Jau šonedēļ notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās ievēlēs 720 deputātus. Latvijā iesniegti 16 kandidātu saraksti, un tajos ir 271 kandidāts, kas nozīmē gana lielu konkurenci — 30 kandidātus uz vienu vietu. Pēdējo SKDS aptauju rezultāti gan liecina, ka cerības deviņu deputātu mandātus ir sadalīt astoņām partijām. Iespējas, kā labāk un gudrāk izdarīt savu izvēli pirms vēlēšanām, ir vairākas — piemēram, portāls Lsm.lv piedāvā «Partiju šķirotavu», šobrīd notiek publiskas debates un, protams, iepazīšanās ar partiju programmām. Biedrība «Sabiedrība par atklātību — Delna» gan vērš uzmanību, ka programmās rakstītais vien nenodrošina, ka partiju pārstāvji savā retorikā un darbos iestāsies par konkrētajiem jautājumiem.
«Delna» maijā arī analizēja Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieteikto partiju un partiju apvienību programmas, meklējot ar korupcijas mazināšanu un tiesiskuma stiprināšanu saistītas tēmas. Tobrīd aktuālākie bija martā SKDS veikto aptauju rezultāti, pēc kuriem «Delna» atlasīja 11 partijas un partiju apvienības (Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», «Jaunā Vienotība», «Saskaņa», «Progresīvie», «Latvijas attīstībai», «Latvija pirmajā vietā», «Stabilitātei!», «Apvienotais saraksts», «Suverēnā vara», Zaļo un zemnieku savienība, Jaunā konservatīvā partija), kas ieguvušas augstākos rezultātus, un pēc vienotiem kritērijiem izvērtēja to programmas.
Vispārīgās iezīmes partiju programmās
Visās programmās ir likts būtisks uzsvars uz drošības stiprināšanu vai nu vispārīgā, vai specifiskā perspektīvā, piesaucot gan militārajā jomā, gan — pat vēstures literatūrā izmantotus terminus. Drošība tiek saistīta lielākoties ar citām nozarēm — ekonomikas, sociālo, tehnoloģiju un militāro. Korupcija kā drošības apdraudējums netiek uzsvērts.
Partiju programmas kopumā ir vispārīgas un iezīmē vairākas problēmas. Pirmkārt, programmās parādās ES fondu līdzekļu palielināšanas vai efektīvākas izmantošanas nepieciešamība, bet netiek minēts, ka nepieciešama arī šo līdzekļu izlietojuma ciešāka uzraudzība un kā tas paveicams. Redzot gadījumus Latvijā gan ar Aizsardzības ministrijas veikto pārtikas iepirkumu, gan publiski izskanējušo informāciju par līdzekļu izsaimniekošanu vairākās pašvaldībās, jāsaprot, ka finansējuma palielinājums saistās arī ar dažādiem riskiem un tam jābūt vienam no primārajiem jautājumiem, ko nākamajam Eiropas Parlamenta sasaukumam risināt.
Otrkārt, programmās vien retos gadījumos ir pieminēta godprātības, atklātības un labas pārvaldības principu ievērošana, kas mazinātu korupcijas un prettiesiskas rīcības izplatību. Gadījumos, kad tas darīts, lietotās frāzes ir vispārīgas, piemēram, teju visās programmās uzsvērta nepieciešamība mazināt birokrātiju, pieturēšanās pie Eiropas vērtībām, kas tikai vispārināti pieskaras rīcībpolitikai.
Treškārt, solījumi ir vispārīgi un nav skaidroti detalizētāk. Biedrības «Sabiedrība par atklātību — Delna» projektu vadītāja asistente Eva Gaigalniece norāda: «Vispārīgums, kādā formulēti partiju uzskati programmās, liek uzdot jautājumu — vai solītajam pamatā ir konkrēti piedāvājumi un ievēlētais pārstāvis nesīs cerētos rezultātus. Tas mudina vēlētāju būt vērīgam un iedziļināties gan partijas iepriekšējos solījumos, partiju programmās, pārbaudīt, vai iepriekš dotie solījumi ir tikuši pildīti. Papildu vēlētajam arī būtu jānovērtē partijas un partijas biedru godaprāts, proti, vai partija un tās biedri ir bijuši iesaistīti neētiskos skandālos un vai viņu darbība signalizē par iespējamu prettiesisku rīcību.»
