26. martā Valsts vides dienests (VVD) publicēja informāciju, ka, reaģējot uz iedzīvotāju ziņojumiem, konstatēta notekūdeņu dūņu noplūde Dzelzupē no Talsu pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Sazinoties ar SIA «Talsu ūdens» noskaidrojam, ka Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas izbūvētas pirms vairāk nekā 20 gadiem — 2001. gadā. Kopš iekārtu ekspluatācijas uzsākšanas tām nav veikts kapitālais remonts vai pārbūve, bet ir veikts atsevišķu iekārtu avārijas remonts un nomaiņa, līdz ar to iekārtas un būves ir tehniski nolietotas un būtu jāveic attīrīšanas iekārtu atjaunošana un pārbūve.
Tāpat SIA «Talsu ūdens» valdes locekle Jana Robalde izklāsta, ka 23. martā saņemts tālruņa zvans no VVD pārstāvja, kurš informēja, ka saņemts signāls no iedzīvotājiem par Dzelzupes grāvī ieplūstošām notekūdeņu dūņām no Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izplūdēm. Reaģējot uz zvanu, Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbinieks apsekoja izplūdes vietu, kur notekūdeņu dūņu klātbūtne netika konstatēta, taču, 24. martā ierodoties VVD pārstāvei, tika konstatēts nedaudz duļķains ūdens sastāvs izplūdē. Pēc apsekošanas 25. martā tika uzsākta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskā procesa pārbaude, lai konstatētu problēmu, kas izraisa periodisku dūņu klātbūtni izplūdē.
Savukārt Gatis Štrauss, kurš vairākus gadus brīvprātīgi tīra Dzelzupi, atklāj, ka problēma ir ieilgusi.
«Attīrīšanas stacijā iet viss pa taisnu trubu no veļas mašīnas, nav nekādu dabīgo attīrīšanas dīķu, tur nav niedru dīķis, kas filtrē ūdeni, tur nav arī vilkvālīšu dīķis, nav nosēdumu dīķis, viss pa taisno gāžas iekšā upē. Tas ir drausmīgi. Tiek saindētas arī Stendes un Irbes upes, lašveidīgās zivis, kas ir aizsargājamie biotopi, un pārējā Baltijas jūra. Tas notiek gadiem. Trīs upes, kur nārsto taimiņi, kuri nu jau visi drīz būs izmiruši, ir aizlaistas postā. Visam gāž virsū mēslus. Kas tur labs var būt?»
neizpratnē ir Gatis Štrauss.
Problēmu cēlonis
VVD veicis notekūdeņu paraugu noņemšanu, pēc testēšanas rezultātu saņemšanas tiks vērtēta vidē novadīto notekūdeņu kvalitāte un tā radītais piesārņojums. Pārbaudot Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģisko procesu, konstatēts, ka no 2. kanāla periodiski izplūst dūņas, kas nonāk Dzelzupes grāvī. Iespējams, problēmu cēlonis ir divu dūņu recirkulācijas sūkņu nolietojums, kas jaudas samazināšanas dēļ nespēj pietiekami nodrošināt pilnvērtīgu attīrīšanas procesu.
Atklājot problēmu, SIA «Talsu ūdens» operatīvi reaģēja, jau 25. martā noslēdzot problemātisko kanālu, notekūdeņu attīrīšanas procesu organizējot caur vienu kanālu. Steidzami tika nomainīti dūņu recirkulācijas sūkņi dūņu recirkulācijas kamerā, attiecīgi 25. martā Dzelzupes grāvī dūņas vairs nevarēja nonākt.
