Nespējot noskatīties uz Ukrainā notiekošo, talsenieks Edgars Bušs atsaucās Ukrainas atbalstam izveidotās biedrības “Tavi draugi” aicinājumam nogādāt ziedojumus uz Polijas—Ukrainas robežu. Tā 26. februāra rītā no Rīgas izbrauca desmit automašīnas, pilnas ar labdarības organizācijas sagādāto — pārtiku un higiēnas precēm — un arī pašu šoferu sarūpētajām palīdzības pakām. Vēlāk sekojuši arvien jauni brīvprātīgie.
“Sestdienas nakti pārlaidām Varšavā mašīnās.
Sazināmies biedrības izveidotajā “čatā” un Varšavā sapulcējāmies visi vienkopus. No rīta ceļš veda tālāk uz pierobežu. Aptuveni divus kilometrus no robežas mūs sagaidīja busiņš, kurā iekrāvām atvestās palīdzības pakas, un tās devās tālāk uz Ukrainu. Mēs paliekam un gaidām, kad saņemsim ziņu no organizācijas par nepieciešamību bēgļus nogādāt tālāk uz Varšavu, Lietuvu vai Latviju,” svētdienā pastāstīja Edgars.
Gaidot ukraiņus, pie robežas mašīnā aizvadīta nakts. Līdzās atrodas robežpunkts, kas nodalīts ar žogu. Tajā nakti pārlaiduši ukraiņi, gaidot savus radiniekus, kuri vēl nav šķērsojuši robežu, vai arī radus, draugus, kas atbrauks viņiem pakaļ un nogādās tālāk. Ik pa brīdim robežu šķērsojot autobusi ar cilvēkiem, kas vēlas pamest Ukrainu. Daudzi no viņiem tālāk dodas uz bēgļu nometnēm. Rindas uz robežas kustas gausi.
Priekšā vēl viena gara un auksta nakts mašīnā. Taču doma, ka otrpus robežai cilvēki kājām mēro ceļu, lai nokļūtu drošībā, ar maziem bērniem uz rokām, ar dažām līdzpaņemtajām mantām, ko spēj panest, stāv pāri šīm salīdzinoši nelielajām neērtībām.
Edgars Bušs, talsinieks
Pirmdienas pēcpusdienā ieradies autobuss,
no kura cilvēki kāpuši ārā īpaši satraukti. “Cilvēki reāli trīcošām kājām, rokām, asarām acīs. Tieši pierobežā bijis sprādziens. Teica, ka īsti pat “drošajā koridorā” vairs nav droši. Pat tur civiliedzīvotājiem, kas mēģina mukt prom, ir uzbrukts,” pirmdien emocijās dalījās Edgars.
Pie robežas ir stingra policijas kontrole. Līdzās vieglajām automašīnām un busiņiem, kas atveduši humāno palīdzību, gara rinda ar smagajām automašīnām, kas vēlas iekļūt Ukrainā. Arī smago automašīnu šoferi gatavi palīdzēt — uzņemt atvestās palīdzības pakas un nogādāt tās tālāk Ukrainā.
“Mēs esam šeit un gatavi palīdzēt,” biedrības “Tavi draugi” brīvprātīgie pie informācijas stendiem izlikuši savu kontaktinformāciju un Latvijas karodziņu. Pirmdienas vakarā brīvprātīgie saņem ziņu — ceļā ir liela Ukraiņu ģimene, ap 30 cilvēku, viņi vēlas nokļūt Latvijā. Ģimenes locekļi, vairākums bērnu, robežu šķērsojot pārguruši. “Viņi iebrauca ar savu transportu — septiņvietīgu busiņu —, kurā bija saspiedušies 20 cilvēki, atlikušie 11 atbrauca vienā vieglajā automašīnā. Vieglo automašīnu ukraiņi atstāja pie robežas, lai drīzumā kāds no ģimenes varētu atgriezties pierobežā un tālāk uz Latviju paši atvest draugus,” stāsta brīvprātīgais. Lai droši un, nepārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, nogādātu kuplo ģimeni Latvijā, iesaistījušies vairāki labdarības organizācijas brīvprātīgie.
“Mazie, iekāpjot mašīnā, uzreiz aizmiga. Braucām līdz Polijas vidienei, kur ar biedrības finansiālu atbalstu visi varējām gulēšanu mašīnā nomainīt pret normālām guļvietām. Nākamajā rītā bērni modās, atguvuši spēkus. Ceļā uz Latviju viņi dziedāja ukraiņu dziesmas un, skatoties atpakaļskata spogulī, bija grūti valdīt emocijas.”
Edgars Bušs, talsinieks
Ilgajās ceļā pavadītajās stundās ukraiņi skaidrojuši, ka daļa nepamet tēvzemi, jo nevēlas uzturēties bēgļu nometnēs, daļa — jo nezina, kurp vispār doties un kāda attieksme viņus sagaida. Šo kuplo ģimeni Rīgā sagaidīja radi, kuri Latvijā strādā celtniecībā.
“Pāris dienas neesmu bijis darbā, jāpastrādā un jāsakārto lietas. Vai es braukšu vēl? Domāju, ka jā. Tas ir veids, kā es varu palīdzēt,” noguris, bet apņēmības pilns saka talsenieks.
/Foto – Uz Latviju atvesti pieci pieaugušie un 26 bērni, no kuriem jaunākajam ir vien divi mēneši.
Pirmajā rindā biedrības «Tavi draugi» brīvprātīgie šoferi, pirmais no labās puses — talsenieks
Edgars Bušs, kurš ceļā devās kopā ar savu draugu Kārli Stāmuru (pirmajā rindā, vidū)/