Korupcijas novēršana un apkarošana
«Delna» apskatīja vairākus piemērus, kuros parādās konkrēti rīcībpolitikas piedāvājumi. «Progresīvie» visskaidrāk ir aptvēruši korupcijas tēmu, norāda: «lai cilvēki uzticētos ES lēmumiem, lēmumu pieņemšanai un partiju finansējuma avotiem jābūt caurspīdīgiem, striktāk jāsoda koruptīvi pārkāpumi un līdzekļu izsaimniekošana un jānovērš dažu nozaru spēcīgais lobijs kā norma». «Jaunās Vienotības» programmā piesaukta godīga konkurence un patērētāja tiesību nodrošināšana. «Apvienotais saraksts» izceļ investīciju uzraudzības nozīmi īpaši pierobežā. «Latvijas attīstībai» norāda, ka «fondu ieguldījumu nosacījumu izstrādē ir vairāk jāiesaista pašvaldību, uzņēmēju un NVO pārstāvji». Savukārt Jaunā konservatīvā partija uzsver, ka «neiecietība pret korupciju, nulles tolerance jebkādai ES amatpersonu iesaistei kukuļošanā vai amata labumu saņemšanā ir un būs mūsu vērtību kodols».
Tiesībsargājošo iestāžu stiprināšana
Lielākoties partijas neuzsver tiesībsargājošo iestāžu stiprināšanu, taču uzsver dažādus ar ie-stādēm saistītos aspektus un pasākumus. Vairākas partijas īpaši atsaucas uz robežu stiprināšanu un aizsardzības jomu, kas nozīmē, ka nacionāla un starptautiska mēroga iestādēm tiktu novirzīts papildu finansējums.
Tālāk «Delna» apskata vairākus piemērus, kuros parādās konkrēti rīcībpolitikas piedāvājumi. Nacionālā apvienība norāda, ka «ES dalībvalstīm jāpalielina finansējums aizsardzībai, sasniedzot NATO noteikto mērķi — ne mazāk kā 2% no valsts IKP. Aizsardzības izdevumi galvenokārt jāfinansē no katras dalībvalsts nacionālā budžeta, nevis no ES kopējiem līdzekļiem». «Suverēnā vara» programmā koncentrējas uz īpašumtiesībām, norādot, ka «Cilvēka vienīgais mājoklis Eiropas Savienībā ir neaizskarams. Cīnīsimies par vienotu juridisko standartu cilvēka īpašumtiesību aizsardzībā.» Arī JKP savā programmā vēsta par taisnīgumu un sociālās nevienlīdzības samazināšanu, taču nenorāda konkrētus pasākumus, kas plānots tiesībsargājošo iestāžu stiprināšanai.
Mediju neatkarības un kvalitātes stiprināšana
Teju visas partijas savās programmās neuzsver mediju neatkarības jautājumu. Taču jāmin daži ar šo aspektu saistītie piemēri. «Progresīvie» programmā norāda, ka mediju un mākslinieciskā brīvība ir Eiropas pamatos, sola: «Iestāsimies par Eiropas kultūras un mediju telpas stiprināšanu un pieejamību, kopjot nacionālo mantojumu, veicinot jaunradi un sekmējot radošus risinājumus kopīgajiem izaicinājumiem. Kultūrai jāstiprina sabiedrības saliedētība un noturība pret radikalizāciju.»
Jāuzsver, ka partija arī minējusi ne tikai aktualitāti, bet arī plānoto pasākumu — ar nodokļu un autortiesību regulējumu un finansējumu atbalstīt vietējā un Eiropas kultūras un mediju satura ražošanu un izplatīšanu. Lai arī JKP savā programmā tieši neuzsver plašsaziņas līdzekļu neatkarību, partija programmā iekļauj, ka cīnīsies pret Krievijas dezinformācijas kanāliem un krievu valodas izmantošanu kā Kremļa propagandas rīku Eiropā. Tas varētu būt saistīts ar mediju jautājumu, taču partija nemin konkrētus pasākumus.
«Latvijas attīstībai» min mākslīgā intelekta faktoru, norādot, ka «radīto tehnoloģisko revolūciju atbalstīs ar saprātīgiem noteikumiem, atvērtiem datiem un pieeju superskaitļošanas jaudām». Mākslīgajam intelektam būs arvien lielāka loma arī politiskajos procesos, arī šobrīd pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktīvi tiek diskutēts par mākslīgā intelekta lomu priekšvēlēšanu aģitācijā, un ne mazāk svarīga loma ir arī medijiem, kas aktīvi seko līdzi politiskajiem procesiem.
Labas pārvaldības veicināšana
Par institūciju efektivitāti, īpaši uzsverot Krievijas mērķtiecīgo ES sankciju apiešanu, partijas uzsver, ka šim jautājumam jāpievēršas vērīgāk. Saistībā ar šo minam dažus piemērus. «Nacionālā apvienība» sola, ka «uzstās uz plašāku sankciju piemērošanu pret Krieviju, vienlaikus nepieļaujot nekādas atkāpes no jau ieviestajām sankcijām. Atbalstīs ES līmeņa risinājumus, lai sankcijas netiktu apietas.»