Piecus gadus ieilgusi problēma
Taču Gatis Štrauss, kurš rūpējas par Dzelzupi, atklāj, ka šī problēma sākusies jau 2019. gadā, kad par šo upi cīnījās Andris Robalds. «Es toreiz noskatījos Andra publicēto video par upi, izlēmu tur aizbraukt un jutu, ka viss smird pēc kanalizācijas… Tur bija bebru dambji, viss nosprostots, visur bija saķērušies tauki, viss bija pelēks un smirdēja. Tad es sāku tīrīt šo upi, uzlabot, saliku akmeņus, visu pārējo, lai būtu sakopts. Parādījās foreles, tur sāka dzīvot arī īpaši aizsargājams putns, kurš ir Sarkanajā grāmatā, — ūdensstrazds, tur nārsto arī taimiņi, kuri iepeld no Stendes upes,» atklāj G. Štrauss.
«Manam darbam virsū tika uzgāzti mēsli…»
Šī visa Gata Štrausa radītā un izklāstītā mazās upītes idille dzīvoja līdz vienai dienai, kad uz viņa darbu burtiski tika uzgāzti mēsli.
«Es piegāju pie upes un gribēju raudāt. Nezināju, ko darīt. Viss mans ieguldītais darbs bija palaists vējā…Vismaz četras reizes mēnesī bija tāda situācija. Griezos pie Valsts vides dienesta, taču viņi atbildēja, ka tur smird kaut kādas ūdenszāles, ka tur nekas neesot. Neviens mani neuzklausīja,»
teic Gatis Štrauss.
Viņš piebilst, ka upe tiek indēta jau piecus gadus, kuru laikā upē ir iemitinājušies parazīti, kas kaitē arī iedzīvotājiem: «Upes krastos dzīvo parazīttārpi. Visas tās dūņas ir gar malām, un tie tārpi tur kustās visur. Tārpi rodas no neattīrītiem ūdeņiem, kas ilgstoši ir laisti upē. Tas viss tur ir sakrājies. Tur ir izaugušas niedres, upe ir aizsprostota un visi mēsli tur krājas. Tur tāpat nāk bērni no privātmājām, kuri var saindēties. Tā ir neattīstītās valstīs, ka upēs dzīvo tārpi, bet ne jau Latvijā, kas ir attīstīta valsts. Tur piecu gadu laikā, kad es sāku ziņot par šo problēmu, nav uzlabota attīrīšanas iekārta un nav nekas tīrīts, kā tika solīts.»
Nepadošanās
Lai arī ieguldītais darbs ir izpostīts, Gatis tāpat ir cīņasspara pilns turpināt rūpēties par šo upi:
«Vasarā ir paredzēts projekts — to posmu, kas ir straujtece un dabīgais rūdas avots, mēs saglabāsim, bet pārējo posmu, kas ir aizaudzis ar tārpiem, ņems ārā. Pēc tam es visu uzlabošu — izkrāmēšu ar akmeņiem, lai upe čalo. To mēs arī panācām, lai rūdas avotus neizbraukātu ar smagajām tehnikām. Tur ir lielas biotopu vērtības, kas jāsaglabā. Šī upe pēc tīrīšanas tiks iekļauta arī kā aizsargājams biotops — straujtece. Mēs gribam dzīvot sakārtotā un sakoptā vidē.»
Tikmēr SIA «Talsu ūdens» apņemas nepieļaut vairs ūdens piesārņošanas draudus, veicot kameras tīrīšanu ar hidrodinamisko mašīnu, iztīrot sabiezējumus, lai atvieglotu dūņu recirkulācijas sūkņu darbību, kā arī pasūtot divus papildu recirkulācijas sūkņus, kurus plānots piegādāt pēc aptuveni viena mēneša. Tāpat plānots piesaistīt notekūdeņu attīrīšanas procesa ekspertu — tehnologu, lai izvērtētu iespējamos risinājumus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības optimizēšanai.
«Jau kopš 2022. gada ir uzsākti izpētes un projektēšanas darbi, lai modernizētu un atjaunotu Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ar funkcionalitāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pārbūvi plānots uzsākt 2024. gada 4. ceturksnī — 2025. gadā, piesaistot ES finansējumu,»
informē Jana Robalde.
#SIF_MAF2023