Sezonas lauksaimniecībā ukraiņi iesaistās nelabprāt

Sezonas lauksaimniecībā ukraiņi iesaistās nelabprāt

Palīdzīgas darba rokas ražas novākšanā Latvijas lauksaimniekiem atrast kļūst arvien grūtāk, tāpēc šopavasar saimniecības cerēja, ka, iespējams, atbalsts būs ukraiņi, kuri šobrīd patvērumu no karadarbības atraduši Latvijā. Cerības neattaisnojās. Šobrīd aktīvākajā zemeņu lasīšanas laikā saimniecībām palīgā dodas vien retais ukrainis.

Silgaļu ģimene Talsu novadā ir vieni no lielākajiem zemeņu audzētājiem Latvijā. Tāpēc, ja mazākām saimniecībām vajag vien vairāk nekā desmit darbinieku un tās tiek galā ar vietējo darbaspēku, tad SIA «Lubeco» zemeņu lasītāju vajag krietni vairāk. Tāpēc Silgaļi cerības lika uz ukraiņiem. Pāris zvanu ir bijuši, taču nākamajā dienā darbā neviens tā arī nav ieradies.

«Pat biju uz tādu darba biržu Rīgā, kur tieši bija ukraiņi uzaicināti un piedāvātas vakances pa visu Latviju. Pie manis pienāca kādi 20, no tiem divi vispār interesējās par sezonas darbu un būtu gatavi izskatīt, bet tie paši divi nav ne atbraukuši, ne zvanījuši vairāk,»

stāsta SIA «Lubeco» valdes priekšsēdētāja Zane Silgale. «Ukraiņi viennozīmīgi nebūs lauksaimniekiem glābiņš uz lauka.»

Iespējams, ukraiņi par vakancēm nezina

Pērn nepietiekamu darba roku dēļ puse zemeņu ražas palika uz lauka. Ja turpināsies karstie laika apstākļi, Zane Silgale skumji prognozē, ka šogad scenārijs atkārtosies. Šovasar saimniecībā strādā uzbeku viesstrādnieki, un, lai gan lielas cerības nelolo, Zane tomēr turpinās ukraiņus meklēt, jo, viņasprāt, ukraiņi nemaz nezina par vakancēm.

«Plānoju doties uz visiem centriem, kur ukraiņi ir izmitināti Talsu novadā, un pati fiziski runāt ar tiem cilvēkiem, likt sludinājumus, runāt ar tiem, kuri koordinē viņus, lai vismaz daļu dabūtu pie sevis.

Jo mums zemeņu sezona iet pilnā sparā — viena platforma strādā divās maiņās, un mums otra gaida savus darbiniekus. Arī vēl divas maiņas, kas varētu nostrādāt,» saka Z. Silgale.

Divās maiņās šobrīd strādā viena zemeņu lasīšanas platforma, taču saimniecībā ir vēl viena, kas gaida savus darbiniekus. /Foto: Ģirts Grenevics/

Transporta trūkums neļauj saimniecībās nokļūt

Ir karsti, fizisks darbs uz lauka nav viegls, un līdz šim dzimtenē ukraiņi strādājuši pavisam citas kvalifikācijas darbus — šie ir iemesli, kurus min SIA «Lubeco».

«Taču valodu zināšanu trūkuma dēļ līdzšinējās kvalifikācijas darbu viņiem grūti Latvijā atrast. Bet uz lauka man vienalga, kādā valodā viņi runā, — gan jau mēs sapratīsimies,» teic Z. Silgale.

Ukraiņi Talsu novadā šobrīd no publicitātes vairās, bet, uzrunājot viņu līdzcilvēkus, kā nedošanos uz saimniecībām min arī transporta trūkumu, kas neļauj nokļūt lauku apvidos, un plānus tuvākajās dienās atgriezties karadarbības plosītajā Ukrainā. Tomēr izņēmumi ir, un šonedēļ dažas sievietes arī SIA «Lubeco» darbu uzsākušas.

Uz lauka dodas ne tikai naudas dēļ

Aprūpētāja Ingrīda Priede ar ukraiņiem strādā ikdienā, un atsauksmes viņai ļoti labas. Viņa novērojusi, ka pazīstamās ukrainietes uz zemeņu lauku dodas ne tikai naudas dēļ, bet vēlas būt nodarbinātas. Lauku darbos gan negrib strādāt jaunākā paaudze vecumā no 20 līdz 30 gadiem, kam šķiet, ka darbs grūts, bet maz maksā, taču pārējās ir gatavas strādāt.

Lai saimniecībā būtu darbaspēks, SIA «Lubeco» aktīvi strādā jau no janvāra — šogad izdevies piesaistīt uzbeku viesstrādniekus.
/Foto: Ģirts Grenevics/

Šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūras datu bāzē aktuālas ir gandrīz 5000 brīvu darba vietu, ko 560 Latvijas darba devēji piedāvā Ukrainas civiliedzīvotājiem. No tām lauksaimniecībā piedāvājumi ir gandrīz 300. Savukārt kopumā NVA datu bāzē ir gandrīz 30 000 vakanču, no kurām pagājušajā nedēļā 726 brīvas bija tieši sadaļā «Lauksaimniecība/vide». Aģentūrai gan nav datu, cik ukraiņu iekārtojas darbā, bet Valsts ieņēmumu dienests informē, ka sezonas laukstrādnieku ziņojumā par 2022. gada aprīli deklarēti 19 un par maiju — 38 Ukrainas valstspiederīgie darba ņēmēji.

Ukraiņi palīdzēja pavasara darbos

Arī Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte apstiprina, ka saimniecībām grūti atrast palīdzību ražas vākšanā. Viņa nezina nevienu saimniecību, kurā ukraiņi strādātu, taču atzīst, ka, protams, nav runājusi ar pilnīgi visām Latvijas saimniecībām.

«Pārsvarā Latvijā ierodas sievietes ar bērniem, un mammām īsti nav, kur bērnus atstāt. Un, cik esmu skatījusies, viņi pārsvarā labāk grib kaut kur kafejnīcā vai kādā tūrisma objektā, vai kaut kur citur, kur stundu darbiņš ir tuvu viņa mājām. Mums lauki parasti ir attālināti no centriem,» stāsta M. Rudzāte.

Ja ražas novācēju, kuriem nepieciešams transports, ir gana daudz, saimniecības tos saviem darbiniekiem organizē pašas.

Asociācija atzīst, ka pavasarī gan vairākās saimniecībās ukraiņi palīdzējuši ravēšanā un stādījumu kopšanā un atsauksmes par ukraiņu darba stilu bijušas ļoti labas.

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.