Solījumi kā no pārpilnības raga

«Tas, kas ir uz papīra, ne vienmēr atbilst realitātei» — zem šāda virsraksta šīs dienas numurā iespējams lasīt par aizvadītajiem četriem gadiem veselības nozarē, kas nebūt nav bijuši tie vienkāršākie. Sāpīga ir arī situācija sociālajā jomā — inflācija, straujais cenu kāpums un neziņa par nākotni izmisumā dzen ne tikai seniorus, bet arī citas mazāk aizsargātās sabiedrības grupas.

Veidojot rubriku «Solīts makā nekrīt», pirms vēlēšanām doto solījumu neatbilstība realitātei iezīmējusies jau vairākkārt. «Noliegt, ka nekas nav darīts pēdējo četru gadu laikā,— to nevar. Darīts ir, bet cik lielā mērā?» paužot sašutumu par senioru dzīves kvalitāti, retoriski jautā Talsu pensionāru biedrības vadītāja Rita Tomsone. To, ka daļēji solījumi ir pildīti, atzīst arī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis. Raksturojot situāciju veselības nozarē, par vienu no sāpīgākajiem viņš sauc mediķu atalgojuma jautājumu, kas uz priekšu virzās ļoti gausi. Atalgojums ir pacelts, bet ne tādā apmērā, kā tas savulaik tika solīts. No vienas puses, ar nelielu naudas apjomu spējam nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi, bet, no otras puses, mums joprojām trūkst speciālistu un rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi garas.

Sašutumu par to, ka valsts maksā slimnīcai tikai par konkrētu pacientu skaitu dienā, pauž arī Ģimeņu un bērnu attīstības centra «Brīnumiņš» fizioterapeite Annija Strode, uzsverot, ka visapdraudētākās ir sociāli maznodrošinātās cilvēku grupas — cilvēki ar funkcionēšanas traucējumiem, seniori, kas ir vieni vai aprūpes iestādēs, un cilvēki, kuriem ir mazākas iespējas pašiem segt veselības pakalpojumu izmaksas. Runājot par onkoloģijas pacientiem, skaidrības par valsts politiku šajā jautājumā viņai vēl aizvien nav. Gadījumi, kad nepieciešams sabiedrības atbalsts, lai ārstētu ar zālēm, kuras valsts nekompensē, vai veiktu operāciju ārpus Latvijas, sastopami pietiekami bieži.

Skarbus vārdus valdības virzienā turpina raidīt arī seniori. Pensiju indeksācijas koeficients šo gadu laikā palielināts, bet pensiju indeksācija divreiz gadā tā arī palikusi, gaisā karājoties. Latvijas Pensionāru federācija jau aprīlī nosūtījusi atklātu vēstuli augstākstāvošām personām, aicinot piešķirt atkārtotu pabalstu senioriem 200 eiro apmērā, taču dzirdīgas ausis šis aicinājums nav sasniedzis. Uzskaitījumu varētu turpināt, bet skaidrs ir viens — apkures sezona sev līdzi nesīs ne vienu vien sarežģījumu, lai neteiktu vairāk. «Zinot to, cik godprātīgi seniori nomaksā rēķinus, viņiem pāri iztikai nepaliks nekā, jo nākamās svarīguma ziņā ir zāles, bet pārtikai tiek atvēlēts tas, kas paliek pāri,» bažas par nākotni pauž R. Tomsone. To, ka situācija pasliktinās, apliecina arī sociālais dienests — cilvēku skaits, kas interesējas par trūcīgā vai maznodrošinātā statusa iegūšanas iespējām, turpina palielināties.

Šobrīd, kad solījumi no dažādiem politiskajiem grupējumiem birst kā no pārpilnības raga, svarīgi turēt acis un ausis vaļā vēl plašāk, izvērtējot, kas no solītā pildīts un kas, nevienam nemanot, ticis nolikts maliņā. Lai šo procesu atvieglotu, turpināsim izvērtēt 13. Saeimas paveikto dažādās nozarēs arī turpmāk!

SIF_MAF2022

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.