«Mani laikam var dēvēt par dzimtās puses patrioti, jo es to mīlu»

«Mani laikam var dēvēt par dzimtās puses patrioti, jo es to mīlu»

Aptuveni 20 kilometru attālumā no novada centra, Pļavu ciemā, jau vairāk nekā gadu novadniekus pārtikas veikalā ar nosaukumu «Pie Adrijas» sagaida divas māsas. Tā īpašniece Arnella Brangule ar veikala atvēršanu iepriecinājusi ne vien vietējos iedzīvotājus, bet arī piepildījusi savu kvēlāko sapni pašai par savu uzņēmumu. Gan pati Arnella, gan apkārtējie saskatījuši līdzību un pieļauj, ka uzņēmēja gēns viņā mantots no tēva, kuram Laucienē ir savs autoserviss. Ja vidusskolas gados Arnellas vienaudži gribējuši doties prom no dzimtās vietas, tad viņai bijis pretēji.

Talsu puse caurvij visu bērnību

«Esmu dzimusi Talsos, bērnībā līdz trīs gadu vecumam dzīvoju Dursupē, dzīvoklī, bet pēc tam vecāki iegādājās māju Laucienē, kur arī pavadīju savu bērnību un piedzīvoju brīnišķīgos mirkļus kopā ar ģimeni,» stāsta Arnella Brangule, veikala «Pie Adrijas» īpašniece. «Man ir trīs gadus jaunāka māsa Arnita un 12 gadus jaunāks brālis — Mārcis. Jau tajā laikā tētim bija savs uzņēmums, viņš nodarbojās ar auto remontu. Mamma tolaik bija mājsaimniece, pēc tam, kad ar māsu sākām iet bērnudārzā, viņa iestājās darbā Laucienes bērnudārzā par audzinātājas palīgu.

Māsiņas bērnībā vecāku drošajā klēpī. /Personiskā albuma foto/

Mācījos Laucienes pamatskolā, bet pēc devītās klases izlaiduma — Ventspils tehnikumā apkalpojošā sfērā. Piedalījos pulciņos un dažādās ārpusskolas aktivitātēs,» viņa atminas.

«Mans sapnis vienmēr ir bijis atvērt kādu uzņēmumu pašai»

«2017. gadā iepazinos ar savu vīru Andri un jau 2018. gada septembrī uzsākām kopdzīvi Talsu novada Pļavās. Tajā laikā strādāju Laucienes veikalā par veikala vadītāju. Krietnu laiku nostrādāju tur, līdz brīdim, kad mums pieteicās meitiņa Adrija. Aizgāju no darba dekrētā uz pusotru gadu,» atklāj Arnella.

«Mans sapnis vienmēr ir bijis atvērt kādu uzņēmumu pašai, darīt sev tīkamu darbu, darīt labu citiem. Kad 2016. gadā vecāki iegādājās ēku «Irbēni», jau tad radās pirmās domas par to, ka šeit, ciemā, ir nepieciešams veikals. Mēs, ģimene, esam ļoti vienoti — «visi par vienu, viens par visiem.»

Jautājot, vai nebija grūti aiziet no iepriekšējās darbavietas Laucienes veikalā, Arnella pārliecinoši noteic: «Nebija grūti, jo vienmēr tas ir bijis mans sapnis — savs veikals. Laucienes veikala darba vietu atstāju tai meitenei, kura mani aizvietoja dekrēta laikā. Pamazām sākām kārtot papīru lietas un visu pārējo, kas nepieciešams veikala atvēršanai. Bija, protams, arī grūti brīži, kad īsti nezini, no kā sākt, bet visu izdarījām, visu sakārtojām,» ar lepnumu viņa teic.

«Cilvēku atsaucība ir pat palielinājusies»

«Nonācām līdz mirklim, kad bija nepieciešams izdomāt veikala nosaukumu. Bet ilgi mums nebija jādomā, jo viss, ko darām, ir mūsu meitiņai Adrijai. Viņa ir mūsu visīpašākais cilvēks, kurš ir ļoti lolots un mīlēts. Tāpēc pašsaprotami, ka veikala nosaukums «Pie Adrijas» ir par godu viņai.» Veikala atvēršana notika 2021. gada 19. jūnijā, vairāk nekā pirms gada, un Pļavu ciema iedzīvotāji teikuši, ka veikala atvēršana ciemā bijuši kā lieli svētki. «Veikals atvērts tieši Pļavās un ne kādā citā vietā, jo šis ciems man ir ļoti īpašs un svarīgs. Šeit ir dzīvojuši mani vecvecāki, arī mamma šeit pavadījusi savu bērnību,» atklāj veikaliņa īpašniece.

2021. gada 19. jūnijā Pļavās tika atvērts Arnellas lolojums — veikals «Pie Adrijas». /Personiskā albuma foto/

Par klientu trūkumu sūdzēties nevarot: «Vislielākais prieks ir dzirdēt un sajust to prieku un pozitīvas emocijas, ko sniedz cilvēki, kuri ir ļoti priecīgi un pateicīgi, ka ciemā ir veikals.» Viņasprāt, liela daļa klientu daudz retāk iegriežas lielveikalos, jo «Pie Adrijas» lielākoties ir viss, kas cilvēkam nepieciešams.

