Talsu novada domes izteiktais priekšlikums par budžetu un štatu samazināšanu raisīja dažādas emocijas sabiedrības vidū, kas vienaldzīgus neatstāja daudzus iestāžu vadītājus un kultūras darbiniekus, kā rezultātā tika pieteikta protesta akcija, lai mēģinātu ietekmēt domes pieņemtos lēmumus.
Pirmie savu protesta akciju aizsāka Talsu novada muzejs, kas aizklāja 25% no savām ekspozīcijām. Muzejam sekoja arī Talsu Komersantu Klubs, kas 20. februārī iesūtīja atkārtotu vēstuli Talsu novada domes deputātiem. “Cienījamie deputāti un lēmuma pieņēmēji, Talsu Komersantu Kluba biedri atkārtoti pauž, ka mums, mūsu
darbiniekiem un viņu ģimenēm ir svarīga vide, kvalitatīva pakalpojumu pieejamība un drošība Talsu novadā, tādēļ esam ļoti norūpējušies par finansiālo situāciju Talsu novada pašvaldībā. Esam iepazinušies ar Talsu novada domes rīcības plānu 2024.gada budžeta apstiprināšanai. Lai arī plāns satur virkni priekšlikumu, kas ir akceptējami un ieviešami, tomēr kā vienotu kopumu nevaram to akceptēt, jo atsevišķos punktos saskatām būtiskus riskus, kas apdraud novada iedzīvotājus saņemt kvalitatīvus pakalpojumus, drošību un nodrošināt sociālo stabilitāti. Talsu Komersantu Klubs, kategoriski iebilst pret naturālu amatu vietu samazinājumu 25% apmērā,” tā vēstulē pauda TKK.
Tāpat TKK nāca klajā ar ieteikumiem, kā šo situāciju risināt – uz laiku nosakot 4 darbu dienu nedēļu iestādēm un pašvaldībām, kam tas ir iespējams, atalgojuma saņēmējus zem 800 eiro neaiztiekot, taču darbiniekiem, kuriem bruto alga ir virs 2000 eiro algas samazinājumu veikt par 25-50%, steidzamības kārtā veikt Talsu novada pašvaldības Finanšu nodaļas kompetences un profesionalitātes izvērtējumu un personālo
atbilstību ieņemamajiem amatiem – šādi un vēl citi priekšlikumi tika izteikti no TKK puses.
Tāpat tik iesniegts piketa organizēšanas pieteikums no Talsu novada kultūras iestāžu vadītājiem, kas noritēja 21. februārī, un uz kuru bija sapulcējušies aptuveni 200 cilvēku ar saukļiem “Stāvēt par kultūru ir tas pats, kas par Latviju”, “Septiņas reizes nomēri pirms griez”, “Ko sēsi, to pļausi”, “Izpēti pirms lem!”, “Nākotnes darbinieks gatavs strādāt bez atalgojuma” utt. Uz sarunām ar iedzīvotājiem bija ieradušies arī deputāti. “Ja būtu laicīgi pieņemti mēri un viss laicīgi samazināts, tad mēs nebūtu nonākuši šādā situācijā, kādā esam. Mēs mēģināsim domes sēdē rast pēc iespējas maigāku risinājumu, bet mēs arī nevaram aizņemties, vienkārši iedomājoties kaut kādus 5 miljonus, jo mums nemaz tādus nedos. Manuprāt, ceļš ir viens – es iestāšos par to, ka būtu nepieciešama valsts kontrole, lai tā nāk un vērtē finanšu disciplīnu, kas ir bijusi kaut no 2020. gada Talsu novadā. Lai vērtē katru iesaistīto un viņu pieņemtos vai nepieņemtos lēmumus,” tā piketa laikā Almants Kalniņš.
Tāpat A. Kalniņš atzīst, ka reorganizācija ir neizbēgama: “Mēs varam pateikt tā – veselu gadu nepļausim zāli, nešķūrēsim ielas utt., bet, ja mēs vispār netaisīsim reorganizāciju amatu katalogā un nesamazināsim izmaksas, kas saistās ar atalgojumu, tas nozīmē, ka mēs jebkurā gadījumā nākošajā gadā atgriežamies un saprotam, ka tāpat nevaram savilkt budžetu. Mums tas ir jādara, bet pēc iespējas maigāk, pēc iespējas izvērtējot.”
No iedzīvotājiem izskanēja vairāki jautājumi – Vai finansisti atbildēs par to, kas te notiek? Vai viņi tiks atlaisti, ja viņi nepilda savu darbu? Kāpēc mums ir vajadzīgi 9 finanšu darbinieki ar palīgiem? “Es esmu par to, ka atnāk valsts kontrole un iziet visam cauri. Ar kādu ziņojumi viņi varētu nākt – vai to ierosinātu mēs vai VARAM ministrija, tur ir dažādi ceļi, mēs par to lemsim. Vispirms, manuprāt, ir jāpieņem budžets un tad soli pa solim jāseko. Es, kā deputāts, nesadzirdēju, ka mums ir slikti, varbūt, ka izpildvara bija gājusi un stāstījusi, ka jau ir slikti. Tas nozīmē, ka, ja informēja vadību, tad bija pienākums informēt jebkuru deputātu par to, ka finansiālā situācija ir kritiska. Es tādu informāciju saņēmis nebiju, mēs šo informāciju vācām no malas,” uz iedzīvotāju jautājumiem atbildi sniedz Almants Kalniņš.
Savukārt Talsu novada muzeja vadītājs Uldis Jaunzems-Pētersons uzskata, ka šobrīd vienīgie, kas kaut ko spēj mainīt ir sabiedrība: “Tas ir mans personiskais redzējums, ka kaut kādu cilvēku intereses tiek stādītas augstāk par sabiedrības interesēm. Katram cilvēkam ir instruments – iespēja iet vēlēt, un ja cilvēki to neizmanto, tad arī būsim godīgi, ka viņam nav nozīme pēc tam teikt, ka viss ir slikti, ja tu nevari izdarīt to savu mazo pienākumu. Nākamajās vēlēšanās redzēsim, kāda ir cilvēku atmiņa, jo politika rāda, ka cilvēka atmiņa ir īstermiņa. Mēs, labākajā gadījumā, atceramies kādu pēdējo notikumu, kas ir bijis pēc tam, mēs vairs neskatāmies, tāpēc, ka to arī vairs neviens neaktualizē, tā ir stratēģija. Mūsu mērķis bija te sanākt, lai sabiedrība paskatās uz problēmu no dažādām pusēm, jo nav jau stāsts tikai par mums, mēs kā institūcija esam daļa no visa pārējā – tas viss ir saistīts un pakārtots.”
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
