Veselā miesā vesels gars — ir vārdi, kuri noteikti raksturo Robertu Belicki. Viņš ir personīgais treneris, uztura speciālists, uzņēmējs un visnotaļ azartisks un pozitīvs cilvēks. Žēl, ka tehnoloģijas vēl nav attīstījušās tik tālu, lai caur avīzes rakstu rindām varētu nodot to enerģijas strāvojumu, kas nāk no Roberta. Bet viņa stāstu izstāstīt gan var.
«Es esmu pasaules bērns, nevaru sevi saukt ne par talsenieku, ne rīdzinieku,»
saka Roberts. Viņš ir dzimis Rīgā, četru gadu vecumā vecāki mainīja dzīvesvietu, un Roberts nonāca Talsos. Un tieši šeit viņš ir uzsācis savas sporta gaitas, jo tētis bijis treneris. Roberts sešu gadu vecumā sāka spēlēt hokeju un tā dēļ pēc 5. klases pārcēlās uz Rīgu. Pēc 9. klases absolvēšanas jaunajam sportistam tika piedāvāta iespēja doties uz ASV, lai tur turpinātu spēlēt hokeju un mācītos. Tur viņš pabeidzis vidusskolu ar vēlmi turpināt mācības kādā no ASV koledžām, bet tas esot bijis ļoti dārgi, tāpēc atgriezies atpakaļ Latvijā.
Dilemma –— hokejs vai kas cits
Astoņpadsmit vai deviņpadsmit gadu vecumā hokejs esot jāspēlē ļoti profesionālā līmenī, ja to grib turpināt darīt. Roberta gadījumā tā nebija, tāpēc bija jāpieņem lēmums studēt. Jaunietis iestājās «Banku augstskolā», lai mācītos uzņēmējdarbību. «Tā nebija pati labākā izvēle, tāpēc ka uzņēmējdarbība ir pārāk plašs jēdziens,» saka Roberts.
«Tu esi nodarbojies ar sportu 14 gadus, un nu tas ir jānoliek malā, tu īsti nezini, ko darīt. Tā tas ir lielai daļai sportistu, ko mēs redzam ikdienā. Mēs, kas esam beiguši spēlēt, esam kā no laivas izmesti, jo no mazām dienām esam audzināti kā armijā. Nepārtraukts režīms — treniņi, treniņi, treniņi. Un tad tu sāc meklēt sevi.»
Bet arī studiju laikos Roberts nepārstāja sportot, nekad tam nav atmetis ar roku. Tāpat arī darīja dažādus darbus, lai būtu ienākumi, ir strādājis arī Anglijā un Norvēģijā.
«25 gados es sāku domāt, ko reāli gribu darīt savā dzīvē,»
dalās Roberts. Un tad pavisam nejauši atradis kādu ierakstu:
«Ko tu darītu, ja tev bankas kontā būtu 7,9 miljardi, tu būtu izveidojis vairākus uzņēmumus, tu būtu apceļojis pasauli, būtu parūpējies par draugiem un radiem. Ar ko tu nodarbotos? Labs jautājums, vai ne? Man atbilde nāca pussekundes laikā,»
stāsta Roberts. Viņam tajā brīdī bija skaidrs, ka viņš sportos. Un tad bija jādomā, kā ar sportu pelnīt, un pats loģiskākais bijis kļūt par treneri. Tā kā Robertam ir liela pieredze, dzīvojot citās valstīs, viņam bija skaidrs, ka Latvijā mācīties negrib. Viņš atradis ļoti labu uzņēmumu «Future Fit» Londonā, kur iespējams iegūt personīgā trenera sertifikātu. Tā divus gadus mācījies Londonā, paralēli ik pa laikam braucot uz Latviju. Kursus veiksmīgi nokārtoja, ieguva sertifikātu un atgriezās Latvijā, lai gan paziņas Londonā centušies atrunāt.
«Man ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem,»
atzīst Roberts, un tieši tāpēc viņš dara, to, ko dara. Ļoti aktīvi darbojas platformā Instagram, kur stāsta par veselīgu dzīvesveidu, par sportošanu, ēdienreizēm un citām tēmām. Savas dzīves laikā ir uzkrājis ļoti lielu pieredzi šajos jautājumos un labprāt ar to dalās. Viņš vēlas ietekmēt cilvēku dzīves pozitīvā veidā, un Roberta gadījumā tas ir caur treniņiem un uzturu.