«Mēs ļoti atšķiramies no lielveikaliem ar to vien, ka pie mums ir pieejamas citādākas preces, tās ir mājražotāju produkcijas, tās ir kūpinātas gaļas, medus rauši, rolbiskvīti un vēl daudz kas cits, ko cilvēki, piemēram, lielajos tirdzniecības veikalos nemaz nevar dabūt.

Protams, ir preces, kas arī ir pieejamas citur. Vasarā braucam arī izbraukuma tirdzniecībā ar bufeti, cepam, šmorējam, ir arī vaļējais saldējums. Un cenas ir pavisam adekvātas. Šobrīd valstī ir sarežģīta ekonomiskā situācija, bet mēs par to nevaram sūdzēties, cilvēku atsaucība ir pat palielinājusies un ir labāk nekā pērn,» atzīst Arnella Brangule.

«Viss, ko darām, ir mūsu meitiņai Adrijai. Viņa ir mūsu visīpašākais cilvēks, kurš ir ļoti lolots un mīlēts,» teic Arnella Brangule. /Personiskā albuma foto/

«Ļoti liels atbalsts sākuma periodā bija no vecākiem, vīra un māsas. Māsa man ir ļoti svarīga, viņa man ir kā labākā draudzene, kurai varu uzticēt visu. Gan dalīties bēdās, gan priekā. Māsa ir tā, kura ir ar mani , un mēs vienkārši dodamies uz priekšu, lai cilvēki un klienti justos apmierināti. Vīrs un vecāki ir mans atbalsts, meitiņa Adrija ir mana motivācija un māsa Arnita — mana iedvesma. Ārpus darba mans hobijs ir ekskursijas, šad tad aizbraucu ar ģimeni makšķerēt — man tas paticis jau no bērnības,» viņa teic.

«Mums pat tētis no koka bija uztaisījis kases aparātu»

Jautājot, vai ar māsu bērnībā jau mēdza spēlēties «veikalniekos», Arnella zibenīgi atbild: «Jā, tagad uzaust atmiņā, ka jau bērnībā mēs ar māsu mēdzām spēlēties. Tajā laikā mums nebija datoru, interneta. Bija pašiem jādomā spēles, ar kādām nodarboties. Bija izdomātas dažādas, bet

visstiprāk atmiņā iespiedies, ka tiešām spēlējāmies «veikalniekos» — māsa Arnita bija pārdevēja, bet man bija jāiepērkas, protams. Citreiz bijām abas ar māsu pārdevējas, tad mamma ar tēti nāca pie mums iepirkties. Naudas vietā bija dažādas koku lapas. Mums pat tētis no koka bija uztaisījis kases aparātu. Tas bija interesanti,»

Arnella atceras un piebilst, ka vienmēr gribējusi, lai veikals būtu pavisam dažu soļu attālumā no mājām. «Bet tagad mana vēlēšanās ir piepildījusies un pat vēl vairāk, jo šobrīd dzīvoju vienā ēkā ar veikalu. Ēka man ir sadalīta divās daļās — komerctelpās un dzīvojamā daļā.»

Arnella (no labās) ar trīs gadus jaunāko māsu Arnitu. /Foto: Edgars Lācis/

Ar tēvu — vienāds domu gājiens

«Pļavās ir arī aktīva sporta dzīve. Katru vasaru Pļavu sporta un atpūtas bāzē pie ezera notiek dažādas sporta aktivitātes: volejbola turnīri, sporta svētki, nometnes. Ar Normunda Krūzes atbalstu arī mēs iesaistāmies tajā. Mēs braucam ar «Pie Adrijas» bufeti uz pasākumiem. Pie mums var veldzēt slāpes un remdēt izsalkumu. Un pēc šādiem izbraukumiem ļoti daudz draugu, radu un paziņu teic, ka es esot īsta tēta meita. Mums ir vienāds domu gājiens, un es, tāpat kā viņš, vienmēr esmu vēlējusies savu uzņēmumu, kurā strādāt ar pilnu krūti, pilnu atdevi un strādāt uz visiem simts. Reiz kāds ir minējis par uzņēmēja gēnu, laikam arī tas man ir mantots no tēta,» pārdomās dalās novadniece.

«Vienmēr gribējies palikt šeit»

Agrāk jaunībā, skolas gados, daudzi Arnellas vienaudži gribējuši doties prom no dzimtās vietas, bet Arnellai bijis pretēji:

«Vienmēr gribējies palikt šeit, Talsu novadā. Biju pēc skolas beigšanas aizbraukusi uz Lielbritāniju pie radiem, domāju, ka palikšu un strādāšu tur. Nodzīvoju tur kādu gadu, bet jau pēc pavisam neilga laika atskārtu, ka tas nav domāts man. Neesmu tas cilvēks, kurš var padzīvot citur. Esmu mājas cilvēks,»

teic Arnella. «Naudu biju iekrājusi un tā arī darīju — sakrāmēju somas un prom uz Latviju pie ģimenes! Mani laikam var dēvēt par dzimtās puses patrioti, es mīlu savu dzimto pusi.»

Galveno gandarījumu veikaliņa «Pie Adrijas» īpašniecei sagādā vietējo iedzīvotāju atbalsts, nodrošinot ļaudis ar pārtikas un pirmās nepieciešamības precēm turpat ciemā. «Ja tu nevari darīt iespaidīgas lietas, dari mazas lietas, bet iespaidīgā veidā,» teic Arnella Brangule.