Rojnieks krāj detaļas, ko nācies mainīt sliktā Roja-Talsi ceļa dēļ

Rojnieks krāj detaļas, ko nācies mainīt sliktā Roja-Talsi ceļa dēļ

Ceļš, kas no Rojas ved uz Talsiem, līdz baltkvēlei novedis simtiem autobraucēju. Tas aprīļa beigās Talsu novada iedzīvotājus vienoja protesta braucienā, taču pēc tā pusotra mēneša laikā mainījies tieši nekas. Viens no protesta dalībniekiem brauciena laikā bija palicis kājāmgājējos. Ik gadu ceļa dēļ automašīnas remonts viņam izmaksā vairākus simtus eiro, un kā sava veida piemineklis viņa garāžā ir smaga kaste ar detaļām, kas nomainītas tikai ceļa dēļ.

Braucot pa ceļu Talsi – Roja, un parādīt tā slikto kvalitāti vizuāli ir ļoti grūti, jo ceļš izskatās kā ceļš. Taču to var izbaudīt tikai braucot. Lielākā daļa bedru ir aizlāpītas, bet tas ir izdarīts tā, ka viss ceļš ir pilns ar bampakiem.

Un tā gandrīz 20 kilometru garumā. Nelīdzenais ceļš mūs šoreiz aizved pie Ulda Rojā. Sezonā strādājot Norvēģijā, viņa auto nesalūstot ne reizi, bet te, pāris reizes aizbraucot līdz Talsu novada centram, atkal jādodas uz servisu. “Pagājušajā gadā remonts izmaksāja 750 eiro. Tā ir norvēģu mašīna, no pensionāriem nopirkta, man tā kopā ar visu muitošanu izmaksāja 3500 eiro, bet četros gados es esmu iztērējis vairāk. Es uzreiz varu pateikt, ka remontā iztērēts vairāk,” stāsta rojnieks Uldis Kanaška.

Uldis bija viens no tiem, kas ļoti gribēja piedalīties protesta braucienā, taču tobrīd mašīnai nevarēja iziet tehnisko apskati, jo kārtējo reizi bija nepieciešami vairāki simti eiro. Tobrīd to nebija. Tāpēc vienam no vairāk nekā simt protesta dalībniekiem viņš uzsēdās astē. Pusotra mēneša laikā uz ceļa ar šķembām vēl aizlāpītas atsevišķas vietas, un viena no tām apskates dienā Uldim liktenīga. “Redziet, kāds var paradokss būt! Es divus gadus pēc kārtas mainīju stiklu. Vienkārši sašvīkots stikls bija. Izgāju apskati, un, braucot mājās, man brauca smagā mašīna, fūre pretī, uzmeta putekļus virsū un visu ko… Tieši Valdemārpilī, tur kur tas pagrieziens pie ezera… Un es automātiski ieslēdzu logu tīrītāju , uzšpricējās ūdens, un tikai pēc maza brītiņa es sāku skatīties, ka man jau atkal ir trīs strīpas logā. Tas nozīmē, ka es nākamgad atkal mainīšu stiklu!” tā Uldis Kanaška.

Rojnieks dusmīgs, ka četrdesmit gadu laikā nopietnu remontu ceļš nav redzējis, un jautā, kur paliek maksātie ceļu nodokļi? Kā lietišķais pierādījums postam, ko rojniekiem nodara ceļš uz novada centru, ir kaste Ulda garāžā. “Viss no ritošās – visi gali… es pat nezinu, kā tās detaļas sauc. Man pat pārsita uz bedri… kaut kur te ir atspere. Nu, tā viņas te arī krājas. Tas vienkārši tā interesanti, ne jau man vajag kādam, es pats priekš sevis krāju. Te nav viss – ne jau vienmēr es savācu. Ātrumā paķeru autiņu un braucu projām, vajag uz darbu braukt un nav laika domāt. Priecīgs, ka tikai dabūjis autiņu. Kur es viņas likšu? Beigās jau metāllūžņos vienalga atdošu, bet tāda man tā kastīte te veidojas,” dalās U. Kanaška.

Bet nebraukt nevar – Talsu novada centrā ir pašvaldības administratīvais centrs, arī slimnīca, policija un arī vetārsts, kur Uldis regulāri ved savus sugas kaķus. Pašiem mazākajiem pirmais brauciens vēl tikai priekšā, bet lielākos dzīvniekus grubuļainais ceļš iedzen stresā. “Manam kaķim patīk braukt mašīnā. Tikai Rojas ceļš nepatīk. Pa to ceļu visi kaķi paniko, bet tā viņi mierīgi guļ,” teic rojnieks.

Rojnieki uzskata, ka vainojami arī Talsu novada domes deputāti, kas nav turējuši roku uz pulsa. Šī brīža mērs tam nepiekrīt – tas ir valsts īpašums, un pašvaldībai maz instrumentu, lai procesu paātrinātu. “Tas, ko pašvaldība pēdējā, šī gada, laikā ir darījusi – sūtījusi vēstuli atbildīgai ministrijai, kopā ar iedzīvotājiem pārsūtījuši arī viņu vēstuli gan par Rojas, gan arī par Ķūļciema ceļu ar vairākiem simtiem parakstu. Pēc “Latvijas valsts ceļi” jaunākās informācijas šajā gadā septembrī jābūt ir gatavam projektam. Bet es saprotu no “Latvijas valsts ceļi” vadītāja, ka līdzekļu būvniecībai šobrīd nav atvēlēti. Līdz ar to viss atkarīgs no tā, kad ministrija atvēlēs konkrētus līdzekļus šai pārbaudei,” stāsta Talsu novada domes priekšsēdētājs Andis Āboliņš.

Dodoties projām, Uldis saka, lai nofilmējam paradoksu, kā Rojā lāpīts ceļš līdz viņa mājām. Viņaprāt, bedres grants ceļā salabot ar asfaltu ir naudas izsviešana vējā un viena no muļķībām, ko rojnieki saņēmuši pēc apvienošanās ar Talsu novadu, kurā viņi vairs negrib būt.