«Ja es kādam cilvēkam varu pateikt — eu, izdari šo, apēd šito — un viņš pēc četrām nedēļām ir laimīgs, tad tas man ļauj naktīs gulēt mierīgi, es tad savu darbiņu esmu izdarījis, un tas man dod lielu gandarījuma sajūtu,»
dalās treneris. Viņš gan atzīst, ka strādāt ar cilvēkiem ir ļoti sarežģīti, bet, tā kā pats sportā ir bijis kopš bērnības, viņš spējot iedziļināties katrā un izprast katra sajūtas.
«Mēs jau kā cilvēki esam slinki, gribam uzreiz dabūt kaut ko, nedarot pilnīgi neko, bet tā tās lietas nenotiek,»
turpina Roberts. Viņš esot kā ceļvedis, kurš palīdz cilvēkiem nonākt pie vēlamajiem rezultātiem. Galvenais, lai cilvēks jūtas labi pats savā ādā, ka neesot jāskrien pakaļ kaut kādām tendencēm — būt ļoti tieviem, apaļīgiem, muskuļotiem — svarīgi, lai katrs jūtas ērti. Bet ar fiziskām aktivitātēm esot jānodarbojas visiem — kā minimums vienu vai divas reizes nedēļā.
«Ja negribas skriet, aizej pastaigā, ja negribas iet uz trenažieru zāli, atrodi kompāniju ar draugiem, kusties! Kustība rada emocijas!»
iedvesmojoši stāsta Roberts.
Roberts lauž stereotipus par veselīgu dzīvesveidu
Viņš atklāti pauž: «Atļaušos pateikt, ka fitnesa mārketings visu ir sačakarējis, jo tiek uzspiestas programmas, produkti, uztura bagātinātāji.» Viņš neslēpj, ka jauni klienti jau pirmajā tikšanās reizē jautājot, ko vajagot dzert no uztura bagātinātājiem, un tas esot pats grūtākais trenera darbā — izvilkt ārā visas tās muļķības, ko cilvēks ir izlasījis, un iedot pareizo informāciju. Roberts neslēpj, ka reklāmas ļoti strādā uz cilvēku psihi, īpaši, ja kāds ir bezizejā un ātri grib mainīt savu tēlu. Šādi cilvēki esot gatavi samaksāt lielu naudu, iziet kādu programmu, bet bez paliekošiem rezultātiem.
«Es nevienam neko tādu nespiežu darīt. Ja cilvēks grib, nāc trenējies, bet man ir svarīgi rādīt rezultātu, tas ir darbs ilgtermiņā,»
teic Roberts. Viņš ļoti iedziļinoties katra cilvēka dzīvē, lai tiktu pie vēlamā rezultāta, tāpēc netrenē lielu skaitu.
Viens no klientiem — talsenieks Kaspars Blūms-Blūmanis
«12. jūlijā pagāja gads, kopš mēs strādājam kopā,» piemin Roberts. Viņš stāsta, ka līdz šim Kaspars neesot tik ilgi ar kādu treneri strādājis un tas esot ļoti liels gandarījums. Robertam ir prieks, ka Kaspars ir izvirzījis mērķi un ka var palīdzēt viņam to sasniegt. Roberts ir sastādījis viņam atbilstošus treniņus un izveidojis uztura plānu.
«Ar Kasparu jau forši, mēs smejamies visu laiku, joki nepārtraukti iet pa gaisu, ir arī grūtāki brīži, un tad man ir jāskaidro, kā sportā notiek, kā ķermenis mainās. Ja gribi presīti, tad ir jāsaprot, ka tas nenotiek uzreiz, ka ķermenis uzreiz tā neatdosies, ir daudz kas jāievēro.
Ar tādu cilvēku kā Kašers man ir jāņem vērā viņa ikdienas aizņemtību fotosesijās, filmēšanās, projekts tur, projekts šeit, tā ir tā maģija, ar kuru es nodarbojos. Man ir jāņem vērā pilnīgi visas lietas, ko viņš dara. Ir jāsaprot, ja viņš apēdīs tik un tik tagad, kad viņam gribēsies ēst pēc tam un vai dienas beigās viņam nebūs pārāk liels vai pārāk mazs izsalkums. Galvenais, vai viņš noturēsies ilgtermiņā pie tā, tas ir svarīgākais,» atklāj Roberts.
Jaunā gada apņemšanās sportot strādā vien septiņas dienas
Roberts atzīst, ka tad, ja Jaunajā gadā apņemies uzsākt sportot, pievērsties veselīgam dzīvesveidam, tā doma galvā paliek vien septiņas dienas.
