Talsenieks Valters Kalnietis divas trešdaļas no savas dzīves veltījis florbolam, šobrīd spēlējot «Talsu NSS/Krauzers» Virslīgas komandā. Viņš ir neskaitāmu vārtu, kā arī piespēļu autors, un tas viss — pateicoties talantam, kas apvienots komandas treniņos un individuālajā darbā. Neskatoties uz savdabīgo sezonu, jaunietis tās laikā piecas reizes paguvis kļūt par spēles labāko spēlētāju jeb MVP.
— Sakarā ar vīrusa uzliesmojumu regulārās spēles nenotika sešus mēnešus. Kā nepazaudēji motivāciju turpināt trenēties, ja sezonas sākuma termiņš tika atlikts vairākkārt? Cik svarīgs pusgadu ilgajā posmā bija komandas biedru savstarpējais atbalsts?
— Pandēmijas laiks, manuprāt, bija diezgan sarežģīts. Sezona jau bija sākusies, bet vīrusa dēļ nācās to pārtraukt, un tas izraisīja apjukumu. Motivācijas zudums nebija novērojams, jo treniņi turpinājās, — kopā ar komandu veicām dažādas distances skrējienus visu ziemas periodu, taču kandidatūra junioru izlasei personīgi man bija galvenais motivators turpināt iesākto. Starpsezonas laikā bija trīs izlases nometnes un attālināti — fiziskie treniņi, taču pats čempionāts vīrusa dēļ tika pārcelts no maija uz augustu. Arī čempionātam bijām gatavi, bet pēkšņi viss pārtrūka.
Tas bija kā sitiens, kas izraisīja pārdzīvojumu.
Tāds pats trieciens bija arī sezonas sākumā martā, kad pirms pirmās spēles komandas biedriem uzrādījās pozitīvs «Covid—19» tests. Lielu motivāciju, protams, deva vecāku atbalsts. Tikpat nozīmīgs bija izteikti jūtamais komandas biedru atbalsts. Raitums bija izveidojis komandas kapteiņu grupu, kurā atbalstījām cits citu un pārrunājām aktualitātes. Lai arī netikāmies ar apkārtējiem, ziemas periodā komunicējām cits ar citu treniņos.
— Kādas bija krasākās atšķirības pēc sezonas atsākšanās aprīlī — ko izjuti, salīdzinot ar pērnajām sezonām, kad ik spēli blakus atradās līdzjutēji? Izjuti atbalstu arī attālināti?
— Starpību pavisam noteikti varēja izjust. Atbalstītāji rakstīja Facebook, Instagram, atbalstot attālināti. Manuprāt, šosezon (bet ne mazāk kā citās sezonās) tas bija izteikti svarīgi. Esmu dzirdējis, ka arī pārējiem komandas biedriem cilvēki raksta uzmundrinošus vārdus. Uzskatu, ka tas ir ļoti patīkami un jauki, jo atbalstītāji spēles apmeklēt nevarēja, kas savukārt zālē radīja neierastu klusumu.
— Kā vērtē gatavošanos attālinātā procesa laikā, tostarp, attālinātās tikšanās un treniņus, daloties grupās?
— Zinot, ka citām Virslīgas komandām sešu mēnešu pauzes laikā treniņi nenotika vispār, treniņus un trenera ieguldījumu vērtēju ļoti pozitīvi. Tā kā esmu pieradis, ka treniņos esam daudzi, man ne pārāk patika grupu darbi, taču interesanta bija individuālā vingrošana «Zoom» platformā un brīvie treniņi stadionā, kurus apmeklēja dažādi pilsētas iedzīvotāji.
— Cik bieži ārpus sporta skolas treniņiem trenējies individuāli un kādu pienesumu tas devis tavai izaugsmei 12 gadu griezumā?
— Individuāli cenšos trenēties tik bieži, cik vien iespējams, — teju katru dienu.
Dzīvesvietā esmu ierīkojis mazu florbola laukumu un treniņu sienu, taču ar to viss neapstājas.
Individuālie treniņi ir devuši arī fizisko spēku un ļāvuši uzrādīt labāku sniegumu laukumā. Ar savu darbību esmu iedvesmojis citus jauniešus — viņi ir redzējuši manu izaugsmi, nākuši klāt un teikuši, ka trenējas individuāli, jo es to daru. Tas pavisam noteikti arī man pašam dod motivāciju.
— Vai ikdienā ievēro īpašus uztura ierobežojumus? Sniedz ieskatu savās ikdienas ēdienreizēs.
— Neēdu cūkgaļu, cenšos neēst junk food jeb neveselīgu pārtiku. Mēģinu ikdienā daudz uzņemt šķidrumu. Brokastīs parasti man ir omlete vai cepta ola, vasaras laikā pievienojot ogas. Pusdienās — vistas vai zivs fileja ar piedevām. Vakariņas izskatās līdzīgi pusdienām, bet mana galvenā ēdienreize ir naktīs — dažreiz augļi, dažreiz kaut kas vairāk cukurots.
— Vai ilgstošā un neatlaidīgā gatavošanās koptreniņos sezonas sākumam ir viens no iemesliem tavai šīs sezonas rezultivitātei?
— Domāju, ka galvenā atslēga papildu koptreniņiem ir individuālie treniņi, bet galvenā, protams, ir pati spēle, ne punkti. Kā spēlē pats, kā izjūti spēli, kā patīk spēle, kā sajūti spēli. Papildu arī komandas biedri un kopējais mikroklimats — tas viss veido rezultātu, tostarp personīgo.
— Kādu izaugsmi redzi sevī šosezon, atskatoties un salīdzinot savu sniegumu pērnajā sezonā? Kādi ir tavi mērķi nākamajai sezonai?
— Izaugsme pavisam noteikti ir. Esmu to novērojis dažādās jomās, viena no tām ir mentālā izaugsme. Attieksme pret treniņu procesu, pret spēlēšanu un pret komandu. Ir mainījies arī mans individuālais treniņu plāns. Konkrētais kopums ir veidojis izaugsmi. Mans
galvenais mērķis gaidāmajai sezonai ir čempiona tituls,
ko kopā ar komandu neizdevās izcīnīt šogad.
— Kāds ir tavs kā florbola spēlētāja karjeras augstākais punkts, ko vēlies sasniegt?
— Par karjeras augstāko punktu neesmu domājis, galvenais — labi pavadīt laiku un turpināt doties uz priekšu.
