Andri Milleru var dēvēt par mākslinieku, kurš līdz šim ir izmēģinājis veidot koka rotaļlietas, dažādus pirotehnikas brīnumus, grandiozas uguns skulptūras, un tā šo sarakstu varētu vēl papildināt ar viņa radošo darbību, taču šobrīd A. Millers ir pievērsies seno ēku pētīšanai un saglabāšanai.
Andra Millera īpašumā ir gan vecākā koka, gan vecākā mūra dzīvojamā māja Sabilē, kuras viņam ir izdevies saglabāt, un tās šarmē ne tikai Sabiles iedzīvotājus, bet arī tūristus. «Man šīs mājas ir kā dekorācijas, man dzīvošanai nevajag. Esmu priecīgs, ka varu ar savu vaļasprieku sniegt papildu ieguvumus arī pilsētai,» priecājas A. Millers.
«Sāku es ar šo nodarboties tad, kad atnācu no armijas. Tad es nopirku vienu graustu, kas man patika kā sena būve. Ja es nebūtu to nopircis, tad ēka būtu sagruvusi. Man ļoti patīk vecas lietas un vecas mājas — galvenais ir māju saglabāt,» stāsta Andris Millers. Savas mājas A. Millers uzskata par objektiem, ar kuriem izpausties savā mākslinieciskajā darbībā. Ja citiem ir papīrs un ota, tad A. Milleram ir māja un instrumenti.
«Pilnībā pabeigta māja man nav neviena. Jo bieži ir tā, ka es kaut ko uztaisu un pēc brīža saprotu, ka man tā nemaz nepatīk, tad es atkal taisu no jauna,» teic A. Millers. Lai arī mājas ir lielas un vienam tās atjaunot var aizņemt vairāk laika, tomēr māksliniekam labāk patīk darboties vienam. Kā pats saka, ar šīm mājām viņš veido savas scenogrāfijas.
/Foto: Terēze Matisone/
Radīšanas procesā gadās arī brīži, kad kāds vēlas radīto darbu papostīt. «Ja tev ir bail no vilkiem, tad neej mežā, ja tev ir bail no vandāļiem, tad nemaz nesāc neko darīt! Protams, ir nomētāts ar olām, izsisti logi, bet tas tādu jautrību piedod,» smej Andris Millers, un ir pārliecināts, ka šis nebūs iemesls, lai mākslinieks nedarītu to, kas viņam pašam patīk.
Kā viņš saka: «Ja kaut kas mājai ir nolūzis, nobiris — tāda ir dzīve, tas jāsaglabā!» Māju restaurāciju A. Millers sāk ar mājas izpēti — tiek nokasīta krāsa, apmetums, aiz kura slēpjas dažādi noslēpumi — aizmūrēti logi, durvis, pavisam cita «oriģinālā» mājas krāsa. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mākslinieks neveido plānu, pēc kura vadīties, jo atjaunošanas procesā atklāj daudz ko jaunu, kā dēļ nākas visu iepriekš iecerēto mainīt.
Ir cilvēki, kuriem patīk savas mājas veidot precīzi, centimetru pie centimetra, rūpīgi, taču An-drim Milleram patīk, ja ir kāds nosists stūris, mazliet nodrupusi krāsa un vēsturiska plaisa. «Es tikai daru tā, kā man patīk. Ir cilvēki, kuriem patīk visu precīzi, taisni nokrāsot, asas maliņas, zāliens kā golfa laukums — man tā nepatīk. Bet es jau nesaku, ka viņam ir nepareizi un man ir pareizi,» teic mākslinieks.
Ne vienmēr labākais ceļš ir paņemt otu un pārkrāsot pāri visam ar krāsu. Andris Millers cer, ka ar savu darbu iedvesmos arī citus izzināt mājas vēsturi un saglabāt tās sen aizmirsto šarmu, kas būs unikāls un priecēs ne tikai pašu īpašnieku, bet arī apkārtējos.