«Jaunā Vienotība» uzsver, ka «savu politiku Eiropas Parlamentā virzīs ar skatu nākotnē, veicinot sabiedrības lielāku iesaisti un politisko līdzdalību, īpaši jauniešu vidū», taču nav minēti konkrēti pasākumi. «Progresīvie» uzskata, ka Eiropai ir jābūt efektīvai, un tas attiecas arī uz iestāžu lēmumiem. Kā konkrētu pasākumu partija min to, ka «ES ir nepieciešama vienota nostāja patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības jautājumos, kas ir efektīva, droša un respektē cilvēktiesības».
Arī «Latvijas attīstībai» pievēršas migrācijas jautājumam, norādot uz efektīvu mehānisma nepieciešamību situācijas risināšanai. Savukārt «Apvienotais saraksts» uzsver sabiedrības lomu iestāžu stiprināšanā, piemēram, minot, ka «visas līdzšinējās krīzes ir pierādījušas, ka tieši aktīva pilsoņu rīcība un iesaiste ir izšķiroša krīžu pārvarēšanā». Partija norāda, ka «iedzīvotājiem ir jābūt praktiskām zināšanām veselības pratībā un neatliekamajā palīdzībā, lai krīzes situācijā viņi varētu parūpēties ne tikai par sevi, bet arī par līdzcilvēkiem», taču netiek minēts, kā šis mērķis tiks sasniegts.
Savā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu programmu analīzē «Delna» secina, ka «Lielākoties partijas un partiju apvienības iekļauj tikai vienu vai vairākas tēmas kā plānotos pasākumus vai mērķus, ko īstenot nākamajos piecos gados Eiropas Parlamentā. Par korupcijas apkarošanas jautājumiem partijas programmās izvairās runāt, savukārt par pārējām tēmām atsevišķas partijas lielākoties izvirza solījumus vai apgalvojumus, nepaskaidrojot, kā tos pildīs. Tikai dažas partijas izvirza reālus pasākumus un darāmos darbus, ko īstenos Eiropas Parlamentā.»
Zaļā kursa ieviešana
Programmas apskatīja arī «Talsu Vēstis», papildinot tēmas, ko analizēja «Delnas» eksperti. Jāsaka, ka vairums no sarakstiem vēršas pret Zaļo kursu, visbiežāk to nosaucot par nesamērīgu, neizpildāmu un pārāk dārgu, daļa uzskata, ka tas iedzīs Latvijas iedzīvotājus nabadzībā («Latvija pirmajā vietā») un pat skarbi raksta, ka «Zaļais kurss ar zemnieku pazemošanu ir ceļš uz pārtikas krīzi ne tikai Eiropā» («Suverēnā vara»).
Kā saka Nacionālā apvienība, kurai šobrīd lielākais potenciālo vēlētāju atbalsts: «Eiropas Zaļā kursa apstiprinātie nesamērīgie un nesasniedzamie mērķi radīs ilgtermiņa zaudējumus Latvijai enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, būvniecības un citās jomās. Zaļais kurss esošajā versijā izmaksās pārlieku dārgi un pasliktinās Latvijas un ES konkurētspēju, un radīs negatīvas sociālās sekas.»
«Progresīvie» šim jautājumam programmā pievēršas detalizētāk, norādot, ka mazinās «fosilo kurināmo dedzināšanu, pārtraucot gāzes importu no Krievijas, izslēdzot dabasgāzi no zaļās taksonomijas, pārejot uz atjaunīgajiem energoresursiem, siltinot ēkas un veidojot energosavienojumus starp valstīm. Jau tagad jāaizsargā iedzīvotāji no klimata krīzes sekām. Iestāsimies par ES fondu klimata krīzes un dabas katastrofu seku mazināšanas pasākumiem, kā arī par civilās aizsardzības un glābšanas dienestu stiprināšanu.»
Arī «Latvijas attīstībai» uzskata, ka klimata politikai ir jāveicina, nevis jākavē ekonomiskā izaugsme, un iestājas par saprātīgu, reālistisku pieeju ES klimata mērķu sasniegšanā, ņemot vērā cilvēku maksātspēju. Un Zaļo un zemnieku savienība raksta, ka «Koncentrēsimies uz efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu, lai panāktu reālus emisiju samazināšanas rezultātus, nevis izpildītu matemātiskus samazināšanas mērķus.»
