Talsu bāriņtiesas vadītāja Valda Štrausa, jautāta par to, vai pašlaik novadā pastāv iespēja savās ģimenēs uzņemt bērnus no Ukrainas, ja ir atbilstošas situācijas, kad tas ir nepieciešams, atbild apstiprinoši.
Tāda iespēja patiešām ir, jo Talsu novadā ir ieradušies vairāki bērni no Ukrainas karadarbības zonas, kuru sakarā jau ir nodibinātas ārkārtas aizbildnības. Ir situācijas, kad atbraukuši bērni ar pazīstamiem pieaugušajiem, kuri nav vecāki, bet kuriem bērni uzticēti, lai viņus pasargātu. «Vecāki Ukrainā ir devuši savu piekrišanu un pilnvaru, bet diemžēl šeit šī pilnvara nav spēkā esoša. Tādēļ mums šiem bērniem, kas ir bez vecāku gādības, ir jādibina ārkārtas aizbildnība. To prasa likums. Un patiešām ir bijuši gadījumi, kad atbrauc meitenes no Ukrainas un latviešu ģimenes viņas paņem pie sevis. Un tā ģimenes izvērtēšana, pie kuras konkrētais ukraiņu bērns varētu tikt uzņemts, notiek tieši tāpat, kā tas notiek situācijās ar latviešu bērniem un aizbildņiem. Nav nekā atšķirīga. Ir likumā noteikumi, kas obligāti ir jāizdara, un šie cilvēki ir gatavi atnest nepieciešamās ārstu zīmes un visu pārējo, arī iziet apmācības. Tad izvērtējam visu un esam gatavi iecelt par ārkārtas aizbildņiem šiem ukraiņu bērniem latviešus.
Šādu gadījumu gan nav daudz. Ir vienpadsmit šādi bērni, un sešiem ir iecelti ārkārtas aizbildņi,» komentē Talsu bāriņtiesas vadītāja,
paskaidrojot, ka ārkārtas aizbildnība no ierastās atšķiras tajā aspektā, ka latviešu bērniem bāriņtiesa dibina aizbildnību, bet ir izstrādātas rekomendācijas un likums par atbalstu ukraiņu bērniem. Šis likums paredz, ka ir jāieceļ ārkārtas aizbildņi. Piemēram, aizbildnībā esošos bērnus un aizbildņus parasti apseko reizi gadā, bet ukraiņu bērnus — biežāk, proti, reizi trijos mēnešos, un tas ir tikai loģiski — bērni atrodas svešā zemē un bieži vien ar svešiem cilvēkiem, pie kuriem dzird nezināmu valodu. Situācija ir citādāka.
«Mums ar aizbildņiem ir izveidojies ļoti labs kontakts, arī ar aizbildņiem no Ukrainas. Mūsu darbinieki sazinās ar viņiem un piedāvā palīdzību. Ir bijusi situācija, kad aizbildnis bija sakreņķējies par visu šo situāciju, un mēs arī šādos gadījumos esam atvērti. Aizbraucām un izrunājāmies. To visu var saprast. Es pati esmu bijusi pie ģimenes, kurā jūtamas kara šausmas. Emocijas ir tik ļoti sakāpinātas, un ir jāprot pareizi reaģēt un palīdzēt arī šādās situācijās… Ja ir nepieciešams, ir pieejams arī psihologs. Piemēram, psiholoģe Inta Poudžiuna piezvanīja un piedāvāja bezmaksas konsultācijas ukraiņu bērniem, ja tādas būtu vajadzīgas, un patiešām viena meitene tās apmeklē. Protams, ja būtu vajadzība arī caur Sociālo dienestu, mēs neko neatstātu neievērotu un sniegtu palīdzību, jo tas viss ir bērnu interesēs,» skaidro Talsu bāriņtiesas vadītāja Valda Štrausa.