Eiropas dienu TV9 Pakalni un “Talsu Vēstis” aizvadīja Francijas austrumos, Strasbūrā. Priekšstats, ka tieši šeit Eiropas diena būs krāšņāka un aktivitātēm bagātāka, tomēr izrādās maldīgs. Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka nākotnes Eiropai izaicinājums būs drošība un zaļais kurss.
Strasbūra ir pilsēta, kur ik mēnesi plenārsesijās satiekas Eiropas Parlamenta deputāti. Priekšstats, ka tieši šeit Eiropas diena būs krāšņāka un aktivitātēm bagātāka, tomēr izrādās maldīgs. Varbūt tāpēc, ka galvenās Eiropas dienas aktivitātes plānotas nevis tieši 9.maijā, kas ir darba diena, bet nedēļas nogalē, kad Strasbūru jau esam pametuši. Tomēr šis datums Eiropas Parlamentā ir svētki. “Nav jau tā, ka mēs visi staigātu ar karogiem un visi priecātos, bet diena tiek atzīmēta katrā ziņā,” tā smaidot saka Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Ir jāpaiet laikam, lai Eiropas diena Latvijā būtu svētki, jo 9.maijs latvietim asociējas ar padomju mantojumu. “Tieši šajā dienā Latvijā man gribētos redzēt vairāk, ka svin Eiropas dienu. Un atgādināt par to cilvēkiem, cik mēs daudz esam ieguvuši, esot Eiropas Savienībā.”
“Protams, ka mums nevajag iedomāties, ka Eiropas diena varētu konkurēt ar 18.novembri vai ko tādu – mēs esam ļoti tālu no tā,” tā uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs. “Ja jūs pat šajā mājā (rāda uz Eiropas Parlamenta ēku – S.L.) uzprasītu cilvēkiem, vai viņi zina, kāpēc 9.maijā tas tiek svinēts, es domāju, ka ļoti daudzi nezinātu. Tāpēc, ka Šūmaņa deklarācija 1950.gadā ir kaut kas nenormāli abstrakts vienkāršai iedzīvotāju uztverei.”
Karš Ukrainā eiropiešiem ļāvis novērtēt savu drošību un vienotību, taču reizē tas licis saprast, ka pēdējos gados drošības jautājumi atbīdīti otrajā plānā. “Un tāpēc mēs arī Strasbūrā lēmām, ka 500 miljoni tiks vistuvākajā laikā ziedoti, lai sagatavotu munīciju, militāro tehniku, kur mēs varētu pastiprināt paši savu drošību – līdz ar to arī NATO drošību – un arī, protams, palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā,” skaidro Inese Vaidere. Lai palīdzētu Ukrainai, tieši šajās dienās Eiropas Parlaments arī lēma par ievedmuitas nodokļa atcelšanu Ukrainas lauksaimniecības produktiem vēl uz vienu gadu. “Tas ir, manuprāt, ļoti saprātīgs lēmums, jo kā mēs citādāk Ukrainu atbalstīsim? Ukraina ir nopelnījusi apmēram 25 miljardus, izvedot savu lauksaimniecības produkciju. Un tas ir godīgi nopelnīts. To ir saražojuši cilvēki, un tas nenokrīt viņiem no gaisa.”
Vēl viens izaicinājums tuvākajā nākotnē būs zaļais kurss – kā to ieviest, lai nepasliktinātu iedzīvotāju dzīves līmeni un nenovestu pie nabadzības. Lauksaimniekiem zaļais kurss prasīs virkni izmaiņu, un Latvijas lauksaimnieki sašutuši par prasību atjaunot ilggadējos zālājus tur, kur tie bija pirms pieciem gadiem. Inese Vaidere norāda, ka šoreiz akmeni var mest Zemkopības ministrijas dārziņā: “Zemnieki bija jābrīdina par šādu politikas iespējamību, jo tā politika netapa vienā dienā. Zemkopības ministrijai tā bija zināma.” Arī viņas kolēģis Eiropas Parlamentā Ivars Ijabs uzskata, ka “Zaļais kurss ir laba lieta tikai tad, ja tā ir izaugsmes stratēģija. Ja mēs tagad pilnīgi visu zaļināsim tik tālu, ka neviens vispār nedrīkstēs neko saimniekot (un tas attiecas gan uz lauksaimniekiem, gan uz mežsaimniekiem), tad beigu beigās, es domāju, ka arī šajā pašā Eiropas Parlamentā tiks ievēlēti eiroskeptiķi, kuriem viss tas projekts neliksies pievilcīgs.”
Eiropas Parlamenta vēlēšanas gaidāmas jau nākamgad. Turklāt Ivars Ijabs atklāj, ka gaisā virmo ideja, ka nākotnē visās dalībvalstīs tās varētu notikt vienā dienā – simboliski tieši 9.maijā.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
