņa kļuvusi par pašnodarbinātu personu — pati izdomāja, pati adīja, pati pārdeva. Daži viņas radītie modeļi rotājuši arī populārā sieviešu žurnāla «Santa» slejas. 1997. gadā viņu savā pulkā uzaicinājušas radošas domubiedrenes — dzintaru rotu mākslinieces, un visas kopā atvērušas salonu, kurš gan nedarbojies ilgi, taču atmiņas un pieredze ir vērtīgas pērles.
Nodarbe, kas sniedz gandarījumu
Protams, gidam ir arī savs stāsts, kā par tādu kļuvis, un Dženeta teic, ka to spiedusi praktiska vajadzība, lai nebūtu jāpaliek kaunā, kad kāds jautā par viņas dzimto pusi. Bet tūrisma gids nav viņas pamatnodarbošanās, bet gan nodarbe, kas sniedz gandarījumu.
«Tieši tad, kad es biju nolēmusi dzīvot tūrismam, Talsu rajona Tūrisma informācijas centra vadītājas amatā stājās Inese Roze, organizējot pirmo Talsu rajona gidu iesaukumu, kurā es, protams, nekavējoties pieteicos. Tūristu gidu kursi 2002./2003. gada ziemā bija pirmais izrāviens ceļā uz profesionālo pilnveidi. Pēc tam apmeklēti neskaitāmi citi pilnveides kursi,»
paskaidro Dženeta. Izstādē aplūkojamas arī dažādas publikācijas, kurās viņa kā lībiešu ēdienu eksperte un sklandraušu cepēja aicina uz lībiešu ķēķi. Kolceniece uzaicināta arī piedalīties televīzijas raidījumā «Īstās latvju saimnieces», kad visa Latvija jutusi līdzi un uz ielas atpazinuši arī pēc vairākiem gadiem. Pēc 20 gadu darbošanās tūrismā tapis arī pašas dižprojekts, kad 2021. gadā pabeigta brīvdienu mājas celtniecība un SIA «Ūši» kā projekta īstenotājs ieguva labākā tūrisma uzņēmēja titulu Talsu novadā. Tur arī Dženeta saimnieko ikdienā un ļoti priecājas par tādu iespēju.
Izstādes šīs talantīgās un spilgtās kolcenieces dzimšanas dienā bija ar īpašu atvērtības pieskaņu un bez jebkāda formālisma, kad ar ziediem un sveicieniem ieradās gan draugi, gan paziņas un arī bijusī latviešu valodas skolotāja Aisma Brande. Katrs dalījās kādās atmiņās, iespaidos vai īpašos mirkļos, kas saistīti ar Dženetu, darot šo dienu īpašu gan jubilārei, gan paši sev un Kolkai.
#SIF_MAF2023