Koši un atraktīvi — tā iespējams raksturot fotogrāfa Ulda Balgas un gleznotāja Andra Biezbārža kopīgi veidoto izstādi «Kalendāra piezīmes», ko iedvesmojis Andra Kalnozola romāns «Kalendārs mani sauc». Līdzīgi kā grāmatas tekstā neatšķetināmi ir savijusies realitāte ar autora fantāziju, šajos darbos ir savijusies fotogrāfiskā realitāte ar gleznotāja fantāziju.
Atsaucoties uz Andra Kalnozola romānu «Kalendārs mani sauc», dažādu jomu radošie ļaudis pievērsušies romāna teksta interpretēšanai. Mārtiņa Eihes režijā ir tapusi maiguma drāma Valmieras teātrī, Jura Poškus režijā top filma un romāns tiek tulkots citās valodās. 2021. gada nogalē Talsu tautas nama Radošajā sētā Uldis Balga rīkoja hepeningu «Kalendāra darbnīca», kurā viņš, piedaloties romāna lasītājiem, fotogrāfiskā veidā attēloja romāna tekstā atrastos vizuālos tēlus. Fotogrāfiju izgatavošanai tika izmantota sena attēlu iegūšanas tehnika — cianotipija. Cianotipija ir viena no tā saucamajām alternatīvajām fototehnikām. Tā balstās uz dzelzs sāļu jutīgumu pret ultravioleto starojumu. Pateicoties tam, iespējams iegūt fotoattēlu ar spilgti izteiktu zilu toni pat uz parasta akvareļpapīra. Mazliet vēlāk hepeningā iesaistījās gleznotājs Andris Biezbārdis, kurš, apgleznojot Ulda Balgas audekla cianotipus, darbiem piešķīra jaunu dimensiju, pievienojot tiem savus iespaidus un sajūtas.
«Man šodien ir liels prieks un gods atklāt divu cienījamu talsenieku izstādi. To, ka šie kungi ir cienījami, godāti un mīlēti, liecina jūsu kuplais skaits,» prieku par lielo interesi pauda Talsu kinoteātra «Auseklis» vadītāja Māra Cēbere. «Mans iespaids par šiem kungiem dažu dienu laikā ir radies tāds, ka viņi ir pilni pārsteigumu. Šeit ir notikusi mākslu saplūšana, iedvesma un sintēze. Andris Kalnozols, kurš diemžēl šodien nav ar mums, jau pirms kāda laika ir uzrakstījis romānu, kas nebeidz mūs iedvesmot un motivēt,» atzina M. Cēbere.
Izstādes autors Uldis Balga pateicās M. Cēberei par to, ka viņa, vadot kinoteātri, ir iekārtojusi galeriju. Runājot par izstādē apskatāmajiem darbiem, viņš skaidroja, ka sākums ir reāls, — tās ir situācijas, vietas, cilvēki, priekšmeti un viss romānā pieminētais. «Kad Radošajā sētā notika tā saucamā «Kalendāra darbnīca», to apmeklēja daudz un dažādi cilvēki, tai skaitā Andris, kuram radās ideja cianotipiju, šo fotogrāfisko zilo attēlu, uzlikt uz audekla. Tālākais ir fantāzija — tāpat kā grāmatā, arī šajos darbos reālie Talsi, reālas vietas un reālie cilvēki savijas ar fantāziju. Tā kā tās ir «Kalendāra piezīmes», darbu nav daudz — katram mēnesim viens darbs plus vēl viena bilde uz vāka,» smejoties atklāja U. Balga.
Gleznotājs Andris Biezbārdis papildināja stāstu, uzsverot, ka šī nav pirmā reize, kad viņus vieno kopīga sadarbība. «Kad dzirdēju par Ulda laboratorisko meklējumu pasākumu, saņēmos un gāju skatīties, ko viņš tur dara. Paskatījos, un man viss bija skaidrs. Savā laikā daudz strādāju ar akvareli un nospiedumu tehnikas tika plaši izmantotas — pēc rezultāta tas ir kaut kas līdzīgs tam, ko var redzēt šeit. Pārējais ar manu roku ir aizsmērēts. Šeit lielā mērā parādās spēles moments,» noslēgumā piebilda A. Biezbārdis.
Izstāde kinoteātra darba laikā apskatāma līdz 10. jūlijam.