Latviešu valodas, kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšana
Šis aspekts parādās tikai divās programmās. Nacionālā apvienība sola rūpēties par latviešu valodas kā Eiropas institūciju darba valodas nostiprināšanu Eiropas Parlamentā, un «ir jāsaglabā Latvijas un Eiropas kultūras mantojums un jāatbalsta jauna kultūras mantojuma radīšana. Jāveido vienota Eiropas atmiņa, jo bez kopīgas pagātnes izpratnes vienoties par nākotni būs neiespējami. Dažādu totalitāro režīmu pagātnes un tagadnes noziegumiem ir jābūt dokumentētiem, Latvijas sarežģītajai vēsturei — skaidrotai, sadzirdētai un pieņemtai.» Bet Jaunā konservatīvā partija sola panākt pastāvīgu ES finansējumu latviešu valodas un kultūras nesējiem digitālā satura veidošanai latviski. Valodu jautājums parādās arī «Saskaņas» retorikā, taču tā tēmē pavisam citā virzienā un uzskata, ka jāiestājas par krievu valodā runājošo eiropiešu tiesībām.
Ļoti īsi, burtiski vien pieminot dažos vārdos, nepieciešamība uzturēt kultūras mantojumu un veicināt jaunradi parādās vien «Progresīvo», Apvienotā saraksta un Zaļo un zemnieku savienības programmās.
Izglītība un cīņa ar vardarbību
Arī izglītības jautājums daļā programmu neparādās vispār, bet tās, kas to iekļāvušas, visbiežāk piemin programmas «Erasmus+» un pētniecības un inovācijas programmu «Apvārsnis». Partijas sola panākt Latvijas un citu mazāku valstu jauniešiem lielākas iespējas iegūt tajās dalību. «Progresīvie» vēl piemetina, ka visā Eiropā jāaizliedz neapmaksātas prakses un kopā ar «Latvijas attīstībai» iestājas par to, ka ES iegūtiem izglītības diplomiem jātiek automātiski atzītiem citās dalībvalstīs. Viņuprāt, arī nepieciešamas ES prasības atalgojuma atšķirību novēršanai pēc dzimuma un ES amatpersonu vidū jānodrošina dzimumu līdzvērtīga pārstāvība. Atšķirību starp vīriešu un sieviešu atalgojumu grib mazināt arī «Saskaņa»
«Progresīvie» sola arī no vārdiem pie darbiem ķerties, iedzīvinot līdztiesības vērtības, piemēram, stiprinot laulību vienlīdzību. Viņi gan par to runā vienīgie. Maz, bet nepieciešamība novērst emocionālo un fizisko vardarbību ģimenēs, pret bērniem un sievietēm izskan arī «Jaunās Vienotības», «Latvijas attīstībai» un Jaunās konservatīvās partijas programmās. Tikmēr «Suverēnā vara» sola rosināt «jautājumu par Eiropas Savienības dalībvalstu izstāšanos no Eiropas padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu šīs konvencijas ideoloģijas dēļ.»
Pensijas un veselības aprūpe
ES jau ir noteikusi minimālās algas apmēru, laiks noteikt arī minimālās pensijas — tā savā programmā raksta «Jaunā konservatīvā partija», kam piekrīt «Suverēnā vara» un «Saskaņa». Par gados cienījamākajiem vēlētājiem atcerējusies daļa no partijām. Zaļo un zemnieku savienība sola «paaudžu līgumu, pieņemot pasākumus sociālās un veselības aprūpes ilgtermiņa palīdzībai, adekvātām pensijām un vecuma minimālajiem ienākumiem. Par šo jautājumu nerunā «Apvienotais saraksts», «Stabilitātei», Nacionālā apvienība un «Jaunai Vienotībai», kas izvērstāk pievērsušās citām tēmām.
Veselības aprūpe partiju sarakstos parādās biežāk. Piemēram, Nacionālā apvienība uzskata, ka «jāveido solidārāka un vienotāka Eiropas veselības aprūpes sistēma, kas ļautu pacientiem izvēlēties efektīvāko ārstēšanu arī citās valstīs, ne tikai savā mītnes zemē, un tas tiktu segts no valsts budžeta, nevis pacientam būtu jāvāc ziedojumi, kā tas nereti šobrīd notiek.» «Jaunā konservatīvā partija» piemin arī kvalitatīvākus hospisa pakalpojumus, turpināšanu strādāt pie Eiropas vēža apkarošanas plāna attīstības nākamajā periodā, «Latvijas attīstībai» runā par nepieciešamību veidot «Eiropas veselības savienību». Ar visu partiju programmām un kandidātu sarakstiem var iepazīties Epv2024.cvk.lv.
#sif_maf2024
