Stendeniece Kitija Ansone ir mūsu puses radošā novadniece, kuras veikumu nevar nepamanīt, jo viņas šūtie siltie džemperi jeb hūdiji dažādās krāsās uzplaukst kā visdaždākie pavasara pumpuri. Tie priecē acis, un grūti atturēties, lai tos neaptaustītu, jo maigums un siltums vilktin pievelk.
Septembrī, kad Kitijas jaunākā meitiņa Alīsija sākusi apmeklēt bērnudārzu, māmiņa domājusi, kā aizpildīt brīvo laiku mājās. Šuvējas amats nav bijusi sveša lieta jau daudzus gadus, un pat darinātas kāzu kleitas, kur ar roku piešūta katra pērlīte, tāpēc likumsakarīgi ir tas, ka domas virmojušas šujmašīnas virzienā.
«Tā kā man vienmēr gribējies darīt darbu, kas patīk, un tajā brīdī sevi citur neredzēju, sāku improvizēt un kaut ko mēģināt. Lūkoties hūdiju šūšanas virzienā mani pamudināja vecākā māsa Laura. Viņa man vienmēr ir bijis iedvesmas avots, kurš uzmundrina un ceļ spārnos. Kad māsai stāstu savus redzējumus un sapņus, viņa deg kopā ar mani, atbalsta un ļoti jūt līdzi. Vispār jau man sirdī īpaši tuvs ir lins. Man patīk šūt apģērbu tieši no tā. Varu teikt droši, ka man ļoti svarīgs ir kvalitatīvs audums, kas ilgi kalpo. Ja nāc pie šuvēja, tad šādi aspekti ir būtiski, jo tiek maksāts vairāk nekā par veikala apģērbu un viss tiek izstrādāts individuāli. Tieši tāpēc man ir svarīgi, lai audums ir labs un ar kvalitātes zīmi. Tā es internetā atradu mājaslapu, kurā audumu izmaksas ir salīdzinoši lētākas nekā veikalā, jo nav tik liela uzcenojuma. Veicu pirmo audumu sūtījumu. Pēc attēliem jau grūti saprast, kas ir kas, bet, saņemot pasūtīto, šūšanas procesā sapratu, ar ko es vēlos strādāt un ar ko ne. Un pirmie manis šūtie džemperīši sāka parādīties internetā oktobrī,» atklāj Kitija Ansone, kura tieši tajā laikā uzsākusi arī aukstuma peldes.
Visa darbošanās hūdiju sakarā viņai bijusi liela izlaušanās, jo pēc dabas jaunā sieviete ir kautrīga un klusa un reklamēšanās iepriekš nepavisam nav bijusi viņas izpaušanās veids.
«Tad sapratu — ja gribu panākumus savā dzīvē, ir jākāpj ārā no komforta zonas. Tā nu līdz ar džemperīšu šūšanu tie bija arī jāsāk fotografēt, lai varētu nodemonstrēt, kā apģērbs izskatās uz auguma. Tad nu biju šuvēja, modele, bilžu apstrādātāja, tāpat bija jāpārvalda sociālo tīklu profili un jāsaprot, kā uzrunāt cilvēkus, lai viņi sadzird un pamana. Un dzima arī mans apģērbu zīmols «Mali» — kā darinājums no meitiņu Marijas Magdalēnas un Alīsijas vārdiem. Tagad ar pārliecību varu teikt: «Ja gribi kaut ko sākt, tev būs jāpārvalda vairākas profesijas,» sirsnīgi smejas Kitija Ansone, turpinot arī sasaisti ar ziemas peldēm, jo pamanījusi, cik brīnišķīgi, ka pēc aukstas peldes var uzvilkt siltu un mīkstu džemperi — hūdiju.
«Mājās pēc peldēšanās uzvilku džemperi, sēdēju un baudīju siltu tēju. Ķermenis tik patīkami sasila… Sākumā strādāju ar dažādākiem audumiem, bet sapratu, ka īstais vēl nav atrasts. Atkal sāku eksperimentēt un atradu audumu, kas paredzēts hūdijiem. Tam ir Oeko-tex sertifikāts. Tas nozīmē, ka audums ražots pēc augstākajiem kvalitātes standartiem un tā ražošanas procesā nav izmantotas cilvēka veselībai kaitīgas vielas. Līdz ar to ir arī laba termoregulācija. Ne krāsvielās, ne diegos nav nekā kaitīga. Tas ir liels pluss, jo citreiz ir džemperi ar silto iekšu, bet tajos jūties kā siltumnīcā. Kad atklāju šo audumu, biju apmierināta un priecīga — tas ir silts, nebumbuļojas un tajā nesūt. Un tas ilgi kalpos. Plašais krāsu piedāvājums arī simpatizēja. Patiešām plaša krāsu palete,» sajūsmu par atradumu neslēpj šuvēja, tāpat kā to, ka viņas kuplā ģimene un draugi bija tie, kas palīdzēja visu sākt un turēties pie iesāktā.
«Viņi bija mani pirmie klienti. Un kāpēc tieši hūdiji?
Kad kovids slēdza visus pasākumus, kuros varēja ierasties skaistās kleitās, cilvēki vairāk laika pavadīja mājsēdē vai pastaigās. Līdz ar to vajadzēja atbilstošu produktu.
Hūdijs, ko var valkāt gan pie legingiem, džinsām vai vilkt to kā kleitu, jo garums ir pieklājīgs — nedaudz virs celīša — šķita tas, kas vajadzīgs. Un, ja šuj, tad tā, lai ilgi kalpo! Pašreiz atbalstu vietējo uzņēmēju, un ar viņa starpniecību džemperīšiem ir uzdrukāts teksts «TODEY IS THE DAY». Vēlējos iedvesmot cilvēkus neatlikt mērķus un sākt jau šodien, kaut vai ar maziem solīšiem, un aktualizēt to, ka šī ir tā diena, kad sākt. Tieši šodiena ir tā labākā diena. Šis moto man ir dzīvs, jo tieši tā es uzsāku ziemas peldes. Vienkārši oktobra vidū sapratu, ka nav, ko turēt sevī domu, ka kaut kad nākamgad vai tad, kad izlasīšu grāmatu. Bija sajūta, ka tas jādara tagad un tūlīt. Manī bija tāds adrenalīns jau no domas vien! Es to neatliku un izdarīju, un, pateicoties tam, esmu augusi psiholoģiski, un arī fiziski ir jūtamas pozitīvas izmaiņas. Tagad es varu pārvarēt sevi un vieglāk ir nojaukt robežas, kuras traucē sasniegt mērķus un baudīt dzīvi. To visu daru ar ticību. Katrā džemperī ir lūgšana par to, lai tam ir īstais īpašnieks.
Svētīts ir mans roku darbs, un es ticu, ka cilvēks, kas šo džemperi iegādājas, to jutīs — to uzvelkot, ir sajūta, ka esi ieskauts mīkstā un siltā apskāvienā,» pauž Kitija, iesakot citiem, kuri plāno realizēt savu ideju, saprast, ka viss vajadzīgais ir apkārt. Viņas gadījumā — jaunākā māsa, kurai bija skaists dzīvoklis un laba kamera fotosesijām, mamma un vecākā māsa, kuras labprāt piestrādāja par modelēm, tāpat katra paša unikalitāte un talanti. Tāpat draugi, kuri dalījās ar katru ierakstu sociālajos tīklos. Ģimene ir vislabākā komanda!