«Baiba, cik reizes tu sev esi pateikusi — rīt es izdarīšu šo, rīt es izdarīšu to? Tā pārliecība vakarā ir ļoti liela, bet kas notiek nākamajā rītā?» ķircina Roberts. «Bet tad nākamajā dienā uzrodas daudz citu lietu, un vakarā sev pārmetam, ka mēs kaut ko neesam izdarījuši. Tieši tas notiek ar Jauno gadu.»
Viņš stāsta, ka nereti šīs apņemšanās ietekmē arī dāvanas, jo tiek uzdāvināti abonementi sporta zāles apmeklējumam.
«Es atvainojos, vai tas ir 1. janvāris, vai 3. marts, nav nekāda starpība. Ir pavisam vienkārši — jābeidz sevi muļķot! Ir vienkārši jāsāk tieši tajā brīdī, kad tu gribi kaut ko mainīt savā dzīvē. Day One!»
turpina Roberts.
Day One jeb latviski — pirmā diena
ir Roberta Belicka veidots zīmols, kas ir pašā ceļa sākumā un izgatavo aktīvā dzīvesveida un sporta apģērbus. Par savu sporta apģērba līniju Roberts ir domājis jau kādus piecus gadus un pirms gada viņam ir izdevies to uzsākt.
«Es gribētu atstāt kaut ko aiz sevis šajā pasaulē ar šo brendu, kas būtu kā ceļvedis, kā sākums cilvēkiem kaut ko darīt,»
komentē Roberts. Lai gan sākotnēji bija piesaistīta drauga draudzene, kas izveidoja dizainu, darbu pie apģērba līnijas Roberts turpina viens. Viņš stāsta, ka darbs pie tā vēl jāiegulda liels, jo ir jāmeklē īstie materiāli, šuvēji un jāapgūst vēl citas lietas. Viņš neslēpj, ka vienmēr atrodot pašas grūtākās lietas, ko darīt. «Trenēšana ir ļoti grūta lieta, bet apģērbu bizness ir vēl grūtāks. Redzēs, kā ies, bet galvenais ir neapstāties,» spriež Roberts.
«Es motivēju pats sevi,»
runājot par to, kur rod enerģiju, atbild Roberts. Viņam bieži vajagot pabūt vienam, jo tā viņš uzlādējot savu enerģiju, lai tālāk to nodotu visiem pārējiem.
«Motivēt sevi nav viegli, to ir ļoti grūti izdarīt,»
neslēpj Roberts. Viņš ik pa laikam pārdomājot savu dzīvi, atskatās uz to, kam ir izgājis cauri un kur ir nonācis šobrīd. Tas dod enerģiju turpināt, jo viņš neesot atnācis tik tālu, lai pēkšņi tam pieliktu punktu un vairs neko neturpinātu. «Es daudz vizualizēju, lai uzburtu to labo un skaisto ainiņu, uz kuru virzīties, jo nekas jau nav absolūts šajā pasaulē, nekas nav zināms,» viņš secina.
«Es bieži vien atrodu motivāciju, paskrienot pa parku un ieraugot, piemēram, ka tur pie stieņiem stāv astoņdesmitgadīga sieviete, vingro, apļo plecus, es paskatos uz viņu un man liekas — vot, malacis! Tas arī dod motivāciju.»
Viņš atzīst, ka galvenais viņa trumpis ir disciplīna, kas ielikta jau bērnībā, jo motivācija ir īslaicīga, bet disciplīna ir kaut kas paliekošs.
No treniņiem dzīvē līdz treniņiem tiešsaistē
Ņemot vērā pēdējo gadu notikumus, Roberts ir nolēmis savus treniņus vairāk piedāvāt tiešsaistē. Pandēmijas laikā ir ieguvis lielu pieredzi un viņam ir izstrādāti video materiāli katram klientam — gan ar sportiskiem vingrinājumiem, gan ar uztura padomiem.
«Esmu veicis vairākas aptaujas, ka Latvijā cilvēkiem vairāk patīk iet pie trenera uz zāli, bet es nevaru būt visās vietās vienlaikus, jo man jau Talsos ir prasījuši, ka gribētu, lai trenēju šeit. Lai aizietu plašumā, lai cilvēki kvalitatīvāk ar sevi strādātu, man vairāk laika jāpavada pie datora,»
atklāj Roberts. Viņš uzskata, ka attālināti strādāt ir diezgan viegli, jo var katram cilvēkam nosūtīt konkrētus vingrinājumus, katru punktu, kas ir jāievēro, un ir arī iespēja saņemt atgriezenisko saiti, jo tagad jebkurš var pats sevi nofilmēt un uzdot neskaidros jautājumus. «Tā varu atbrīvot laiku vairāk sev un darīt tās lietas, ko sirdij vairāk gribas, un uz to es eju,» atzīst Roberts.
